Ankipāns: "Nevarējām pat iedomāties, ka Majone kļūs pasaulslavens"

- Ņemot vērā, kā komanda aizvadīja regulārās sezonas beigas, var varat teikt, ka tika izdarīts viss, lai iekļūtu izslēgšanas spēlēs?
- Jā, atdevās sevi visu, izdarījām visu iespējamo. Taču, ja netiec izslēgšanas spēlēs, galvā vienmēr sēž doma, ka varēji sasniegt vairāk. Mums pietrūka pavisam nedaudz punktu, lai iekļūtu Gagarina kausā. Centīsimies nākamsezon kļūt labāki, bet uzskatu, ka visi – gan hokejisti, gan treneri, gan vadība – nostrādāja uz visiem 100%.

- Un tomēr – kā pietrūka iekļūšanai astotniekā?
- Veiksim analīzi… Tagad, kā reiz, ir tas periods, kad sezona ir galā un pienācis laiks pārdomāt visu notikušo, atskatīties uz vājajām vietām, padomāt par nākotni. Ir nianses, kuras patraucēja iekļūt "play-off". Piemēram, posms pēc izbraukuma uz Tālajiem Austrumiem, kad iekritām bedrē. Nospēlējām sešas spēles, kurās nespējām iegūt nevienu punktu. Tad būtu paņēmuši kaut divus trīs punktus, varbūt tie arī būtu palīdzējuši beigās izpildīt uzdevumu.

- Kad sapratāt, ka Majones, iepriekš nevienam nezināma aizsarga no Slovākijas, izskatā esat ieguvuši spilgtu zvaigzni?
- Vasarā ar treneru štābu pavadījām diezgan daudz laika, analizējot potenciālos jauniņos. Zinājām, ka Majone ir ļoti māksliniecisks puisis un publika viņu mīl. Bet mēs pirmām kārtām izskatījām viņa kā hokejista īpašības. Pētījām viņa rezultativitāti, un bija redzams, ka viņš ir augstākā līmeņa uzbrūkošais aizsargs. Saprotams, ka, ja hokejists sakrāj daudz punktu tādā komandā kā Rīgas "Dinamo", tad viņš automātiski kļūst par publikas mīluli. Taču pat nevarējām iedomāties, ka Majone kļūs pasaulslavens (smejas).

- Izstāstiet sīkāk, kā viņu atradāt.
- Redzējām, ka mums trūka spēcīga spēlētāja uz zilās līnijas, kurš varētu iesākt uzbrukumus un palīdzēt vairākumā. No vienas puses, vēlamies izveidot stingru un nepiekāpīgu komandu, bet, no otras, mums ir nepieciešami arī spilgti spēlētāji, kuri var palīdzēt iegūt rezultātu ar aktīvām darbībām. Jebkurš treneris vēlas, lai viņa komandā spēlētu zvaigzne, un es uzskatu, ka mūsu sadarbība ar Majoni ir iznākusi abpusēji izdevīga. Viņš saņēma to, ko vēlējās: svarīgu lomu komandā, daudz rezultativitātes punktu. Un klubs no tā tikai ieguva. Tāpēc sanāca, kā saka ASV, good deal [labs darījums – no angļu val.].

- Paši atradāt Majoni vai atbrauca aģents, parādīja disku ar viņa labākajām epizodēm, un pēc tam spiedāt rokas?
- Mums ir spēlētāju saraksts, kurus vēlētos redzēt. Un Majone tajā ietilpa. Ar treneriem skatījāmies viņa spēles Slovākijas čempionātā.

- Saikne Majone-Vidells regulārās sezonas sākumā izskatījās satriecoši. Kas tai traucēja punktus tikpat raiti krāt visas sezonas garumā, kā to izdarīja Kagarļicka un Šipačova virknējums Maskavas "Dynamo"?
- Sezona ir ilga, un arī tiem pašiem Kagarļickim un Šipačovam ne viss gāja gludi. Neteiktu, ka viņu sadarbība kaut kur pazuda. Laikam pretinieki pielāgojās un sāka pievērst viņiem vairāk uzmanības. Tam pašam Majonem bija jāpierod pie KHL. Tas ir sarežģīts turnīrs, kurā ir daudz pārlidojumu un milzīgu lomu spēlē atjaunošanās starp mačiem. Taču uzskatu, ka nekāda krituma šai saiknei nebija, tā turpināja radīt bīstamību pretiniekiem visas sezonas garumā.

- Vai par iemeslu netikšanai "play-off" var saukt Vidella ilgo iztrūkumu savainojuma dēļ?
- Protams, tas atstāja sekas uz rezultātu. Vidells diezgan ilgi bija savainots, un bez savainojuma neiztika arī Majone. Taču tas nekādā gadījumā nav galvenais iemesls netikšanai izslēgšanas spēlēs. Hokejs bez savainojumiem nav iedomājams, un mums ir jāprot tikt ar tiem galā. Un esmu priecīgs par to, kā komanda reaģēja uz līderu iztrūkumu, un par to, kā komanda spēlēja gan par sevi, gan par "to puisi". Gan ar Videllu, gan bez viņa mums ir jābūt spējīgiem izpildīt sezonai izvirzītos uzdevumus. Bet ar Līnusu to izpildīšana būtu bijusi vienkāršāka.

- Kad treneris redz, ka viens līderis velk visu komandu uzbrukumā un visi spēlē uz viņu, vai prātā tiek turēts plāns B gadījumā, ja šī zvaigzne gūs savainojumu?
- Vienmēr ceram, ka viss būs labi, bet tādu plānu mēs prātā, protams, turējām. Mums gadījās viens brīdis, kad pēc Jaunā gada izbraukumā pēc kārtas spēlējām pret "Lokomotiv", Maskavas "Dynamo", "Severstal" un "Salavat Yulaev" un bez Majones un Vidella spējām atvest četrus punktus. Komanda bija spējīga strādāt arī bez viņiem, bet tas ir neticami grūti. Spēlētājiem ir jāiztērē krietni vairāk enerģijas, darbojoties ar maksimālu koncentrēšanos un spēlējot ar paaugstinātu pašatdevi. Saprotams, ka vieglāk ir spēlēt, kad laukumā ir tie, uz kuriem vari balstīties. Kad izej uz ledus, prātā sēž doma, ka vienus divus vārtus noteikti gūsim, pateicoties tieši mūsu līderiem.

- Mazākumā jūsu komanda bija viena no labākajām līgā. Tā arī ir tā nepiekāpība, par kādu sapņojat?
- Spēle nevienādos sastāvos ir ļoti svarīga. Vidells un Majone lieliski darbojās vairākumā. Bet savi varoņi ir arī mazākumā, un viņi man ir ne mazāk svarīgi kā tie, kuri realizē vairākumu pieci pret četriem vai pieci pret trijiem. Tie ir gan Makmilens un Meija, gan Dārziņš un daudzi citi – viņi uz saviem pleciem nes vezumu mazākumā.

- Otrajās trešdaļās "Dinamo" diezgan bieži sabruka. Parasti tā ir pastarīšu kaite, jo viņi pret daudz stiprākām komandām nespēj tikt galā tālā soliņa dēļ. Kāds bija iemesls jūsu komandas gadījumā?
- Neteiktu, ka mēs darbojāmies slikti. Otrā trešdaļa ir ļoti specifiska spēles daļa, un tālais soliņš ir viena no tām niansēm, kas mums patraucēja iekļūt "play-off". Otrajā periodā labāk sevi parāda pieredzējušās komandas, jo nepieciešams darboties ļoti precīzi un atbildīgi. Tas ir sīkumu laiks, kad viens noraidījums, viena nepareiza nomaiņa vai neuzmanīgi no zonas izmesta ripa var tevi ieslēgt savā zonā uz pusi perioda. Mums ir parādījusies jauna spēlētāju paaudze, un šī sezona viņiem bija ļoti svarīga sevis pilnveidošanas sakarā. Un, kā reiz, šādos atbildīgos brīžos jaunatne arī norūdās un saprot, kā ir jārīkojas.

- Spēles ziņā Rīgas "Dinamo" var vērtēt dažādi, bet publicitātes ziņā par sezonu var dot pieci ar plusu. Spēle zem klajas debess, "World Games" Cīrihē, Majones priekšnesums Zvaigžņu spēlē. Tas palīdz vai novērš uzmanību regulārās sezonas gaitā?
- Mūsu klubam ir bagāta pieredze dalībā tāda veida spēlēs. Un tas nekādā ziņā netraucē, tas ir tikai pluss. "Mēs spēlējam skatītāju dēļ" – šī ir ļoti izplatīta frāze. Bet, ja runājam par Rīgas "Dinamo", tā ir realitāte. Mēs gribam spēlēt līdzjutēju dēļ, un tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Līdzjutēji mums tic, viņi katrā spēlē atgriežas tribīnēs. Mums ir patīkami, ka "Dinamo" izrāda tādu uzmanību. Turklāt mēs to neradām mākslīgi, bet gan nopelnām ar savu spēli. Tas arī ir pats galvenais.

- Vai paliekat Rīgas "Dinamo" galvenā trenera amatā arī nākamajā sezonā?
- Plānojam runāt ar vadību, bet mans līgums ir līdz 30. aprīlim, un tikai pēc tam uz jūsu jautājumu varēšu atbildēt ar simtprocentīgu precizitāti.

Izmantotie resursi:
https://www.khl.ru/news/2019/03/19/...