Kad preses konference ir interesantāka nekā pati spēle...

Jāsaka, ka no septiņām līdz šim apmeklētājām spēlēm šī man šķita pati garlaicīgākā. Interesanti, vai tas varētu būt saistīts ar to, ka tā bija pirmā spēle uz dabīgā seguma? No vienas puses spēlētāji un treneri pie katras iespējas sūkstās par to, ka sezonas sākumā tik daudz jāspēlē uz mākslīgā seguma, bet no otras puses patīkamu sniegumu "Daugavas" stadionā nemaz nenodemonstrēja, ko pēc mača atzina arī abu komandu treneri. Norakstīsim to uz to, ka vienības nepaspēja pierast - galu galā citāds ir ne tikai segums, bet arī laukuma izmēri, "Daugavā" tie ir daudz lielāki. Tāpat futbolistiem šodien traucēja vējš. Tā visa rezultātā "Daugavas" - "Jūrmalas" spēle padevās visai haotiska, ar daudzām bumbas speršanām tālu uz priekšu, daudz divcīņām.

Abas šīs komandas redzēju jau trešo reizi (no četrām spēlēm) un manā skatījumā atkal "Jūrmala" neizmantoja savu potenciālu. Lai gan komandas treneris Vladimirs Pačko uzsver, ka ir ļoti daudz traumēto, īpaši vidējā līnijā, arī esošā sastāva potenciāls man šķiet augstāks nekā nāk ārā - četrās kārtās trīs izspēlētie neizšķirti un viens zaudējums, manuprāt, ir zemāks rezultāts nekā potenciāls. Par Rīgas "Daugavu" varu teikt tieši pretējo - spēlētāju individuālās prasmes ar retiem izņēmumiem nav no augstākajām, toties komandai ir ļoti liels cīņasspars un acīmredzot prasmīgs treneris Jurija Popkova personā. Protams, ir tikai sezonas sākums, un viss vēl 100 reizes mainīsies, taču jābrīnās, ka "Jūrmala" atpaliek no "Daugavas".

Šoreiz pēcspēles preses konference bija daudz aizraujošāka nekā pati spēle - futbola interesentiem tiešām iesaku izlasīt (šeit). Varbūt treneri šādā veidā vēlējās atdarīt savu padoto neizteiksmīgo sniegumu laukumā? Katrā ziņā gan Pačko, gan Popkovs pamatīgi izkratīja savu sirdi, neaizrāvās ar diplomātiju, teica visu, ko domā. Pačko pirmo reizi redzēju dusmīgu - gan par daudzajām pendelēm uz viņa komandas vārtiem, gan rezultātiem - laikam jau viņš arī jūt, ka ar šādu sastāvu būtu jāiespēj vairāk.

Popkovs savukārt izrādīja dažādas emocijas - prieku par šī gada kvalitatīvo un spēkos līdzīgo Virslīgas līmeni un savas komandas patiešām labajiem rezultātiem, bēdas par spēlētāju vājo individuālo sniegumu cīņā pret "Jūrmalu" (neskatoties uz neizšķirtu), dusmas par "Jelgavas" mākslīgo laukumu, turnīra organizatoru nespēju dāvāt futbolistiem iespēju ātrāk tikt uz dabīgā zālāja.

Jautājumi treneriem nebija jāuzdod - viņi aizrautīgi stāstīja visu paši... Un tomēr nākotnē ceru, ka preses konferences nepārspēs spēlēs redzēto, jo turnīra jēga kā tāda ir iepriecināt līdzjutējus ar skaistu futbolu! Tai pat laikā visas lietas ap futbolu arīdzan spēj radīt lielāku interesi un sekmīgāk piesaistīt skatītājus - un šeit tieši no treneriem daudz kas ir atkarīgs. Popkovs un Pačko savu darbiņu paveic lieliski, un nav pat svarīgi, vai viņi apzināti cenšas sev pievērst uzmanību vai gluži vienkārši kā īsteni futbola fanātiķi par sev mīļo spēli ir spējīgi runāt tieši, bez aplinkiem.

P.S. Joprojām gandrīz visas spēles Virslīgā ir sīvas: 16 mačos pieci neizšķirti, astoņi ar kādas komandas vienu vārtu pārsvaru, divi ar divu vārtu pārsvaru un tikai viena sagrāve (4:0).

Manis apmeklēto sešu spēļu subjektīvais tops skatāmības ziņā