Ledesma: "Doroševs izteica komplimentu - mani centrējumi viņam ir kā murgs"
Pēc "SynotTip" futbola Virslīgas spēles, kurā "Liepāja" dramatiskā cīņā ar 2:1 pārspēja "Jelgavu", Sportacentrs.com aprunājās ar "Jelgavas" brazīliešu spēlētāju Rafaelu Ledesmu, kurš pamanījies gūt pa vieniem vārtiem katrā no pirmajām divām kārtām.
Kas šodien izšķīra spēles likteni?
Kā jau visi redzēja, spēle bija sarežģīta un fiziski grūta abām komandām. Mēs pirmajā puslaikā spēlējām labi - teicami aizsargājāmies, veiksmīgi izmantojām pretuzbrukumu iespējas. Taču pēc tam pieļāvām divas kļūdas, pēc kurām ielaidām divus vārtus. Tā ka mums šādām lietām jāpievērš lielāka uzmanība, jo viss čempionāts būs šāds - cīņa. Uzskatu, ja būsim rūpīgāki pret šādām epizodēm un nepieļausim tādas kļūdas, tad varam uzvarēt spēles.
Vai piekrīti, ka šodien, iespējams, nebijāt pelnījuši zaudēt?
Jā, piekrītu. Mēs šodien izveidojām daudz vārtu gūšanas iespēju - pirmajā puslaikā varējām gūt vairāk nekā vienus vārtus, tie varēja būt divi trīs vārti. Ja kāds vēlreiz noskatīsies šo spēli, domāju, piekritīs, ka bijām pelnījuši ko vairāk. Taču tāds ir futbols - mums jāskatās uz priekšu, tā bija tikai otrā spēle. Mums tagad būs laiks sagatavoties un pielabot labojamās lietas.
Pastāsti par gūtajiem vārtiem no stūra sitiena! Vai jau sākotnējā doma bija mēģināt iesist pa taisno?
Jā. Vārtsargi mani pazīst, tāpēc man dažreiz jādažādo savi paņēmieni un jāizmēģina šādas lietas [smaida]. Man izdevās gūt vārtus, taču būtu bijis labāk, ja komanda būtu uzvarējusi. Un tomēr tāpat esmu priecīgs, ka atkal guvu vārtus un ceru, ka nākamreiz paņemsim trīs punktus.
Vai pretinieki uzskatīja, ka ir bijis pārkāpums soda laukumā, kad guvi vārtus?
Nezinu. Dzirdēju, ka viņu vārtsargs [Doroševs - aut.] kaut ko saka, bet no sava skatu punkta nemanīju, ka kāds aiztika vārtsargu [patiesībā tika pagrūsts liepājnieku laukuma spēlētājs Keitā, kurš bija pie tuvā staba - aut.]. Pēc spēles viņš [Doroševs] aprunājās ar mani un sacīja, ka mani centrējumi viņam bijis kā murgs [smaida]. Man tas ir kā kompliments, un tas viss nāk ar smagu darbu. Uzskatu, ja mēs to izmantosim labāk, varam gūt daudz vārtu un varam aizvadīt labas spēles, pateicoties standartsituācijām.
Vai jūties komfortabli, izpildot standartsituācijas no jebkura laukuma punkta?
Jā. Zini, man tā ir bijis visu manu karjeru - nezinu, kopš 14-15 gadu vecuma. Es vienmēr izpildu brīvsitienus, un man tas ir dabisks spēles elements. Nezinu, vai tas nāk no Dieva, bet esmu dzimis ar šo talantu. Saku paldies Dievam, ka man ir tāds talants izpildīt šādi standartsituācijas.
Lietuvā ieradies pirms aptuveni 10 gadiem. Kāpēc esi tā iedzīvojies tieši Austrumeiropā?
Jā, ierados Lietuvā 2006. gadā - man bija labs piedāvājums no [Vladimira] Romanova, komandas ["Kaunas"] īpašnieka. Parakstīju līgumu uz pieciem gadiem. Domāju, tas bija viens no manas karjeras labākajiem brīžiem. Man tur bija patīkami brīži - bijām Čempionu līgas kvalifikācijas trešajā kārtā. Futbolā tu nevari izvēlēties, kur spēlēt. Tagad trīs gadus biju Maltā, bet tad saņēmu piedāvājumu no "Jelgavas" un esmu laimīgs tagad būt šeit. Tāpat kā biju laimīgs visos tajos klubos, kuros esmu pabijis iepriekš. Man ir 34 gadi, esmu spēlējis vairākās valstīs un esmu laimīgs, ka, galvenais, esmu vesels un varu spēlēt futbolu.
Cik zinu, tava sieva ir lietuviete, vai ne?
Jā, man ir sieva no Lietuvas un arī mūsu bērni ir dzimuši Lietuvā. Tā ka jūtos šeit kā mājās - esmu blakus Lietuvai [smaida]. Šobrīd mana ģimene gan nav šeit, jo viņi ir Maltā - tur bērniem ir skola un bērnudārzs. Domāju, pēc diviem trim mēnešiem, kad skola un bērnudārzs beigsies, viņi atbrauks uz šejieni. Man viņu ļoti pietrūkst. Taču tagad man jākoncentrējas darbam, savai komandai "Jelgavai".
Cik valodās tu proti runāt? Vai proti lietuviešu valodu?
Jā, protu lietuviešu valodu, jo ar sievu runājam lietuviski. Tāpat zinu portugāļu valodu, jo esmu brazīlietis, arī angļu valodu [šajā valodā notika saruna - aut.], arī krievu valodu, jo esmu spēlējis arī Baltkrievijā. Vēl protu spāniski, tā ka iznāk četras piecas valodas. Vismaz runāt šajās valodās spēju [smaida].
Pastāsti, kā nokļuvi "Jelgavā"! Kurš ar tevi komunicēja?
Biju Maltā un tad "Jelgavas" galvenā trenera palīgs Dmitrijs [Kalašņikovs] sazinājās ar mani. Viņš mani zināja, jo iepriekš biju spēlējis Lietuvā. Personīgi gan nebijām pazīstami. Pēc tam ar klubu vienojāmies - izteicu savas vēlmes, "Jelgava" izteica savu piedāvājumu un es piekritu. Atbraucu uz šejieni, man patīk klubs, tam ir laba infrastruktūra. Mūsdienu futbolā ir grūti būt klubam ar tādu infrastruktūru, kāda ir "Jelgavai". Klubs sniedz spēlētājiem pilnīgu atbalstu, un uzskatu, ka tas ir vissvarīgākais. Spēlētājam ir jājūtas labi fiziski, psiholoģiski, mentāli, lai laukumā varētu būt ar 100% koncentrēšanos. Esmu laimīgs būt šeit un pilnībā koncentrējos čempionātam.
Vai par labu Latvijai palīdzēja izlemt pieredze mūsu kaimiņvalstī Lietuvā?
Jā, domāju, ka tam bija nozīme. Ja piedāvājums sekotu no Āzijas, iespējams, lēmums nāktu daudz smagāk, jo tas ir daudz tālāk un man ir jādomā arī par savu ģimeni. Nevaru domāt tikai par sevi. Šeit jūtos kā mājās - gluži kā Lietuvā. Atšķiras tikai valoda [smaida]. Un šeit ir atšķirīgs futbols, jo pirms tam trīs gadus biju Maltā, vēl pirms tam Kiprā un šajās valstīs futbols ir vairāk tehnisks, kamēr šeit Latvijā ir vairāk spēka futbola, būtisks ir fiziskais spēks. Ceru, ka spēšu pielāgoties šādam futbolam. Vēl neesmu par 100% gatavs, taču ceru, ka šie 100% tiks sasniegti un varēšu palīdzēt savai komandai.
Virslīgas līmenis ir labs?
Labs, labs. Man līmenis patīk. Esmu gan nospēlējis tikai divas spēles un pirms tam vēl dažas pārbaudes spēles [Ziemas kauss - aut.]. Cik esmu paguvis novērot, visas komandas ir līdzīga līmeņa. Atšķirība rodas atsevišķās epizodēs kā, piemēram, brīvsitieni. Uzskatu, ka līmenis ir labs, viss ir labi. Šodien zaudējām, taču tas nav pasaules gals. Jāizanalizē savas kļūdas, taču jākoncentrējas arī uz tām labajām lietām, ko paveicām.
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]