Ieva Pulvere: ''Tik neprofesionālu spēlētāju attieksmi klubā nebiju piedzīvojusi''
''Salīdzinot ar ''Galatasaray'' treniņiem, pirmā diena Latvijas izlasē šķita grūta. Jāatgūst sportiskā forma – steidzami. Pielāgojos treniņu procesam, taču nometnes modelis ir labāks – pietiek laika sagatavoties, pārbaudīt, kas strādā vai nestrādā,'' pirmdien, 15. maijā, sarunā ar žurnālistiem teica sieviešu basketbola valstsvienības aizsardze Ieva Pulvere.
Pirmajā oficiālajā treniņā piedalījās 16 no 19 kandidātēm. Juniores Enija Vīksne un Katrīna Ozola aizņemtas mācībās, savukārt izlases kapteine Anete Šteinberga tikai aizvakar pabeidza sezonu Francijā. Ievas labās kājas potīte apsaitēta ar ledu. ''Ar veselību viss ir kārtībā. Tas ir savainojums no vecās sezonas – vienkārši pēc intensīva treniņa nepieciešama atjaunošanās.
''Trīs zvaigžņu'' nometnē spēlētājas gaida labi darba apstākļi un profesionāla aprūpe. ''Brīvā režīmā trenējāmies jau divas nedēļas, bet ievadrunas būs, kad sapulcēsimies pilnā sastāvā. Latvijas valstsvienības ģērbtuve ir labi izdekorēta – ar valsts karogu un saukļiem. Izlasē ir patīkami atrasties vienmēr – pateicoties (direktoram) Edijam Eglītim, treneriem un spēlētājām.''
Viena no izlases līderēm pērn sasniedza augstu punktu karjerā – parakstīja līgumu ar 2014. gada Eirolīgas čempioni ''Galatasaray''. Stambulas superklubs tēmēja uz trešo triumfu Eiropas kausā, taču aprīļa vidū piedzīvoja pamatīgas sakāves pret Tonijam Pārkeram piederošo Lionas ASVEL. Sekoja ātra izstāšanās Turcijas pusfināla sērijā pret ''Fenerbahce''.
Dažādu iemeslu dēļ Ieva aizvadīto sezonu vairāk vērtē ar mīnusa zīmi. ''Tā bija interesanta pieredze, lai gan nespēlēju tā un tik daudz, kā gribētu. Atrados vienā komandā ar superzvaigznēm, taču tik neprofesionālu attieksmi no spēlētājām laikam karjerā neesmu pieredzējusi.''
Kas pārsteidzis visvairāk? ''Ir milzīgs talants un augsta līmeņa spēlētājas, taču atdeve un attieksme – ļoti zemā līmenī. Protams, nozīme ir tam, vai treneris ļauj to darīt. Mums atļāva – tas bija negatīvs pārsteigums. Iedomājos, varbūt labāk būt viduvējā komandā ar kopējiem mērķiem – visi strādā un cīnās, nekā vienībā ar superzvaigznēm, kur nekā tāda nav.''
''Spēlētājas apmeklēja treniņus, taču tie nesākās laikā. Sēž malā, grauž želejkončas. Šodien negrib spēlēt to sadarbību. Tajā spēlē grib spēlēt. Prinicipā nosaka visu,'' pieredzējusī aizsardze uzskaitīja piemērus. ''Kā sākam ātrāk skriet – ai, nē, man šodien grūti. Tādi sīkumi, kuri sakrājas un neveido labu mikroklimatu. Iznākums Eiropas kausa finālā bija pilnīgi likumsakarīgs.''
Šajā gadījumā nevar likt vienādības zīmi starp klubu un atsevišķām spēlētājām. ''''Galatasaray'' kā klubs un organizācija bija visaugstākajā līmenī – no vadības un menedžēšanas viedokļa viss bija pārdomāts līdz sīkumiem. Neprofesionalitāte bija vērojama ārzemju spēlētāju rīcībā un, diemžēl, treneris to pieļāva.''
Ieva šosezon spēlēja pirmā numura pozīcijā. ''Pēdējais gads pagāja, mainot pozīciju, kas nav tik vienkārši. Jā, agrāk epizodiski spēlēju kā pirmais numurs. Klubā nācās darīt tikai tā, jo komandā bija spēlētājas, kuras negribēja ar bumbu doties pāri laukumam. Tiklīdz bumba ir pretinieču pusē, tā viņas ir gatavas uzņemties saspēles vadītājas lomu.''
Valstsvienības kreklā gaidāma vēl viena lomas maiņa. ''Visticamāk, būs jāuzņemas arī izlasē. Elīna Babkina šoreiz nepiedalīsies...jādara, ko var, lai palīdzētu komandai. Cik varēšu, palīdzēšu. Cerams, ka ''Galatasaray'' iegūtā prakse noderēs. Nevarētu teikt, ka Stambulā spēlēju daudz, tāpēc labi, ka būs intensīvs treniņu grafiks ar daudzām pārbaudes spēlēm.''
''Tikt ārā no grupas ir minimālais mērķis. Noteikti negribu to tā atstāt – jātiek starp sešām labākajām komandām, kuras varēs piedalīties Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā (ar piebildi, ka Parīzes spēļu saimniecei Francijai ceļazīme pienākas automātiski un paliek vēl piecas vietas). Negribu teikt, ka astoņdesmit astotajām-deviņdesmitajām šis ir pēdējais iznāciens, taču jādara tagad.''