Koziols, Ķirsons un Martinsons par pārmaiņām Latvijas hokejā
Kamēr Latvijas hokejā šoruden temperatūra ir tikpat augsta kā ierasts pavasaros, baumu līmenī izskanējuši trīs sabiedrībā labi zināmu cilvēku uzvārdi, kuri, iespējams, varētu mainīt pastāvošo Latvijas hokeja saimniecības iekārtu. Tādēļ Sportacentrs.com nolēma sazināties ar Viesturu Koziolu, Gunāru Ķirsonu un Māri Martinsonu, lai uzzinātu, vai baumām ir pamats un kāda ir viņu nostāja par pārmaiņām Latvijas hokejā.
Viesturs KOZIOLS:
"Jāmaina ir pilnīgi viss. LHF nekas nenotiek tā, kā tam būtu jānotiek 21. gadsimta organizācijā. Pirms sešiem septiņiem gadiem varējām apspēlēt Dāniju, Slovēniju un Norvēģiju, bet tagad tā vairs nav. Izlases rezultāti atspoguļo Latvijas hokeja dzīves organizāciju. Mūsu spēlētājiem meistarības ir gana, lai cīnītos arī par medaļām, ja esam tādā sastāvā, kāds bija olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā. Taču tas nesanāk, jo saimniecībā ir bardaks. Kā tas var būt, ka trīs dienas pirms četrgades svarīgākā turnīra pēkšņi izdomā, ka Beresņevs nav vajadzīgs. 21. gadsimtā tā nevar izturēties pret saviem darbiniekiem, pret cilvēkiem, kas būtībā tev dēj zelta olas.
Man ir jautājums LHF biedriem – vai viņi pēdējos desmit gados ir redzējuši revīzijas komisijas ziņojumu par finansiālo situāciju LHF? Biedru sarakstu LHF mājaslapā nemaz nevar atrast. Lipmans stāsta, cik daudz viņš pats ir ieguldījis hokejā, bet cik tad tas ir? No kurienes vēl gūti finanšu resursi? To visu ir tiesības zināt ikvienam, arī Latvijas hokeja līdzjutējiem, jo LHF organizē izlašu startus. Kāds tad ir LHF budžets? Kā tiek maksātas tik bieži piesauktās prēmijas? Vai tās izmaksā aploksnē vai par tām tiek nomaksāti nodokļi? Gribētos pateikt arī kaut ko labu, bet nevaru neko izdomāt. Par to, ko LHF dara, var teikt tikai vienu – tā tik vēl trūka, ja viņi pat to nedarītu.
Jā, vienreiz jau mēģināju veikt izmaiņas un tas neizdevās. Nesaku, ka šoreiz būs citādāk, turklāt jautājums ir par to, vai man to vispār vajag? Taču man ir līdz brošai tā attieksme, ka Lipmans ir svētais, bet visi pārējie apkārt ir muļķi. Man nav ne plāna, ne stratēģijas, pagaidām es tikai godprātīgi atbildu uz žurnālistu jautājumiem un paužu savu viedokli. Tomēr man zvana cilvēki un izsaka atbalstu, to skaitā LHF biedri. Viņi saka, lai rīkojos, ka viņu balss būšot mana. Neko daudz jau nevajag, vienkārši nepieciešams ieviest kārtību. Vajadzīga jaunu un mūsdienīgu cilvēku komanda ar angļu valodas zināšanām, kas 21. gadsimtā ir tikai normāli. Hārvardas universitātes diploms tam nav nepieciešams. Brīnos par tiem, kuri neredz to bardaku. Vienkārši pacel rociņu un kaut ko maini."
Gunārs ĶIRSONS:
"Lai varētu vairāk runāt par to, kas būtu jāmaina Latvijas hokeja saimniecībā, ir vairāk tajā jāiedziļinās. Kādam nav paveicies, kāds kaut ko nav padarījis un mēs uzreiz meklējam vainīgo, bet ir jāizvērtē situācija. Manuprāt, pirmkārt vainīgas ir valsts institūcijas, kuras nav pat aktualizējušas jautājumu, ka sports Latvijā grimst. Visu sportu Latvijā uztur vecāki, bet treneriem kaut kā ir jāizlokās, jo vecāki izdara spiedienu. Vaina ir sistēmā. Runājot par LHF, tiem, kuri runā par pārmaiņām, ir jānāk ar alternatīvu piedāvājumu. Kad varēsim to izvērtēt, tad arī sapratīsim, vai to atbalstīt.
Es esmu gatavs uzņemties atbildību par jaunatnes hokeju, dot savus priekšlikumus un pienesumu. Uzskatu, ka mums ir tādas pat iespējas, kā Somijai, kas šogad uzvarēja pasaules U18 čempionātā. LHF prezidenta amats? Kā jau minēju, visās lietās ir jāiedziļinās, ir jāsaprot, ar ko vari nākt un ko piedāvāt. Ja runājam par Kirovu Lipmanu, tad par viņu ir sakāmas labas lietas.
Jaunatnes hokejā gribu sakārtot, lai treneriem, kuri ir izaudzinājuši bērnus, kuri nonāk izlasēs un lielajās komandās, no tā būtu ekonomiskais ieguvums. Otrkārt, jaunatnes izlasēs ir jāsaglabā nemainīgs treneru sastāvs. Treneru kolektīvam ir jādod vismaz trīs gadi darbam ar jauniešu izlasēm, sākot no U15 līdz U18.
Ja 7. oktobrī LHF ikgadējā kongresā kāds būs gatavs izvirzīt savu kandidatūru, tad ir jābūt piedāvājumam, kā sakārtot juridiskās lietas un finanšu rādītājus. Bet šobrīd neviens mūs nav pat uzrunājis. Tas ir līdzīgi kā politikā, kad pirms vēlēšanām tiek bļauts par visu, lai tikai ievēlētu. Taču šī nav politika."
Māris MARTINSONS:
"Man nav tādu ambīciju, lai kļūtu par LHF prezidentu, tas tomēr ir apjomīgs darbs, kam jāvelta ļoti daudz laika un es neredzu šobrīd tādu iespēju, lai varētu vadīt LHF. Ja runājam par izmaiņām LHF, tas ir ļoti komplicēts jautājums. Pirmkārt ir sācies nākamais olimpiskās atlases cikls un mēs piedzīvojam paaudžu maiņu. Es uzskatu, ka ir jāsāk iesaistīt mūsu jaunos hokejistus, ko viņi jau ir pierādījuši, startējot U20. Būtu jāieceļ treneris vismaz uz 2+2 gadiem, bet tam visam, kā vienmēr, vajadzīgi līdzekļi.
Jāmainās ir ne tikai LHF, jāmainās ir arī hokeja sabiedrībai, jo visiem pierasts, ka LHF kaut kas ir jādod, bet pretī dot neko negrib. Mani priecē, ka lēnam sāk veidoties klubi ar ambicioziem plāniem, kas gatavi ieguldīt hokeja attīstībā un attīstīt jauniešu hokeju, tādi kā „Mogo”, „Kurbads”, „Liepāja”, „Zemgale”/LLU un „Prizma”, jo tas ir mūsu hokeja stūrakmens - jaunie hokejisti.
Mainīt jau var vienmēr, bet ir viens neatbildēts jautājums – kas nāks vietā un kas mainīsies, kāds ir attīstības plāns, ko plānojam darīt tālāk, un vēl būtiskāk – kas par to maksās? Latvijas hokejā ir jāveido sistēma, sākot ar treneru un tiesnešu apmācību, to visu jau tagad dara, bet sastopamies atkal ar tām pašām problēmām – naudu un cilvēku resursiem. Ar visam šīm problēmām mēs saskaramies gandrīz visos sporta veidos, ne tikai hokejā, jo nav mums noteikta valsts atbalstāmo sporta veidu prioritātes. Gribam būt labākie visos sporta veidos, bet tas nav iespējams tik mazai valstij kā Latvija.
Visbeidzot – runājot par to, ko vajadzētu vai nevajadzētu mainīt LHF, tas ir filozofiskas dabas jautājums. Var paņemt jebkuru attīstības modeli no vadošajām hokeja valstīm un ieviest Latvijā, bet par pamatu visam ir finanšu līdzekļi. Protams, viens to var izdarīt labāk, bet otrs sliktāk, taču te jau vairāk ir diskusija par to, vai patīk vai nepatīk LHF prezidents, viņa izteikumi un attieksme. Es no komentāriem gribētu atturēties, lai katrs vērtē pats. Es LHF es atbildu par jauniešu hokeju."
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
97 7
98 9
99 11
2000 8
2001 11
2002 13
2003 9
2004 7
2005 9
2006 10
2007 13 videja vieta 11gados 8.55
2008 11
2009 7
2010 11
2011 13
2012 10
2013 11
2014 11
2015 13
2016 13 ,kamer esot KHL 10 gados videja vieta 11.11
P.S. Latvijas hokejs jaglabj no KHL,tur ir iedzits "luzeru sindroms"
+2 [+] [-]
+7 [+] [-]
+2 [+] [-]
+10 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Martinsons jau tagad atbildot par jauniešu hokeju. Kā izpaužas viņa darbība?
[+] [-]
+5 [+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
+8 [+] [-]
+9 [+] [-]
Protams, ka liels mīnuss ir , ka nav nopietns valsts čempionāts. Bet tas atkal atduras finansēs. Reti kurš ķvalificēts hokejists gribēs par niecīgu atalgojumu spēlēt, ja jebkurā Eirpas līgā var nopelnīt vairāk!
pR prēmijām izlases hokejistiem par izcīnītām vietām ap desmitnieku pat riebjas klausīties. Prēmijas varētu solīt par vietām pirmā piecniekā. Ka Lipmans sola tā ir viņa muļķība. bet laikam vienu daļu mūsu hokejisti ar nepelnīti lielām naudām KHL ir tā izlutināti, ka spēlēt valsts izlasē viņiem nav pietiekams stimuls un kaut kā viņi ir jāiekārdina.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Varbūt labāk salīdzināsim ar Slovēniju, kura tāpat ir priekšā?
Ir jāceļ treneru līmenis, lai izaug vairāk profesionāļu un spējīgi cilvēki!
Būtu jādod iespēja jebkuram Latvijas bērnam- spēlēt hokeju, ja federācija to spētu nodrošināt, tad varbūt arī varētu sasniegt vairāk!
Labākie talanti un labāki treneri, kas ir spējīgi izaudzināt!
+5 [+] [-]
Tas arī atspoguļojās sportā, kur visu var sasniegt!
Medaļas volejbolā, handbolā! Izcili talanti futbolā, basketbolā, hokejā!
[+] [-]
Jāmaina ir PČ struktūra, lai būtu prestižāks tas pasākums. Kāds vispār bez gūgles var uzreiz pateikt, kurš uzvarēja, teiksim, 2008.gada PČ? Diezvai, jo to PČ ir bijis tik daudz..
[+] [-]
Vasaras OS es labprat gribetu reizi 2 gados nevis 4...jo vasaraas nav daudz ko skatities
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
IIHF dati labi parāda, ka ir divi flagmaņi- Kanāda, ASV, tad seko 80-100 Somija, Zviedrija, Čehija, Krievija un tālāk seko Vācija 30(ne tie lielākie talanti) , tad Šveice(tālu no futbola), Francija(nav top10 sporta veids) u.c. zem 20 tūkstošiem!
Latvija- vienā līmenī ar Norvēģiju, Dāniju, Baltkrieviju, bet šīm valstīm vairāk naudas vai vairāk iedzīvotāju, lai izvēlētos tos talantus!
Hokejā ir jāuztur halles, jāsāk trenēties no ļoti agra vecuma!
Nevar kā handbolā- nopirkt izlasi, lai izcīna medaļas!
Labu hokejistu skaits ir ierobežots!
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
Var jau viņu saukt par principiālu veci, lai gan patiesībā tie ir tādi... ietiepīga bērnudārznieka gājieni - gan atsakot PSRS izlasei (nesaku, ka lēmums nav bijis pareizs, jautājums ir par to KĀ tas tika darīts), gan visas čipsu/apdrošināšanu tēmas, gan viņa kā NHLPA spēlētāju pārstāvja darbības un arī Karolīnas-Džonstaunas stāstā.
"Irbi par prezidentu!" ir 90to gadu sauklis, kam nebija nekāda sakara ar realitāti tad, jo vēl mazāk ir tagad, lai arī vārds tiek locīts citas prezidentūras sakarā.
Vai tāds ietiepīgs kadrs var būt par organizācijas vadītāju? Var! Kirovs jau tāds ir.