Biezais: Eiropā viena sezona un viena piespēle "Dinamo" neko nenozīmē. Neko

2014. gada vasaras noslēgumā Elvijs Biezais devās Eiropas virzienā. "Pateicoties kaut kādiem mistiskiem aģentiem, sarunāja pārbaudes laika līgumu Čehijā. Aizbraucu, bet treneris bija strikts: neizmantoji mūsu aģentus, tāpēc neesi mūsu cilvēks. Patrenējos un paspēlēju, bet par vietu sastāvā necīnījos. Vismaz bija iespēja parādīties citām komandām," gaišo pusi notikušajā cenšas saskatīt uzbrucējs, kurš pirms tam kopā ar trim latviešiem spēlēja Somijas pēc spēka otrajā līgā. "Tiku pamanīts Slovākijā, tomēr arī tur viss izvērtās traki. Pirms sezonas komandai parādījās finansiālās problēmas, un vadība septembrī visiem leģionāriem pateica, ka nevarēs samaksāt algas."

15. septembrī nokļuvis atpakaļ mājās, Biezais nezināja, ko darīt, jo vēl nekad jaunās komandas meklēšana nebija ievilkusies. Pa galvu šaudījās daudz domu, tika apsvērta pat karjeras beigšana, tomēr uzbrucējs centīgi uzturēja sevi formā - desmitos vakarā kopā ar amatieriem kāpa uz ledus, pievienojās 14 un 15 gadus veciem hokejistiem treniņos. Izmantoja katru iespēju. Un oktobrī parādījās cerību stariņš - piedāvājums no Kazahstānas. "Vasarā aicināja braukt uz Kazahstānu, bet vienkārši negribēju. Šoreiz ķēros pie pirmā salmiņa - vairs negribēju gaidīt. Noskaidroju, ka komandā ir latvietis [Artūrs Ozoliņš]. Sazinājos, viss kārtībā, kravāju somas un braucu."

"Kad runājām par līgumu, nemaz neklausījos, cik man piedāvāja. Biju gatavs spēlēt par brīvu. Galvenais bija spēlēt. Bet tevi nekur neņem, nekur neizskata, jo nekur nebiju spēlējis un nekur nebiju pierādījis varējumu," izmisumu atceras Biezais. Pēc pievienošanās Kokšetau "Arlan" viņš sāka kā ceturtās maiņas uzbrucējs, pirmās rokādes ļāva pacelties augstāk, un regulāro čempionātu latviešu uzbrucējs noslēdza ar 19 punktiem 27 spēlēs. Ievads gan bijis smags - ripas spītīgi atteikušās lidot vārtos, komandas biedri tikuši atlaisti, un Biezais gaidījis savu kārtu. Tomēr trenera uzticība nepazuda.

Izdevušās arī izslēgšanas spēles, un uzbrucējs arī nākamajā sezonā palika Kazahstānas kluba rīcībā, tikai šoreiz līgumu parakstījis kā līderis. Kopā ar somu brāļiem Marko un Tēmu Virtalu izveidota bīstama maiņa, kura problēmas sagādājusi ne tikai pretinieku aizsardzībai, bet arī Kokšetau "Arlan" vadībai, jo sezonas vidū Kazahstānā notikusi valūtas devalvācija.

"Kad iegāju ģērbtuvēs, pirmais jautājums bija, vai redzēju, kas ir noticis. Biju pilnīgā neziņā. Paskatījos, un uzreiz iestājās šoks. Ņēmu telefonu, skatījos, kas notiek ar manu algu, cik daudz zaudēšu. Pilnīga neziņa." Taču somiem bija skaidrs risinājums - komanda atrodas pirmajā vietā, esam līderi, un tas ir jāizmanto. Trijatā devušies pie vadības ar ultimātu - vai nu maksājiet, cik pienākas, vai brauksim prom. "Galvenais runātājs bija vecākais no somiem. Protams, viņi krievu valodu nezina, tāpēc darbojos kā tulks. Bija arī skarbāki vārdi, bet beigās saņēmām solījumu, ka nākamās algas būs kārtībā. Tukši solījumi, bet nekas cits neatlika. Visu mēnesi domāju tikai par naudu, domāju, kas tagad notiks. Beigās viss bija kārtībā."

Komanda pieder pilsētai, tāpēc divu gadu laikā algas nav aizkavējušās nevienu reizi. Taču prēmijas atstātas sponsoru pārziņā, un reizēm gadoties aizķeršanās. "Līgumā rakstīta viena summa, taču gadās reizes, kad pieregulē. Šosezon treneris neskatījās un visiem bija vienādi, bet pērn gan viņam patika paspēlēties. Ja guvi vārtus, varēji saņemt vairāk nekā citi. Ja nopelnīji -1 koeficientu, varēji saņemt mazāk," atcerējās Biezais, kurš atzina - kad komandai veicas un uzvaras krājas raiti, iespējams nopelnīt vēl vienu algu. Par otro vietu Kazahstānā nopelnītas divas papildus algas.

Tomēr ceļš līdz otrajai vietai nebija rozēm kaisīts. Pusfināla sērijā bija nepieciešamas septiņas spēles, tomēr pat ar to nebija gana - uzvarētājs izšķīrās pēcspēles metienu sērijā. Viens no bullīšiem tika uzticēts arī Biezajam, taču viņš pirmo reizi sezonā nepārspēja vārtsargu. Labi zinājis pretinieku un viņa vājās vietas, tāpēc nolēmis slidot no kreisās puses un pārsteigt ar metienu starp kājsargiem. Tomēr nogurums darījis savu - trāpījis tieši pa nūju. "Neiemest tādā momentā ir stulbi. Pats jūties diezgan stulbi." Sērijas piekto maču nācies aizvadīt ar četriem aizsargiem un trim uzbrucēju virknējumiem, tāpēc pirms fināla visa komanda atradusies uz spēku izsīkuma robežas.

Taču atkal viss izšķīries septiņos mačos. Sestajā spēlē līdz 55. minūtei bija bezvārtu neizšķirts, bet tad Biezais nogādāja ripu līdz aizsargam, kurš no zilās līnijas nekavējoties izdarīja metienu vārtu virzienā. "Ripa vispirms trāpīja hokejistam, kurš centās bloķēt metienu, tad palidoja garām man un komandas biedram, bet trāpīja pretiniekam pa galvu. Un ielidoja vārtos. Zelta vārti," norāda uzbrucējs. Tomēr sekoja zaudējums septītajā duelī, un Biezais ar nožēlu atzīst, ka labāk būtu zaudējis ar 0-4.

"Ģērbtuvēs valdīja pilnīgs kapa klusums. Tukšums. Vilšanās. Grūti. Emocionāli," sajūtas raksturo 24 gadus vecais uzbrucējs. "Kamēr pretinieki priecājas, mēs dodamies uz ģērbtuvēm, kur priekšā gaida uzvaras šampanietis. Nekas, beigās parunājām, sapratām, ka tāds ir sports, ka kādam jāzaudē. Iedzērām šampanieša glāzi par sezonu." Visas spēka rezerves bijušas iztērētas, tāpēc vairāk nekā stundu Biezais nespēja novilkt hokeja formu. Un tāpēc neizdevās pievienoties Latvijas izlasei gatavošanās ciklā pirms pasaules čempionāta.

Nākamās sezonas sakarā Biezais neizslēdz pārmaiņas. "Iespējams, skatīšos kaut ko tuvāk mājām. Viss ir atkarīgs no piedāvājuma, no mērķiem. Latvietim kaut kur aizbraukt ir ļoti, ļoti, ļoti grūti. Kontinentālās hokeja līgas un Rīgas "Dinamo" pieraksts vispār nepalīdz. Ja es būtu tiešām spēlējis... 39 spēles un viena piespēle. Kazahstānā esmu spēlējis, esmu metis un kaut ko darījis, un tas ir labāk, tas ir noderīgāk. Pierādījums, ka varu aizbraukt un varu izdarīt."

Tomēr netiek izslēgta iespēja atgriezties Kazahstānas hokeja džungļos. "Lai gan paraksti līgumu uz sezonu, visu laiku tev ir pārbaudes laika līgums. Nav nekādas spēlētāju asociācijas, kas aizsargātu tavas tiesības. Viens nepareizs solis, pāris sliktu maču, un viss. Eiropā nekad neizmetīs uz ielas, - vienkārši nerēķināsies nākamās sezonas sakarā. Bet Kazahstānā četras sliktas spēles nozīmē jaunu darba vietu. Paturēs tikai tik ilgi, līdz atradīs nākamo spēlētāju. Kopā ar somiem saskaitījām, ka kopš nometnes sākuma atlaisti 20-25 spēlētāji. Varētu uztaisīt vēl vienu komandu."