Sausā statistika ierāda Latvijai vietu pundurvalstu konkurencē

Latvijas izlase šajā ciklā zaudēja par trim spēlēm mazāk nekā, rupji rēķinot, tai būtu vajadzējis zaudēt, taču izcīnīja par vienu punktu mazāk nekā būtu vajadzējis izcīnīt. Skaidrs, ka pret Kazahstānu zemapziņā bija plānoti seši punkti, ko vēlējās jebkurš Latvijas izlases futbolists un treneris, tāpēc, kad beigās sanāca tikai viens, rūgtums bija neizbēgams, kas gan jau drīz pāries. Taču nekur nepazudīs Latvijas futbolistu atstātie ieraksti maču protokolos, kuros, neskaitot pāris gala rezultātus neizšķirtu izskatā, nekā daudz laba nemaz nav, un nebūtu bijis arī tad, ja vakar kompensācijas laikā Šabala&Co būtu pēkšņi iesituši divus vārtus un nomierinājuši nāciju.

Atkāpei - par visu turpmāk teikto var pieņemt pretargumentu, ka, teiksim, basketbolā soda metienus katrs met kā prot, bet futbolā pa vārtiem sit tikai tik, cik ļauj pretinieks. Proti, mūsu futbolisti bija nonākuši visai spēcīgā grupā, ja ne visspēcīgākajā, tāpēc arī ar statistikas ierakstu sakrāšanu klājās grūtāk nekā citām mazajām valstiņām, kurām varbūt bija vieglāki pretinieki. Lai to vērtē katrs pats, taču šajā materiālā pieņemts, ka katrai izlasei bija astoņas vai desmit spēles, tad nu paskatīsimies, kā tās tika galā.

Atstājot malā emocionālo iespaidu par Mariana Pahara vadītās izlases spēli, jāsaka, ka grūti atrast kādu statistikas rādītāju, kurā Latvijas izlase būtu vismaz viduvējība. Esam pārliecinošā lejasgalā gan gūto vārtu, gan ielaisto vārtu daudzuma ziņā, sastādot kompāniju tādām valstīm kā Fēru salas, Luksemburga un Azerbaidžāna. Galu galā, pat Andora šajā ciklā guva tikai par diviem vārtiem mazāk nekā Latvija, bet vārtu attiecība mums ir identiska kā Maltai.

Populārs mūsdienās ir teiciens "zaudējām, jo neizmantojām iespējas". Latvijas gadījumā to piesaukt laikam būtu nevietā, jo vidēji spēlē izlase izdarīja tikai 8.4 sitienus vārtu virzienā. Savukārt vārtu rāmī visā ciklā trāpītas 25 bumbas, kas ir tikpat, cik Maltai un Fēru salām. Šajā faktā vienīgo ļaunu prieciņu var atrast tajā, ka arī kaimiņi igauņi neko vairāk nav spējuši.

Ja reiz sitienu maz, tad attiecīgi arī skaidrs, ka pie bumbas Latvijas izlase daudz nav tikusi - bumba bijusi Latvijas kontrolē 39% tās maču laika, kas ir sestais sliktākais rādītājs EČ atlasē, jau atkal konkurējot tikai ar pundurvalstīm. Latvija ar 79% precīzu piespēļu ir piektā sliktākā, ar vidēji spēlē izdarītiem trīs stūra sitieniem septītā sliktākā, taču sestā rupjākā - nopelnītas 26 dzeltenās kartītes, kā arī divi noraidījumi.

Protams, futbolā svarīgs ir rezultāts, nevis sitienu skaits vai bumbas kontrole. Albānija un Ziemeļīrija uz finālturnīru brauks ar piespēļu precizitāti vienā līmenī ar Maķedoniju, Maltu un Moldovu, kamēr Grieķijas 11. vietā šajā rādītājā nedeva pilnīgi neko. Tāpat arī Nīderlande nez vai var atrast kādu, kurš šodien līksmo par trešo vietu piespēļu precizitāti un bumbas kontrolē... Taču vielu pārdomām gan šī statistika sniedz. Labi, lai pašas ar sevi tiek galā Maltas, Luksemburgas un Andoras savās "vieglajās grupās", taču arī Kazahstāna, kurai bija tieši tie paši pretinieki kā mums un vairāk vai mazāk tieši tādos pašos sastāvos un sportiskajās formās, teju visos statistikas rādītājos konsekventi ir pārāka pār Latviju un daudz tuvāk vidējam līmenim.

"Euro 2016" atlases cikla statistika, izlases

Kvalifikācijā piedalījās 53 izlases, līdz ar to arī Latvijas vieta norādīta 53 valstu konkurencē

Jau vēstījām, ka polis Roberts Levandovskis ciklu noslēdza ar Deivida Hīlija 13 vārtu rekorda atkārtojumu. Levandovskim arī četras rezultatīvas piespēles, un beigās sanāca, ka viņš viens pats aktīvi piedalījies vairāk vārtos nekā spēja sasist 32 izlases, savukārt Latviju, kurai kopā seši vārti, Levandovskis apsteidza pat divkārši. Ņemot vērā Latvijas vājo rezultativitāti, nav līdz galam korekti arī meklēt mūsu uzbrucējus labāko vārtu guvēju sarakstā, taču tajā tomēr visai pieklājīgā pozīcijā atrodas trīs vārtus guvušais Valērijs Šabala - viņš ar apmēram 30 spēlētājiem dala 33. vietu.

Rezultatīvas piespēles šajā ciklā mūsu izlasē ieskaitītas Artūram Zjuzinam un Aleksejam Višņakovam, katram pa vienai, bet Denisa Rakela rēķinā divas vārtus nesošas piespēles - nesenajās spēlēs pret Čehiju un Islandi. Tieši Denisam mūsu izlasē arī visvairāk sitienu vārtu rāmī (četri), kamēr kopumā vārtiem biežāk uzbruka Šabala (14 sitieni vārtu virzienā) un Zjuzins ar 12 sitieniem.

Savukārt piespēļu ziņā nepielūdzamā statistika par labāko uzskata uz izlasi vairs neizsaukto Nauri Bulvīti, kurš no 55 piespēlēm kļūdījies tikai vienā. No pašreizējā izlases izsaukuma labākais ar 88% precīzu piespēļu ir Aleksandrs Fertovs, bet Kasparam Gorkšam 86%. Šajā kategorijā mūsu izlases konkurencē diemžēl neizceļas vidējā līnija, kurai teorētiski tieši būtu jāveido saspēle un jāpietur bumba - Zjuzinam tikai 71%, Aleksandram Cauņam 77%, Igoram Tarasovam 78%. Tie visi ir rādītāji krietni zem Eiropas vidējā. Savukārt tīri kvantitātes ziņā visvairāk precīzo piespēļu mūsu izlasē ir Gorkšam (227) un Dubram (164), un astoņu biežāko piespēlētāju vidū ir tikai divi pussargi - Zjuzins un Laizāns.

Gorkšs ir arī spēlētājs, kurš Latvijas izlasē visbiežāk pārkāpis noteikumus, proti, paveicis to 13 reizes, kamēr 11 pārkāpumi Šabalam un Tarasovam. Tiesa, Šabala par to reabilitējies, izprovocējot 18 pretinieku pārkāpumus, kas ir nepārspēts rādītājs Latvijas izlasē.

"Euro 2016" atlases cikla individuālā statistika

Piespēļu precizitātes kategorijā vērā ņemti tikai spēlētāji, kas izdarījuši vismaz 100 piespēles

Izmantotie resursi:
The official website for European football –...