Sportacentrs.com Virslīgas simboliskā izlase 2011

2011. gadā portāls Sportacentrs.com darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas plašākam cilvēku lokam būtu iespējas sekot līdzi notikumiem populārākā Latvijas sporta veida galvenajam dimantam – Virslīgai. Videotiešraides, apskati, intervijas, pēcspēles preses konferences un katras kārtas apskati (no mums neatkarīgu iemeslu dēļ līdz sezonas beigām gan neizdevās to izvilkt).

Virslīgas cienītāju starp redakcijas darbiniekiem netrūkst, tādēļ viedokļi mūsu starpā dalījās ne pa jokam. Sezonas vidū komandu sastāvi mainījās diezgan pamatīgi, tādēļ mūsu TOPā tikuši tie futbolisti, kuri kādā no klubiem vai vispār Latvijas čempionātā spēlējuši VISU sezonu. Šī iemesla dēļ ārpus labākajiem palika tādi vīri kā Deniss Kačanovs, Vadims Jančuks, Antons Kurakins, Igors Dudņiks, Ritus Krjauklis, Maikls Tukura un citi.

Taktiskais izvietojums: 4-4-2, spēlētāji tiek sarindoti no kreisās malas uz labo.







Simboliskais vienpadsmitnieks: Šteinbors (Metalurgs)
Čihradze (Daugava) - Ola (Jūrmala) - Postņikovs (Ventspils) - Činiks (Metalurgs)
Afanasjevs (Daugava) - Laizāns (Ventspils) - Fertovs (Skonto) - Soloņicins (Metalurgs)
Gongadze (Daugava) - Žuniors (Skonto).

Rezervē: Vlasovs (Ventspils) – Uļjanovs (Daugava), Rugins (Ventspils) – Belovs (Jūrmala), Ziziļevs (Daugava) – Kozlovs (Jelgava), Kalns (Metalurgs).

Vārtsargi:

Šajā pozīcijā izvēle nebija no tām vieglākajām, jo tikai retais vārtu vīrs aizvadīja patiešām stabilu sezonu. Par labāko šoreiz izvēlējamies liepājnieku Pāvelu Šteinboru, kuram sezona arī nebija pārliecinoša, tomēr glābt viņam nācās ne reizi vien. Sīvā cīņā apsteidzot tuvākos sekotājus, otrā vārtsarga loma atdota „Ventspils” pēdējās līnijas sargam Aleksandram Vlasovam, kurš sezonu iesāka ar iespaidīgu sauso sēriju.

Aizsargi:

Līdzīgi kā Latvijas izlasē, arī šeit visgrūtāk bija izvēlēties malējos aizsargus. Galu galā sanāca tā, ka visa aizsardzības līnija sastāvēja tikai (!) no leģionāriem. Kreisās malas līdera godu atvēlam "Daugavas" gruzīnam Giorgijam Čihradzem, kurš nereti darbojās arī centra aizsarga postenī. Čikam bija daudzas filigrānas spēles, bet bieži vien viņš grēkoja ne pa jokam. Lietuvietim Mariusam Činikam šis bija iepazīšanās gads, tomēr spēlēja viņš ar apskaužamu regularitāti, kas, protams, liecina par viņa kvalitātēm. Tomēr, ja "Metalurgs" uz Eiropas skatuves grib sasniegt kaut ko lielāku, šajā pozīcijā būs jāmeklē labāks izpildītājs.

Starp centra aizsargiem jau no pirmās sezonas spēles uz visu pārējo oponentu fona spīdēja "Jūrmalas" augumā raženais Daniels Ola. Jāsaka, ka šis varētu būt viens no pēdējo gadu iespaidīgākajiem Virslīgas leģionāriem, tādēļ par viņa vietu pamatvienpadsmitniekā šaubu nav nekādu. Cerams, ka arī nākamgad varēsim sekot līdzi viņa sniegumam mūsu pašu tēvzemītē. Latvijas čempionu ventspilnieku galvenais balsts aizsardzībā bijis Jevgēņijs Postņikovs. Spēlējis centīgi, bieži vien atvieglojot dzīvi vārtsargam Aleksandram Vlasovam. Kopumā jāsaka, ka ventspilnieku sastāvs bijis ļoti viengabalains, tādēļ individuālo uzslavu bijis mazāk, nekā komandas. Starp rezervistiem mēs ierindojam "Daugavas" aizsardzības torni Georgiju Uļjanovu un vēl vienu ventspilnieku Ritvaru Ruginu, kurš mums vairāk pazīstams kā pussargs, tomēr sezonas beigās spēlēja arī aizsardzības malās.

Pussargi:

Līnija, kurā spīdekļu bijis ne mazums, tādēļ izvēle bija ļoti grūta. Lai arī ne savu labāko sezonu aizvadīja Valērijs Afanasjevs, bez viņa "Daugavai" medaļas neredzēt kā savas ausis. Riktīgs motoriņš, tehnisks un ātrs spēlētājs. Debiju izlasē gan laikam tā arī vairs nesagaidīs. Labā pussarga postenī šoreiz iebalsojām Genādiju Soloņicinu. Lai arī ilgi nebija skaidrības, vai viņš šeit pavadīs visu sezonu, Gena to izdarīja. Viņš guva pirmos vārtus šī gada turnīrā, bet galvenās uzslavas pelnījis par savām piespēlēm un spēles organizatora funkcijām.

Pussargu centrā mums abi jaunie Latvijas izlases starta vienpadsmitnieka pārstāvji. "Ventspils" rindās otro jaunību atradis kādreizējais Gdaņskas „Lechia” futbolists Oļegs Laizāns. Ar savu sniegumu izkaroja ne tikai vietējās Ventspils publikas simpātijas, bet lika sajūsmināties arī visiem izlases atbalstītājiem. Laukuma vidū viņam par labāko asistentu piespēlēts "Skonto" centrs Aleksandrs Fertovs. Aizvadīja stabilu sezonu, kas no rīdzinieku gvardes bija liels retums.

Rezervē šoreiz "Daugavas" veterāns un visaugstākās klases meistars Mihails Ziziļevs, kā arī sezonas pirmās puses spilgtākais futbolists Konstantīns Belovs no "Jūrmalas". No viņa gan gribētos sagaidīt lielāku stabilitāti visa gada garumā.

Uzbrucēji:

Šoreiz ar oriģinalitāti neizcelsimies, jo mūsu duetu veidos abi labākie snaiperi: Mamuka Gongadze un Natans Žuniors. Abi mocījās ar savainojumiem, tomēr citiem konkurentiem bija neaizsniedzami. Gongadze nereti uzbrukuma smailē darbojās vienatnē, tādēļ viņam iesist bija vēl smagāk, nekā daudziem oponentiem. Lai nu kā, riktīgu Izcilnieku uzbrukuma līnijā šogad gan nav bijis. Daudzi slavē Vadimu Jančuku, bet gribētos pavērot, vai viņš iespētu iesist tik daudz, spēlējot pēc, piemēram, "Daugavas” un "Skonto” taktiskajām shēmām. Rezervē mums Vladislavs Kozlovs no „Jelgavas”, kā arī „Liepājas Metalurga” sezonas otrās puses labākais vārtulējējs Jurģis Kalns.

Labākais leģionārs: Skaļākais CV un pārliecinošākais sniegums laukumā ir tas, kas raksturo „Jūrmalas” aizsargu Danielu Ola, tādēļ šajā nominācijā konkurentus mēs viņam nemanījām.

Labākais Latvijas Virslīgas U-21 spēlētājs: "Gulbenes" rindās nopietnus draudus pretiniekiem radīja Latvijas U-21 izlases uzbrucējs Arevšats Hačatrjans. Viņam deviņi vārti (8. vieta šajā rādītājā), kas turnīra tabulas lejasgala komandas spēlētājam ir ļoti solīds rādītājs. Sita iekšā arī līderklubiem.

Labākais treneris: Lai cik tas nebūtu dīvaini, bet par to mēs atzīstam Virslīgas vājākā kluba aizbildni Tamazu Pertiju. Sezonas pirmajā pusē izveidoja ļoti simpātisku „Daugavas” modeli (tobrīd atradās pirmajā vietā), bet turpinājumā centās glābt Rīgas „Olimpu”, kas gan neizdevās. Vismaz vienīgo uzvaru gan izdevās iegūt. Sergejs Podpalijs ar savu nesavaldību uz šo titulu pretendēt nevar, Vladimirs Osipovs pirmo gadu galvenā trenera amatā arīdzan pārliecību vēl neradīja (līdzīgi ar Marianu Paharu), bet Leonīds Nazarenko nostrādāja pārāk īsu laiku.

Punktu 2011. gada Virslīgas sezonai portāls Sportacentrs.com noslēgs ar plašāku katras komandas apskatu.