Kad visu nosaka feniņi...

Loģiski, ka naudas devējs un noteikumu rakstītājs var mainīt savu lēmumu jebkurā brīdī. Pusnaktī, pilnmēness laikā, līstot lietum, Prāgā, Bulduros vai Parīzē. Un tādam sīkumam kā pasaules čempionātā izcīnītai vietai nav nekādas nozīmes. Nu dabūja tas zviedru pensionārs Kurre Lindstrēms pirms 11 gadiem Prāgā 7. vietu. Un kas par to? Tu man ļoti nepatīc, un sveiki! Jā, Kurts varbūt arī nebija lētākais treneris, jo dzīvoja "Radisson" un kopējo atskaišu blāķim pievienoja arī čekus par veļas mazgāšanu viesnīcā... Bet Kirovs taču vienmēr saka, ka viņš par naudu nerunā...

Ja kāds cilvēks pārāk bieži atgādina, ka par naudu nerunā, tad bieži vien ir otrādi un viņam nauda ir viens no dzīves dzinuļiem. Arī psihologi atgādina, ka katrs pacients beigu beigās visvairāk runā tieši par to, kas viņam būtiskāks. Man nezin kādēļ tomēr liekas, ka Kirovam tie ir feniņi. Par to, būdams vēl pasaules čempionātā Prāgā, rakstīju. Bija tāds sīks rakstelis: "Kirovs psiho, feniņi ripo garām..."

Tiem, kas nav šo artiķeli lasījuši, atgādināšu, ka pēc 1:2 zaudējuma Vācijai Kirovs Latvijas izlases ģērbtuvē pamatīgi psihojis un ārdījies. Es Kirovu sapratu par simts procentiem, jo zaudējums Vācijai nebija parasts zaudējums. Šis zāģis bija ar garu šleifi. Divi galvenie punkti, izņemot to, ka uzvara pār Vāciju mums ļautu praktiski saglabāt vietu elitē. Pirmais punkts: spēlēšana 1/4 finālā no 9. vietas (vai zemākas, tas nav būtiski), atšķiras naudas ziņā. 1/4 zaudētāji no IIHF saņem kompensāciju - 525 000 Šveices franku, 9. līdz 12. vieta - 175 000, 13. un zemākas vietas - 85 000.

Otrs punkts, kāpēc Kirovs drīkstēja psihot: 1/4 fināls Latvijai deva milzīgas cerības bez kvalifikācijas spēlēm tikt uz 2018. gada olimpiādi. Lai tas notiktu, mūsu teorētiskie 11 punkti pēc zaudējuma 1/4 finālā Latvijai varbūt dotu 7. vietu, bet Šveicei (Slovākijai) PČ kopvērtējumā iznāktu 10. vieta. Ar to pietiktu, lai IIHF rangā mēs apsteigtu Šveici (Slovākiju), tajā paceļoties uz 8. vietu un jau 12. maijā nodrošinot Latvijai olimpiskās spēles. Nu, lai tiktu uz Koreju, 2016. gadā Rīgā būs jārīko kvalifikācijas turnīrs. Kas, protams, izmaksās naudu.

Nu, lūk. Un 16. jūnija valdes sēdē Kirovs tā klusi izmeta, ka Beļavskis ne tikai nav izpildījis doto uzdevumu (10. vieta), bet nav ļāvis mums nopelnīt arī 362 000 dolāru. (Man gan iznāk citi rēķini, bet gan jau Lipmans labāk zina, cik par kuru vietu pasaules čempionātā IIHF maksā!) Un valdes loceklis Deniņš, gribot vai negribot, palaiž šo ciparu informācijas apritē: "Viss ir vienkārši, uzdevums netika izpildīts, kā rezultātā mēs nolēmām nepagarināt vienošanos ar Beļavska kungu. Nespējot iekļūt labāko desmitniekā, LHF zaudēja arī 362 tūkstošus dolāru." Pa starpu Deniņš gan atrod arī citu motīvu: "Fiziski nebijām gatavi, kaut gan sagatavošanās posms bija vairāk nekā pusotrs mēnesis. Mūs noskrēja gandrīz visas komandas, ieskaitot Austriju un Franciju. Šoreiz mums stāvēja klāt Dievs un Masaļskis."

Ja iet garām tāda feniņu plūsma, tad tam, ka komanda lūgusi atstāt Beļavski un ka Lipmans pat to solījis, nav ne pusfeniņa vērts.

Un Beļavskis, kurš uz Raunas ielu bija nācis ar plāniem par Maskavu'2016, par izlases funkcionēšanu visu gadu, ar savu kandidātu loku, LHF mītni pameta ar sajūtu, ka viņš joprojām ir galvenais... Lēmumu nepagarināt līgumu (bija 1+2) valde jau pieņēma bez bijušā galvenā trenera klātbūtnes.

Jā, es tāpat kā Lipmans, biju Prāgā gaidījis mazliet vairāk. Cerēju, ka Beļavskim pietiks dūšas pēc 1:2 pret Vāciju nolikt malā Spruktu (bija tāds variants), bija vēl šādas tādas nianses, bet visspilgtāk Beļavska maldīšanos Latvijas hokeja gaiteņos apliecināja tas, ka viņš otrdien Raunas ielu pameta ar apziņu, ka joprojām ir galvenais. Muļķības! Latvijas hokejā galvenais ir feniņi...