Gaļimovs: "Paldies Skudram - Rīgā viņš sapulcināja hokejistus, kuri bija bez darba"

Sezonas laikā pārslimojāt Covid-19. Kāda bija slimības gaita?
- Pastāstīšu, kā mums Rīgā ārstēja kovidu. Pamodos, ārsts man uzrakstīja, ka ir apstiprināts kovids, lai sēžu mājās! Mūs ieslēdza dzīvoklī, atveda termometru, iedeva C vitamīnu un teica, lai paši pasūtam ēdienu. Iļja Proskurjakovs [vēl viens toreizējais Rīgas "Dinamo" vārtsargs] desmit dienas gulēja ar temperatūru un pēc tam brauca uz slimnīcu. Man temperatūra nepaaugstinājās vairāk par 37 grādiem. Pāris dienas lietoju pretvīrusa zāles. Trīs četras dienas turējās temperatūra, pēc tam palika labāk un vienkārši sēdēju mājās. Pēc divām nedēļām uztaisīja testu, kas izrādījās negatīvs.

Pēc tam notika rehabilitācija?
- Nē, mēs uzreiz sākām trenēties un spēlēt. Līdz ar to tas viss noveda pie traumām. Slodze bija ārprātīga. Pēc slimības es nospēlēju desmit mačus pēc kārtas.

Muskuļa trauma bija spēlē pret Soču komandu. Par operāciju nācās maksāt pašam?
- Man teica, ka Rīgā operāciju uzreiz var iztaisīt par 2000 eiro, klubs visu apmaksās. Paziņoju, ka gribu to taisīt Vācijā. Viņi atbildēja, ka tādā gadījumā maksāšu pats. Pēterim Skudram pateicu, ka Vācijā operāciju man taisīs par 10 000 eiro. Pēteris tad atbildēja, ka 2000 eiro man nosegs. Aizsūtīju visus čekus un dokumentus, taču joprojām nekā nav. Domāju, ka tā arī nebūs.

Tā arī neatgādinājāt par sevi?
- Nē, kāpēc gan? Kad atlaida Pēteri, sapratu, ka tas viss ir bezjēdzīgi.

Vai varat izskaidrot, kāpēc Skudram "Dinamo" neizdevās ieviest sistēmisku aizsardzību, ar ko vienmēr ir izcēlušās viņa trenētās komandas?
- Sarežģīts jautājums. Mums spēlēja daudzi puiši, kuri iepriekšējā sezonā vēl bija MHL. Viņiem pietrūka pieredzes, puišiem 19-20 gadi. Spēlētājiem pietrūka meistarības, lai saprastu trenera sistēmu, kas viņiem bija kaut kas jauns. Pēteris centās visu ieskaidrot, mēs trenējāmies, bet tad pēkšņi aizgājām karantīnā un kādu laiku bijām bez ledus. Un sezonas laikā komandā pastāvīgi ienāca jauni spēlētāji. Ieej ģērbtuvē, bet tur vienmēr kāds jauniņais. Kad visi saslima, puse komandas nomainījās. Domāju, ka Pēterim pietrūka laika, turklāt ietekmēja spēlētāju mainība un nepieredzējis sastāvs.

Pēteris kādā intervijā teica, ka sezonas sākumā ģērbtuve bija "tukša".
- Jā, pareizi. Nebija ne saliedēšanās, ne komandas vakariņu. Ārzemnieki turējās atsevišķi, Latvijas spēlētāji arī paši par sevi. Mēs centāmies kaut ko izdarīt, taču nekas nesanāca. Ģērbtuvē nebija darba atmosfēras.

Pēc sezonas kontaktējāties ar Pēteri?
- Nē. Kad sezona beidzās, komandas čatā viņš pateica visiem paldies par darbu, tas arī viss. Lai kā tur būtu, Pēteris mums deva iespēju, sapulcināja hokejistus, kuri dažādu iemeslu dēļ bija palikuši bez darba. Par to viņam pienākas atzinība. Paldies viņam, ka uzdrošinājās mūs uzaicināt. Viņam tika uzkrauta problēmu gūzma - nācās iztikt bez pirmssezonas, bija bezgalīgas karantīnas, no augšas spieda vadība. Pēteris kaut kā centās izlabot situāciju, taču jaunie hokejisti ilgi uzņēma formu, viņiem bija vajadzīgs laiks saspēlēties. Tas viss nospēlēja pret viņu.

Sezonas gaitā Rīgas "Dinamo" spēlēja astoņi vārtsargi, tostarp tika uzaicināts Aleksandrs Lazušins.
- Saša bija visnelaimīgākais no mūsu vārtsargu kompānijas. Redzējāt, kuri spēlēja ar viņu? Tā bija vienkārši MHL komanda. Viņu uzaicināja sezonas laikā, atlidoja, nospēlēja pāris mačus, nekas nesanāca, tad no viņa atvadījās. Iļja Proskurjakovs pat jokoja: "Parakstiet kaut Keriju Praisu, tik un tā viņš nospēlēs nekādi." Neveiksmju ķēde saslēdzās un pa lielam neko nevarēja izmainīt.

Izmantotie resursi:
sport-express.ru