Trīs zvaigznes un trīs sirdis: kas redzams aiz fasādes?
"Mūsu lielākā slava ir nevis nekad nekrist, bet piecelties katru reizi, kad nokrītam." –Konfūcijs
Leģenda vēsta, ka huņņu valdnieks Atila pavēlējis saviem kareivjiem ar cepurēm uzbērt Udīnes pilskalnu, lai tā virsotnē varētu vērot romiešu pilsētas Akvilejas degšanu. Kas zina, kā notika īstenībā, taču 1600 gadus vēlāk apkārt pilskalnam izaugusi burvīga pilsēta. Te, tuvo Alpu kalnu ielokā, Latvijas U20 sieviešu basketbola izlase izcīnīja piekto vietu Eiropas čempionātā.
Valstsvienību teorētiski ir vieglāk nokomplektēt nekā jaunatnes izlasi. Nav jāiztiek ar vienu vai diviem gadagājumiem. Jaunatnē spēlētāju loks ir šaurāks. Jāpiesaista talantīgākās jaunāku gadagājumu spēlētājas, kā tas notika Kates Krēsliņas un Kitijas Laksas gadījumā.
Pienākot klāt valstsvienības spēlētājām – Kitija ieradās 27. jūnijā no Itālijas, Kate pievienojās 30. jūnijā – U20 komanda Eiropas čempionātā nogāja maksimāli grūtāko ceļu. B apakšgrupa čempionātā bija pati spēcīgākā, jo "Top 5" finišēja visas trīs spēcīgākās komandas – Francija, Spānija un Latvija.
Izkļūšana no grupas ar bilanci 0-2 neko negarantēja, jo pretī nāca vēl trīs sieviešu basketbola lielvalstis – Turcija, Čehija, Krievija. Iedzīvotāju skaits nosauktajās valstīs: Krievija (143 miljoni), Turcija (76 miljoni), Francija (66 miljoni), Itālija (60 miljoni), Spānija (46 miljoni), Čehija (10 miljoni), Latvija (2 miljoni).
Francijas, Spānijas, Krievijas un Turcijas 1994. gadā dzimušās spēlētājas kadetu un junioru čempionātos nebija finišējušas zemāk par sesto vietu. Faktiski tās ir valstis, kuras sadala lielāko daļu medaļu jaunatnes čempionātos. Noslēgumā Krievija un Turcija palika aizmugurē.
Latvijas basketbolistes septiņās no deviņām spēlēm nerespektēja sāncenses. Pirmās trīs uzvaras tika izcīnītas kompaktajā “Manlio Benedetti” zālē. Daudz grūtāk klājās plašajā “Pala Indoor Ovidio Bernes” hallē. Kamēr komanda pierada, tika piedzīvotas sakāves pret Franciju un Serbiju. Noslēgumā viss bija kārtībā, jo turnīru izdevās pabeigt ar divām uzvarām pār Slovākiju un Poliju.
Katrs panākums tika gūts ar pūlēm un sāpēm. Čempionāta debitante Sindija Gūtmane laukumā devās ar savainotu pirkstu. Asnāte Fomina čempionāta pirmajā pusē izslimoja angīnu. Kate Aizsila pievienojās komandai pēc stresa lūzuma un izlaida lielāko daļu fiziskās sagatavotības treniņu. Mazi savainojumi bija visām. Kate Krēsliņa un Kitija Laksa bez atpūtas intensīvi trenējās no 2. maija.
Aizsardzības agresivitātē Latvija zaudēja citām komandām, taču dažos rādītājos tika panākts labs progress. Piemēram, brīvmetienos. Pirms diviem gadiem Eiropas U20 čempionātā Debrecenā – no toreizējā sastāva Udīnē spēlēja Paula Langina, Rūta Veidere, Paula Tomsone, Sigita Džarcāne, Ance Aizsila, Asnāte Fomina, Ilze Jākobsone un Renāte Reine – latvietes ar 65,3% precizitāti soda metienos (94/144) bija tikai 14. vietā. Itālijā pirmā vieta – 75,8% (119/157).
1994. gadā un vēlāk dzimušo spēlētāju rezultāti
Valsts | U16 | U18 | U20 |
---|---|---|---|
Francija | 3.vieta | 1.vieta | 1.vieta |
Spānija | 5.vieta | 5.vieta | 2.vieta |
Itālija | 13.vieta | 8.vieta | 3.vieta |
Serbija | 4.vieta | 3.vieta | 4.vieta |
Latvija | 25.vieta (B9) | 25.vieta (B9) | 5.vieta |
Polija | 14.vieta | 14.vieta | 6.vieta |
Krievija | 1.vieta | 2.vieta | 7.vieta |
Slovākija | 18.vieta (B2) | 9.vieta | 8.vieta |
Turcija | 6.vieta | 6.vieta | 9.vieta |
Nīderlande | 7.vieta | 4.vieta | 10.vieta |
Čehija | 9.vieta | 13.vieta | 11.vieta |
Ukraina | 29.vieta (B13) | 28.vieta (B12) | 12.vieta |
Beļģija | 8.vieta | 15.vieta | 13.vieta |
Baltkrievija | 15.vieta | 17.vieta (B1) | 14.vieta |
Zviedrija | 11.vieta | 10.vieta | 15.vieta |
Grieķija | 10.vieta | 11.vieta | 16.vieta |
Latvijas U20 sieviešu basketbola izlase 2012. gadā. Pirmajā rindā stāv (no kreisās uz labo): Paula Langina, Rūta Veidere, Paula Tomsone, Guna Lagzdiņa, Sigita Džarcāne. Otrajā rindā: Ance Aizsila, Sabīne Dukāte, Dita Rozenberga, Asnāte Fomina, Ilze Jākobsone, Renāte Reine, Krista Brīdiņa. Foto: Women`s Basketball in France
Latvijas U20 sieviešu basketbola izlase 2013. gadā: bronzas medaļas un ceļazīme uz A divīziju. Pirmajā rindā stāv (no kreisās uz labo): Armands Misus, Renāte Reine, Kate Aizsila, Liene Stalidzāne, Vineta Bīriņa, Paula Langina, Paula Tomsone, galvenais treneris Aivars Vīnbergs, Ilze Ose-Hlebovicka, Jānis Volajs. Otrajā rindā sēž: Kate Krēsliņa, Asnāte Fomina, Ilze Jākobsone, Sabīne Dukāte, Ance Aizsila, Guna Lagzdiņa, Liene Džeriņa. Foto: no Gunas Lagzdiņas personiskā arhīva
Latvijas U20 sieviešu basketbola izlase 2014. gadā: Rūta Veidere, Ance Aizsila, Kate Krēsliņa, Asnāte Fomina, Renāte Reine, Kitija Laksa, Kate Aizsila, Sindija Gūtmane, Paula Langina, Paula Tomsone, Ilze Jākobsone, Sigita Džarcāne. Treneri Aivars Vīnbergs, Armands Misus, Diāna Skrastiņa, Jānis Volajs. Fizioterapeite Liene Džeriņa. Foto: Jānis Avotnieks
Spēlē no sirds
Četras dienas pirms izlidošanas uz Itāliju komanda devās uz divām pārbaudes spēlēm. Viļņā latvietes divreiz apspēlēja 2013. gada Eiropas čempionāta pusfinālisti Baltkrieviju un sestdienas pēcpusdienā devās mājup.
Ne ēdināšanas talonu, ne naudas pusdienām Lietuvā komandai nebija. Nopirkt ēdienu degvielas uzpildes stacijā varēja tikai par savu naudu. Ja līdzi bija karte vai Lietuvas liti. Daļa komandas palika neēdusi. Līdzīgas situācijas gadījās Rīgā. Pēc treniņiem varēja paēst Olimpiskajā sporta centrā. Vakaros – dažreiz jā, dažreiz nē.
Treniņnometnes sākumā katra meitene gāja un trenējās savā kreklā, savās zeķēs un savos apavos. Daļu ekipējuma atveda jūnija sākumā (pērn pēdējā dienā pirms izbraukšanas, jo līgums bija tikko stājies spēkā), taču zeķes un basketbola apavus vajadzēja gādāt pašām. Pat, ja apavi tiktu pēdējā brīdī atvesti, ievalkāt tos pirms starta nebūtu iespējams.
Līdzīga situācija radās pagājušajā gadā. Ekipējumu atveda dažas stundas pirms izlidošanas uz Bulgāriju, gaidot taksometrus uz lidostu. Formas izrādījās par mazu. Nācās meklēt šķēres. Bulgārijā zagļi nozaga desmit pamata apavu pārus, kuri nav atdoti līdz šai dienai. Spēlētājas ievalkāja PEAK botas. Labi, ka dažām meitenēm līdzi bija otrais un trešais pāris.
Kā meitenēm veicās pagājušajā gadā, var izlasīt Sportacentrs.com intervijā ar komandas kapteini Gunu Lagzdiņu .
Īsumā par 2014. gadu.
Treniņprocess no 19. maija – bija.
Pārbaudes spēles 27. un 28. jūnijā – bija.
Medicīniskā aprūpe – bija.
Ēdināšana treniņnometnē un pēc pārbaudes spēlēm – izņēmuma gadījumos nebija.
Ekipējums – iedeva jūnija sākumā.
Basketbola apavi – nebija.
Medikamentu nodrošinājums – daļa medikamentu tika pirkti par savu naudu. Vēlāk LBS iztērētos līdzekļus atmaksāja.
Vai Francija un Spānija gribēs līdzināties Latvijai?
Sākot no 2007. gada, izdevies klātienē apmeklēt vienpadsmit Eiropas jaunatnes čempionātus U16, U18 un U20 vecuma grupās. Līdz 2010. gadam jaunatnes komandām naudas netrūka, bija pat tādas “ekstras” kā dienas naudas. Turpinājumā nācās iztikt ar minimumu. Vai – zem tā.
Puišu izlases mēdz pabalstīt turīgie klubi. Meitenēm tik plašu iespēju un finanšu atbalsta nav. Tas ir federācijas uzdevums. Vadošās basketbola valstis – Spānija, Francija, ASV, arī bagātās Turcijas un Krievijas basketbola federācijas – par visām jaunatnes izlasēm rūpējas vienādi. Dažas rūpējas par dažām jaunatnes izlasēm. Dažas – piemēram, Baltkrievija – nerūpējas gandrīz nemaz.
Minimālo standartu nodrošināšana jaunatnes izlasēm ir Latvijas basketbola pašcieņas jautājums. Īpaši, ņemot vērā, ka LBS ir vadošā sporta spēļu federācija valstī. Kurām valstīm Latvija vēlas būt tuvāk? Spānijai un Francijai? Vai – ? Varbūt labāk, lai citi līdzinās mums? Kāpēc ne?
FIBA sacensību kalendārs vasarā ir prognozējams. Jūnijā sacenšas sieviešu valstsvienības, augustā – vīrieši. Jauniešu komandas sāk spēlēt jūlija pirmajā ceturtdienā un dara to līdz augusta beigām. Un tā katru gadu. Labi tiem, kas sāk vēlāk, taču U20 meitenēm problēmas radās otro gadu pēc kārtas.
Atsevišķās reizēs var gadīties visādi. Tā notiek un tas ir normāli. Nekā personīga, taču LBS vadībai jāmācās no savām kļūdām un jārīkojas, lai līdzīgu gadījumu skaits nākotnē samazinātos. Tas ir pašcieņas jautājums.
Latvijas U20 meitenes: no B divīzijas līdz piektajai vietai A divīzijā. Foto: Jānis Avotnieks
Latvijas līdzjutējas Udīnē
Meitenes nesūdzējās un čempionātu pabeidza ar piecām uzvarām, tai skaitā abās pēdējās spēlēs
Paldies par darbu!
Nākamie soļi
Piektā vieta Eiropas jaunatnes čempionātā nav caurlaide uz Holivudu. Neviens neizritinās sarkano paklāju uz profesionālām komandām. Visu būs jāizcīna pašām. Katru reizi no jauna. Negaidot uzaicinājumus no malas.
Kad tu sāc darīt to, ko nekad neesi darījis, tu nezini, kas tevi sagaida. Taču pat slikts lēmums ir labāks par neizlēmību. Jo vairāk tu kļūdies, jo vairāk iemācies un esi tuvāk uzvarai. Vairāk kļūdīsies, vairāk uzzināsi. Kļūdīšanās un neveiksmes ir neatņemama panākumu sastāvdaļa.
Vēlu U20 meitenēm trīs lietas.
Drosmi pieņemt lēmumus un kļūdīties.
Pacietību nesasteigtā un mērķtiecīgā darbā.
Veselību, lai mazinātu sāpes.
Lepojos ar U20 komandu un treneriem. Paldies!
+3 [+] [-]
...mjā, ja tiešām taisnība, tad Voinam varētu būt jāatkāpjas, ja nāks vēl tālāk gaismā, kur palikusi naudiņa??? Medikamenti - tikai par savu naudu, kā to saprast? Cik tad tie maksā, ka nevar nodrošināt?
Pusdienas...? Neēduši var paspēlēt?
Komanda neēdusi, bet, galvenais, vai Voinam un Šnepam tajā laikā bija pilns vēders vai nē.... Kā anekdote.
Nu jocīgi. Kaut ko jau var saprast, bet ka formas iedod pa mazu, tas vispār ārpus jebkādas kritikas menedžeru lauciņā!
+1 [+] [-]
A ja ģimenē divi vai trīs talantīgi bērni, katram apmaksāt dalību izlasē, nu tas galīgi nav vecāku interesēs, lai arī tagad reklamē tos SMS kredītus, taču aiziet bezgalīgā parādu riņķī, tas ir pārāk dramatisks liktenis tikai tāpēc, lai visi turnīri zem Latvijas karoga varētu notikt.
Tēlaini izsakoties, te ir bardaks, vajag par to aizdomāties. Uztaisīt federācijā pauzīti, un varbūt nerīkot katru gadu tos jauniešu čempionātus šeit, kas arī prasa lielus līdzekļus, bet tiešām nopirkt mūsu izlašu bērniem visu nepieciešamo...
[+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
Citās valstīs par labiem sasniegumiem pat prēmijas maksā, nemaz nerunājot par visa primārā sagādāšanu jau pirms čempionātiem, bet Latvijā laikam, izcīnot 5. vietu EČ, labākajā gadījumā tikai par to var dabūt uzslavas un varbūt apmaksātas pusdienas vai ko tikpat niecīgu...
Kauns par LBS. Ir taču redzams, ka varam konkurēt ar Krieviju, Spāniju, Franciju u.c. basketbola lielvalstīm, bet tas laikam nav pietiekams stimuls, lai jaunatnes sporta attīstībā ieguldītu lielākus līdzekļus... Nav brīnums, ka mums ir tikai daži pasaules līmeņa sportisti (salīdzinājumā ar citām valstīm), jo tie ir tie, kas paši no savas kabatas visu varējuši sev sagādāt, bet, ja valsts nedaudz vairāk ieguldītu jaunatnes attīstībā, tad mūsējo sasniegumu liste noteikti būtu daudz garāka...