Bufons, Kjellīni, Bardzalji, de Rosi beidz karjeras izlasē, Ventura vēl neatkāpjas
Pēc šokējošās nekvalificēšanās Pasaules kausa finālturnīram, kas nākamajā vasarā risināsies Krievijā, par karjeras beigšanu Itālijas valstsvienībā paziņojis leģendārais vārtsargs Džanluidži Bufons, kā arī Andrea Bardzalji, Daniele de Rosi un Džordžo Kjellīni.
"Žēl, ka mana pēdējā oficiālā spēle beidzās ar netikšanu uz Pasaules kausu. Vaina par to jāuzņemas visiem kopīgi. Nevaram meklēt [atsevišķus] vainīgos," pēc mača sacīja Bufons, kurš izlasē 20 gadu laikā nospēlējis 175 spēles. "Itālijas futbolam noteikti ir nākotne, jo mums ir lepnums, spējas un apņēmība. Pēc smagiem brīžiem mēs vienmēr atrodam veidu, kā atkal nostāties uz kājām."
39 gadus vecais Bufons izlasē debitēja 1997. gadā un 20 gadu laikā piedalījies piecos Pasaules kausa finālturnīros. Spilgtākais brīdis bijusi uzvara 2006. gada Pasaules kausā, fināls 2012. gada Eiropas čempionātā un bronza 2013. gada Konfederāciju kausā.
Līdz ar Bufonu ardievas izlasei sacījis 33 gadus vecais aizsargs Džordžo Kjellīni, 36 gadus vecais aizsargs Andrea Bardzalji un 34 gadus vecais pussargs Daniele de Rosi. Kjelīni piedalījies trijos Eiropas čempionātos un divos Pasaules kausos, kā arī 2004. gadā izcīnīja bronzu Atēnu olimpiskajās spēlēs.
Bardzalji un de Rosi, tāpat kā Bufons, bija komandā, kas 2006. gadā triumfēja Pasaules kausā un sešus gadus vēlāk spēlēja Eiropas čempionāta finālā.
Tikmēr Itālijas izlases galvenais treneris Džampjēro Ventura nav uzskatījis par pašsaprotamu demisiju pēc komandas izgāšanās. "Vēl neesmu demisionējis, jo neesmu runājis ar [federācijas] prezidentu. Man jāizvērtē neskaitāmi jautājumi. Tiksimies ar federāciju un diskutēsim par tiem," sacīja Ventura.
Italy's 2006 world champions have now all retired from international football pic.twitter.com/6yl2gmRxVN— B/R Football (@brfootball) November 14, 2017
Izmantotie resursi:
BBC
+9 [+] [-]
+10 [+] [-]
[+] [-]
+6 [+] [-]
Vācieši pēc EČ 2000, kur palika grupā, uzskatīja, ka bija kārtīgi jāpiestrādā pie futbola valsts līmenī. Rezultātu tagad redzam.
Spāņu nesenā dominance arī bija vēl 90. gados veiktu reformu rezultāts.
[+] [-]
Tikai man ir nopietnas bažas par izlēmību un gribasspēku valsts līmenī, bet ceru, ka iniciatīva nāks tieši no vadošajiem futbola klubiem, jo tur ir cilvēki, kuri spētu pateikt savu vārdu.
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
[+] [-]
precīzāk nepateikšu
bet nu Ventura sačakarēja vēl tās iespējas, kas bija, te domāju jau spēli Zviedrijā
+1 [+] [-]
[+] [-]
nav saprotams, kas notiek ar Eiropas lielajām izlasēm, vienas pelēcības. Itālija izčākstējusi, Nīderlande, Anglija, pat ar mūžīgajām problēmām, Ovena, Lamparda, Bekhema laikos spēlēja krāsaināk. Vācija turpina būt topā, bet tagad kļuvusi tik raiba... Izlašu ziņā man Latīņamerika šobrīd šķiet interesantāka.
[+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
When Italy qualified for the 1998 World Cup, the forwards they took to France were Roberto Baggio, Alessandro Del Piero, Christian Vieri, Filippo Inzaghi and Enrico Chiesa. The following top-class attackers didn't make the trip: Gianfranco Zola, Roberto Mancini, Francesco Totti, Giuseppe Signori, Fabrizio Ravanelli, Vincenzo Montella, Pierluigi Casiraghi and Paolo Di Canio. The latter never even won a cap for his country.
Twenty years later and the squad’s frontline contains an Inter reserve, Eder, and a struggling Southampton striker, Manolo Gabbiadini. Such is the dearth of quality available that fans were forced to pin their hopes on Ciro Immobile, who has proven to be an almighty flop whenever he has played for a big team.
Over the past 12 months, Leonardo Pavoletti, Gianluca Lapadula, Roberto Inglese and Nicola Sansone have received call-ups.
Vienīgi par Imobili nekorekti, jo ar šībrīža sportisko formu un statistiku viņu vienkārši nevar neaicināt uz izlasi.
Bet kopumā +/- 1998. gada un pašreizējo opciju salīdzinājums vienkārši graujošs.
[+] [-]
Tur vēl bija punkts par to cik Itālijas spēlētāji spēlē Itālijas top klubos, kas piedalās ČL - Napoli pret City spēlēja 1, Romai pret Chelsea neviens, Juvei spēlēja 3 veterāni (Bufons un 2 aizsargi).
[+] [-]
[+] [-]
Vēl jau tajā pašā 2006. gadā bija tīri OK ar Toni priekšgalā, kurš ļoti labi iederējās tradicionālajā itāļu long ball un centrējumu stilā. Kopš tā laika tikai Balotelli un daļēji problemātiskais Kasano ir izcēlušies.
-1 [+] [-]
[+] [-]
Pašam nešķiet,ka esi sapinies savā meistarībā....par Balotelli tas tā humoram.lai jau ir itālis bez škirbām...
Ja nopietni ,tad itāļi nekad nav spīdējuši ar izcilu uzbrukuma līniju,jo vienmēr ir dominējusi aizsardzība.Protams ir bijuši atsevišķi labi uzbrucēji (tāpat kā angļiem ), bet ne vairāk
[+] [-]
Bet nekorekti formulēts "forced to pin their hopes on"
= rodas iespaids, ka jams būtu kkāds nobody no otrās līgas.
Imobīle šobrīd ir teju vai drošākais variants...
"uzbrucējs, kurš dauza golus vidusmēra komandā, nav gluži tas, ko tu vēlies kā līderi izlašu līmenī. "
Principā taisnība, bet resursi ir tādi, kādi viņi ir.
Toni salīdzinājumā ar tagadējiem kadriem pilnīgi cits līmenis.