Latvijas 13 gadus ilgās ciešanas Čempionu līgā

Ja neskaita "play-off" kārtas, kurās dala ceļazīmes uz grupu turnīriem, var sacīt, ka tieši Čempionu līgas pirmā kvalifikācijas kārta (vai otrā kvalifikācijas kārta vecajā sistēmā) ir Eirokausu atlases nozīmīgākā un ievērību visvairāk pelnījusī kvalifikācijas kārta. Pirmkārt, tā ir masveidīgākā Čempionu līgas atlases kārta, kurā Čempionu līgas grupu turnīra līmeņa komandas var satikties ar pundurvalstiņu čempionēm. Otrkārt, tā ir kārta, kurā iespējams ievērojami uzlabot izredzes uz grupu turnīru – jaunajā sistēmā Čempionu līgas pirmās kārtas pārvarēšana nozīmē to, ka, lai tiktu kādā no trim grupu turnīriem, nākamajās trijās kārtās vajadzīga vairs tikai viena pārvarēta kārta – var zaudēt divreiz pēc kārtas un tāpat vēl uzvarēt Eiropas Konferences līgas "play-off" kārtā. Toties šīs kārtas zaudētājām būs jāuzvar trijos dueļos pēc kārtas (vai divos, ja paveicas izlozē saņemt nākamās kārtas caurlaidi, kādu šovasar ieguva RFS). Un, treškārt, izrietot no pirmā punkta, šī ir kārta ar visspēcīgāko noslāņošanos visās Eirokausu kārtās – šajā kārtā izsēto vai neizsēto statuss ir visbūtiskākais.

Līdz vakardienas plkst. 23.00 bija noslēgušies 13 no 15 Čempionu līgas pirmās kārtas dueļiem, un tikai vienā no tiem bija uzvarējis neizsētais klubs – Ziemeļmaķedonijas "Shkupi" mājās ar 3:0 pieveica Gibraltāra "Lincoln Red Imps", bet viesos piekāpās ar tikai 0:2. Arī abos pēdējos dueļos beigu beigās gan tomēr uzvarēja neizsētie – Armēnijas "Pyunik" izglābās pamatlaika un pagarinājuma izskaņā un pendelēs Rumānijā pieveica "Cluj" (0:0, 2:2), bet Ziemeļīrijas "Linfield" pēc 0:1 izbraukumā mājās pagarinājumā ar 2:0 apspēlēja Velsas TNS. Šo 13 gadu laikā neizsētie klubi šajā turnīra stadijā uzvarējuši tikai 36 no 216 dueļiem jeb 16,7% (tiesa gan, iepriekšējās četrās sezonās īpatsvars pieaudzis līdz 25,0%). Un bez acīmredzamā argumenta par naudas vai meistarības trūkumu tieši neizsēto faktors ir tas, kas visvairāk sekmējis to, lai Latvijas klubi Čempionu līgā netiktu tālāk 13 sezonas pēc kārtas.

Latvija Eirokausos debitēja 1992. gadā, un līdz 2009. gadam Latvijas klubi, lielā mērā pateicoties "Skonto" lokomotīvei, savu pirmo Čempionu līgas kārtu bija pārvarējuši 12 no 15 reizēm un arī divos no trim zaudētajiem dueļiem bija ļoti tuvu tikšanai tālāk – vadību summā pār Azerbaidžānas "Shamkir" (2:1, 1:4 pagarinājumā) un Maltas "Sliema Wanderers" (3:1, 0:2) skontieši izlaida tikai atbildes spēļu pašā izskaņā. Ja līdz tam regulāri baudījām izsēto statusu, kopš 2010. gada 13 piegājienos starp izsētajiem Čempionu līgas sākumkārtā esam bijuši tikai divreiz. Un arī tajās divās reizēs "Ventspils" netrāpīja ar izlozi – starp kandidātiem esot arī Islandes, Velsas, Igaunijas u.tml. līgu čempionēm, kurzemnieki pretī dabūja Norvēģijas "Molde" (2012. gadā 1:1, 0:3) un Zviedrijas "Malmo" (2014. gadā 0:1, 0:0). Savukārt, atrazdamies neizsēto pulkā, ar izlozi mums ir paveicies trīsreiz un divās no šīm reizēm sekojuši zaudējumi pendelēs – 2019. gadā "Riga" pret "Dundalk" (0:0, 0:0) un šogad RFS pret HJK (2:1, 0:1), kas no izsēto groza tika arī 2015. gadā ("Ventspils" zaudēja ar 1:3, 0:1). Starp citu, abās zaudētajās pendeļu sērijās neiesita serbu pussargs Stefans Paničs.

Zaudēt 13 gadus pēc kārtas vien jau ir ļoti nepatīkami, bet vēl sliktāk ir tas, ka līdz pat otrdienas vakaram šajā laika posmā nebija nevienas(!) uzvaras un 24 spēlēs bija gūti tikai pieci vārti un ka šo 13 sezonu laikā Latvijas klubi vadībā summā bijuši tikai divas reizes (neskaitot pendeles) un kopsummā katastrofālu 31 minūti no 2310. Abas īslaicīgās vadības bijušas pret HJK, kā ienākumu budžets grupu turnīra dēļ pagājušajā gadā bija 9,7 miljoni eiro. 2015. gada pirmās spēles 63. minūtē Antons Jemeļins panāca 1:0, taču HJK jau 75. minūtē atspēlējās. Un otrdien Paničs atbildes spēles 56. minūtē panāca 2:1 summā, bet HJK atkal iesita 75. minūtē. Divreiz nav paveicies ar izlozi, trīsreiz neesam pratuši izmantot labu izlozi un vēl astoņos piegājienos viss bijis loģiski – neizsētie dabūjuši lielus klubus un tiem zaudējuši. Skatoties gandrīz katru no šiem dueļiem izolēti, viss šķistu likumsakarīgi, taču 13 gadu griezumā tomēr gribas ko vairāk – kaut vienu lielu pārsteigumu divu spēļu summā un biežāk uzvarētu spēļu zaudētos dueļos. Jo uz Eiropas fona mūsu statistika ir briesmīga.

13 gadu laikā Čempionu līgas pirmajā vai bijušajā otrajā kārtā bijusi pārstāvēta 41 valsts. No 55 dalībvalstīm Čempionu līgā nepiedalās Lihtenšteina, 12 ranga augšgala valstis (Anglija, Spānija, Itālija, Vācija, Francija, Portugāle, Nīderlande, Krievija, Beļģija, Ukraina, Turcija, Grieķija) tik zemu nav sākušas, bet Sanmarīno tā arī ne reizi šo kārtu nesasniedza. No šīs 41 valsts tikai trīs šo kārtu nav pārvarējušas ne reizi – Andora, kas tik tālu tikusi tikai vienreiz, jaunākā dalībvalsts Kosova, kas piedalījusies četrreiz, un Latvija 13 piegājienos. Pārvarēta kārta ir pat citam jaunpienācējam Gibraltāram – "Lincoln Red Imps", kas pirms sešiem gadiem mājās uzveica Glāzgovas "Celtic" (1:0, 0:3), iepriekšējā vasarā no izsēto statusa ar 5:0, 2:2 izsita Luksemburgas "Fola Esch" un pēcāk rīdziniekiem aizlika kāju priekšā soli no grupu turnīra. Par laimi, Latvija vismaz vairs nesastāda kompāniju Kosovai un Andorai (ne)uzvarēto spēļu skaita ziņā – otrdien nodzēst nullīti izdevās vismaz šajā ailē.

Kaut drusku labāk, bet tik un tā ļoti neveiksmīgi Čempionu līgā spēlējuši arī bosnieši, melnkalnieši un ziemeļīri, kuri 13 gados šo kārtu pārvarējuši tikai vienreiz. Ziemeļīrija to paveica vakar – jau pieminētais "Linfield" panākums pār velsiešiem. Ziemeļīrija šo kārtu Čempionu līgā nebija pārvarējusi kopš tālā 1993. gada, kad "Linfield" ar 1:1, 1:2 zaudēja Tbilisi "Dinamo", taču tālāk tika gruzīnu diskvalifikācijas dēļ – "Dinamo" mājas spēlē tika apsūdzēta tiesneša kukuļošanas mēģinājumā. Nesen ilgu ciešanu sēriju pārtrauca arī Armēnija – armēņu klubi tālāk tikuši otro sezonu pēc kārtas, bet pirms tam šo kārtu pārvarēja tikai 2007. gadā, kad "Pyunik" ar 2:0, 0:0 apspēlēja rīdzinieku šā vakara pretinieci "Derry City". Fēru salu 2020. gada uzvara savukārt bija kovida laikā ar tehnisko w:0 pār Bratislavas "Slovan".

Valstis sarindotas pēc uzvarēto kārtu īpatsvara, iegūto punktu īpatsvara, izcīnīto uzvaru skaita, vārtu bilances.

Ja vērā ņemtu tikai šīs kārtas regulārās dalībnieces, Latvija diemžēl 13 gadu periodā būtu pēdējā vietā visā Eiropā. Atkal un atkal gan jāuzsver neizsēto faktors, ko ļoti veicinājusi ilgstošā varas maiņa Virslīgas augšgalā. Ja ikdienā vietējos čempionātos gribam sensācijas, tad Eirokausu kontekstā ir svarīga stabila elite un arī viena lokomotīve nemaz nav slikta. Turpretī mēs esam pieredzējuši "Skonto", "Ventspils", "Metalurga", Daugavpils vadošo klubu krahu, bet varas vakuumu izmantojušo "Spartaku" un "Jelgavu" nomainījuši naudīgie Rīgas klubi un "Valmiera". Šīs varas maiņas līdzi nesušas pastāvīgu nepieciešamību gaidīt, kad būs sakrāts Eirokausu stāžs (vērā ņem piecgadi), jo vari kļūt spēcīgāks, bet tāpat būs milzīga atšķirība, vai pretī saņemsi Zviedrijas vai Ziemeļīrijas čempioni. Ja neticat, pavaicājiet lietuviešiem (izsēto statusā 5/7, neizsēto 1/6), albāņiem (3/3 pret 2/10), īriem (3/5 pret 1/8) vai poļiem (11/11 pret 0/2) un norvēģiem (10/10 pret 1/3). Izsēto statusu salīdzinoši vissliktāk izmantojuši slovāki (6/10), bet neizsēto statusu vislabāk – ziemeļmaķedonieši (0/2 pret 3/11) un Igaunijas "Nomme Kalju", kas 2013. gadā ar 2:1, 0:0 sagādāja HJK retu zaudētu kārtu un 2019. gadā pārsteidza arī Ziemeļmaķedonijas "Shkendija" (1:0, 1:2).

Ilgstošās varas maiņas rezultējušās tajā, ka Latviju 13 gadu laikā Čempionu līgā pārstāvējuši astoņi(!) klubi – tik daudz bijis vēl tikai gruzīniem, bet seši čempioni bijuši zviedriem, īriem, ziemeļmaķedoniešiem, albāņiem un islandiešiem. No šiem astoņiem klubiem visvairāk dalību bijis "Ventspilij" un "Riga" – tikai pa trim. Arī tas ir mazākais rādītājs, ja neskaita reti spēlējušās valstis. Tikmēr Moldovas "Sheriff" (9/11) un Bulgārijas "Ludogorets" (8/11) spēlējušas 11 reižu, 10 piegājieni šajā posmā bijuši Somijas HJK (9/10) un Velsas TNS (2/10), deviņi Baltkrievijas BATE (8/9) utt. Ko gan labā (Eiropā), gan sliktā ziņā (vietējā konkurencē) nozīmē lokomotīve, lieliski zinām no "Skonto" laikiem.

"Riga" tikai šovasar aizvada piekto Eirokausu sezonu, RFS šī ir ceturtā Eirokausu sezona un "Valmierai" – trešā, tādēļ ir jābūt pacietīgiem. Šo piecu sezonu laikā esam uzvarējuši visos astoņos dueļos, kuros pretiniekiem bija mazāk ranga punktu (jā, "Riga" rangā bija zemāk par "Lincoln Red Imps", kaut favorīti bija rīdzinieki), un sešos no 27 dueļiem, kuros bijām ranga pastarīšu statusā. "Liepāja" šovakar centīsies sēriju turpināt un nepieļaut pirmo izsēto zaudējumu kopš 2017. gada, kad "Ventspils" ar 0:0, 0:1 piekāpās Islandes "Valur" (arī "Riga" ir izsētā pret "Derry City" un tāda būs arī nākamajā kārtā, ja to sasniegs). Ir bijuši sāpīgi zaudējumi, bet kopumā pašreizējās grandu grupiņas rezultāti Eiropā bijuši labi - ņemot vērā, cik bieži pretī stājušies ja ne bagātāki, tad vismaz Eirokausos pieredzējušāki klubi. Progress bijis arī Čempionu līgā – no 2010. līdz 2016. gadam bilance bija 0-2-12 (vārti 3:31), bet nākamajās sešās sezonās 1-5-5 (vārti 4:10), neviena zaudējuma summā ar vairāk par diviem vārtiem. Ašāku progresu Eiropā traucē saskatīt biežais neizsēto statuss, mazais sensāciju skaits Čempionu līgā (par patīkamiem pārsteigumiem zemākos turnīros gan nevaram diez ko sūdzēties) un rīdzinieku neizmantotā superiespēja pagājušajā gadā, bet progress ir. Galvenais gan būs tas, vai Latvijas klubi spēs izmantot izsēto statusu, kad ilgi un pacietīgi beidzot to būs sagaidījuši, citādi šīs dzirnavas nāksies malt no jauna.

Latvija UEFA rangā pašlaik ieņem 38. vietu vai 26. vietu, ja atskaita tās valstis, kuras šajā laika posmā nav spēlējušas Čempionu līgas pirmajā kārtā. Turpretī pirmās kārtas rangā esam ceturtā desmita beigās. Neizsēto statusa dēļ četras pārvarētas kārtas, kā piemēram, īriem vai pat sešas kārtas, kā lietuviešiem, nebūtu objektīvi prasāmas, taču 13 gadu laikā uz diviem uzvarētiem dueļiem gan varējām cerēt itin pamatoti – vienu no trim dueļiem pret HJK, "Dundalk" un vienu sensāciju pārējos pāros. Visdrīzāk Čempionu līgā starp neizsētajiem būsim arī nākamajā vasarā. Par bēdu ieleju jau rakstīju 2017. gadā un novēlu, lai 2027. gadā nenāktos to darīt atkal.