Bezjēdzīgā (?) cīņa par varu un ietekmi LBS

Pirms ķeramies pie lietas, painformēšu, ka LBS valdes pārstāvjus šoreiz liku mierā (viņiem jādara savs darbs), uzrunājot bijušos un esošos LBS darbiniekus, basketbola trenerus, menedžerus, sporta apskatniekus - īsāk sakot basketbolam tuvāk vai tālāk stāvošus cilvēkus, kopskaitā maģisku skaitu – 13, velna duci. Kā jau minēju augstāk, lielākā daļa bija gatavi runāt tikai un vienīgi pie izslēgta diktofona, lai gan netrūka arī tādu, kuri bija gatavi izteikties publiski, parakstoties zem katra sevis izteiktā vārda. Svarīgi minēt, ka lielākoties slēpties nevēlējās Edgara Šnepa pretinieki, kamēr LBS esošā ģenerālsekretāra aizstāvji un viņa darba stila piekritēju vairākums vēlējās palikt anonīmi. Reizēs kā šī dabiski izveidojas divas frontes – aizstāvji un kritiķi. Basketbola saimē pastāv un ir novērojama viedokļu dažādība, un netrūkst tādu, kas stāv kaut kur pa vidu.

Kā viss sākās?

Lielākā daļa “Jučmaņa un Šnepa skandālu” dēvē par apstākļu sakritību. Manis aptaujāto vairākums piekrīt viedoklim, ka Šnepam šobrīd piekarināta pārāk smaga birka, un ar izspiešanu viņš tiešām, kā pats saka, nav nodarbojies. Par to liecina arī publiskajā telpā nonākušās “WatsApp” sarakstes. “Ja saņemšu naudu par 3x3, noziedošu programmai 3x3 basketam,” šāda ziņa no Māra Jučmaņa bija, un gan jau bija arī citas sarunas par prēmijas ziedošanu LBS, uzskata viedokļu paudēji. Pāršķirstot pēdējo pāris gadu LBS gadu pārskatus, nerodu tajos ziedojumus no fiziskām personām, tāpēc tiem, kuri uzskata, ka tāds ir LBS stils un sistēma, tomēr ieteiktu neduļķot ūdeņus.

Pelnīta vai nepelnīta šī prēmijas piešķiršana Jučmanim – jau ir nākamais jautājums. Basketbola sabiedrībā pastāv viedoklis, ka LBS algotam darbiniekam šādas prēmijas nav jāsaņem, taču valstiski tika pieņemts cits lēmums. “Neticu, ka viņš veica tādu darba apjomu, lai būtu pelnījis šo naudu. Aviobiļešu pasūtīšana, komandas komplektācija un dokumentu sakārtošana pirms šāda čempionāta tomēr nav tik ievērojams darbs, lai gan blakus nestāvēju. Ja valdība tā lēmusi, tad droši vien tam bija pamatojums. Jā, Māris LBS nepelnīja tik daudz, lai mēs tagad sāktu dalīt viņa prēmijas, turklāt šaubos, vai viņš iepriekš prēmijas būtu saņēmis bieži,” teic viens no manis uzrunātajiem.

Cits tikmēr teic, ka diskutēt par prēmijas piešķiršanu nemaz nav vērts. Drīzāk būtu jārunā par LBS darba stilu. “Šādi pieprasīt prēmijas nedrīkst nekādos apstākļos. Šneps no šīs naudas daļēji, bet gribēja dzēst parādu, kas bija radies Jučmaņa darba rezultātā. Vai tas ir pareizi? Domāju, ka normāls federācijas vadītājs būtu meklējis citas iespējas. Izskanējusī informācija par Jučmaņa pussimta tūkstošu lielo zaudējumu radīšanu LBS es neuztveru nopietni. Reizēs, kad uz izlasi tiek izdarīts liels spiediens, tajā spēlē labākie un komandai ir augsti mērķi, tai ir jānodrošina labākie apstākļi. Tās ir nianses, kas vēlāk veido rezultātu. Spēlētāju ēdināšana, labas viesnīca, ērti apavi, labi treniņu apstākļi, kāds restorāns – tas viss maksā naudu. Bieži vien šādos gadījumos nākas “izbraukt” no pieejamā budžeta. Jā, mainās arī pārbaudes spēļu grafiki. Biļetes jau ir nopirktas, bet beigās izrādās, ka konkrētās spēles nemaz nenotiek. Šādos gadījumos nauda tiek zaudēta. Te noteikti vērts runāt par komunikāciju un finanšu kontroli, kas ir viens no svarīgākajiem ģenerālsekretāra pienākumiem,” viedokli pauž vēl viens no velna duča. Kāds, kurš redzējis konkrētus dokumentus, kur uzskaitīti Jučmaņa it kā nodarītie zaudējumi LBS, teic, ka "tie ir tikai un vienīgi tekošie rēķini..."

Šnepa un Jučmaņa savstarpējās attiecības nevar vērtēt viennozīmīgi, un bijuši dažādi posmi. Viens no LBS bijušajiem darbiniekiem Jučmani dēvē par mākslinieku, kuram pārtērēšanās gadījušās arī iepriekš, taču nesauc viņu par sliktu darbu organizatoru, viņš esot viens no labākajiem menedžeriem (izlašu direktoriem) Latvijā. Kāds cits tikmēr aicina atcerēties “ASK Rīga” laikus, kuros savus nospiedumus atstājis arī Jučmanis.

Vēl kāds piesauc Jučmaņa atalgojumu: “Ļoti šaubos, ka Māris uz KNAB aizgāja bez padomnieku iedrošināšanas. Uz fona, cik LBS pelnīja Jučmanis, prēmija, kuru viņš saņēma, nebija maza, tāpēc vajadzēja tikai nelielu grūdienu, kas kādam noteikti bija izdevīgi…”

Vairāki esošās varas pretinieki tikmēr nebaidās piesaukt LBS vadības lēmumus, pēc kuriem amatā bez konkursa tika iecelts esošais izlases galvenais treneris Arnis Vecvagars, kā arī vēlākā vairāku jauno spēlētāju parādīšanās vīriešu izlases sastāvā. “Viena no vadošajām Eiropas izlasēm treneri izvēlas bez konkursa – tas nav normāli!” Ir arī tādi, kas esošo LBS prezidenta un ģenerālsekretāra apvienību dēvē par labāko, kas pēdējos gadu laikā notikusi: “Viņi paveikuši labu darbu! Skaidrs, ka ir bijušas kļūdas, taču kļūdās visi. Neticu, ka uz šo brīdi ir kāds labāks ģenerālsekretāra kandidāts. Kaut kur parādās Anetes Jēkabsones – Žogotas vārds, esmu dzirdējis, ka kādu krēslu varētu ieņemt Jānis Blūms, taču pagaidām viņš vēl spēlē.”

Kam izdevīgs ir skandāls? Par ko cīņa?

Jebkurš vājuma brīdis gandrīz vienmēr tiek izmantots kāda labā, un ticams, ka arī šī reize nav izņēmums. Viss manis uzrunātais velna ducis pauž apskaužamu vienbalsību, ka šis skandāls nodara skādi basketbolam. Šajā jautājumā visi ir vienoti. Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Starp cilvēkiem, kuriem šis skandāls ir izdevīgs tiek minēti Mārtiņš Lauva, Ģirts Kalniņš, bet visbiežāk Edgars Jaunups. Pēdējais izdevīgi „uzpeldēja” jau skandālu publiski izvērsušajā Nacionālās informācijas aģentūras LETA rakstā, noraidot Šnepa piedāvāto versiju par LBS budžeta deficītu. Kolēģi no LETA paši gan aicina neveidot sazvērestības teorijas. Tas bijis dabisks darba process, kura rezultātā ziņu aģentūra devusi vārdu Jaunupam. Nav pamata neticēt, ka tā tiešām bijis…

Pēc šo uzvārdu nosaukšanas viedokļu paudēji gan uzreiz uzdod citu jautājumu – vai nevarēja šo visu izdarīt ar ne tik lielu triecienu Latvijas basketbolam kopumā? Ja arī izdosies gāzt esošo vadību, tad jaunajiem nāksies sēdēt sasmakušā kabinetā, un izvēdināt smaku nebūs nemaz tik viegli. Basketbols kā sporta veids ir saņēmis pamatīgu sitienu!

Ne viens vien no velna duča pieļauj, ka skandāls varētu būt izdevīgs citu sporta veidu pārstāvjiem, un iespējams to sekmējuši futbolisti vai hokejisti: “Basketbols šobrīd ir ļoti labās pozīcijās gan sponsoru, gan valsts iestāžu gaiteņos, bet šāda šmuce var pozīcijas pabojāt…”

Par ko tad notiek cīņa LBS? Kādi ir galvenie ieguvumi, tiem, kuri vēlas nākt pie varas? Uz šo jautājumu visi atbild gandrīz vienbalsīgi. Visbiežāk piesauktās lietas: savu treneru iecelšana vajadzīgajos amatos, noteiktu spēlētāju parādīšanās gan jauniešu, gan pieaugušo izlasēs, kā arī sev izdevīgu lēmumu pieņemšana. Dzirdēts, ka daudzus interesē tā sauktās Basketbola mājas būvniecība, kas šobrīd ir procesā, un tiks realizēta tuvāko gadu laikā. Runājot par finansiālo pusi, spilgts un diezgan precīzs šķiet viedoklis, ka “šobrīd notiek cīņa par vietu pie baznīcas, kur lūdzēji stāv rindās. Notiek cīņa par labāku pozīciju, lai nostātos tuvāk durvīm, jo milzu naudas taču tur nav (te gan jāskatās, uz kā fona naudas nav. Jā Futbola federācijas kumoss ir krietni gardāks – autors). Tā būs jāmeklē un jāatrod, jo izdevumu daļa basketbolā ir ievērojama.”

“Tā ir iespēja, kas ļauj nolobēt arī vienu otru sev izdevīgu uzņēmumu. Iepirkt vajadzīgo ekipējumu no sev izdevīga veikala vai firmas,” min vairāki esošās varas pretinieki, šajā sakarā nebaidoties pieminēt arī Šnepu un Co… Pierādījumu gan nevienam nav, tikai spekulācijas un neliela ēna.

Spēku samērs LBS valdē

LBS valdei tuvākajās dienās un nedēļās būs jāpieņem būtiski lēmumi, tāpēc mēģināju skaidrot valdošo gaisotni un spēku samēru tajā. Lielākā daļa no viedokļu paudējiem uzsver, ka nekādu izteiktu grupējumu valdē nepastāv. Diskusijas esot veselīgas, bet balsojumi dažādi, lai gan… no velna duča paustajiem viedokļiem izlobu, ka vienotu nostāju svarīgos balsojumos bieži vien izrādot Valdis Voins un Guntis Šēnhofs, kuri esot gandrīz nesatricināmi vienprātīgi. Otrā krastā bieži stāvot Edgars Jaunups, Leons Bemhens un Žoržs Tikmers, kamēr Guntis Blumbergs pieslienoties te vieniem, te otriem. Nekas nav iepriekš minētā nav akmenī kalts, bet apmēram tā! Būtiski, ka prezidentam ir divas balsis, kas ir izšķiroši strīdīgu lēmumu pieņemšanā.

Secinājums: jautājumu un viedokļu daudz, konkrētu atbilžu maz, bet valdošā nostāja par un pret esošo LBS vadību nu kļuvusi nedaudz skaidrāka. Basketbols nokļuvis situācijā, kad tā seja ir aptraipīta, nāksies iet pirtī un pēc tam meklēt arī kādu barojošu ādas krēmu, bet vienam otram arī meklēt ķīmisko tīrītavu, lai likvidētu pleķus no uzvalkiem. Taču der atcerēties, ka Latvijas basketbolam bijuši arī sliktāki laiki.

Paredzams, ka nākamos pavērsienus sagaidīsim 19. marta vakarā, kad būs notikusi vēl viena LBS valdes sēde, un mediju pārstāvjus uz tikšanos aicinājis savienības prezidents Voins. Nav izslēgts, ka līdz tam noplūdīs vēl kāda “WatsApp” sarakste… Gaidīsim!