Juška: "Par izcilu treneri kļūst tikai 45 gados"

Andis Juška Ostapenko komandai pievienojās pagājušā gada oktobrī pēc tam, kad tika pārtraukta sadarbība ar spānieti Anabelu Medinu Garigesu. "Tobrīd Aļonai nebija pastāvīga trenera, tāpēc šīs funkcijas uzņēmos es. Šobrīd palīdzu trenerim, spēlēju ar Aļonu un atbildu par lietām ārpus laukuma, piemēram, nesu stīgot raketes. Nav tā, ka būtu tikai viņas sparinga partneris. Kad esam Latvijā, trenējamies katru dienu," stāsta Juška.

Šī ir jau otrā reize, kad Andis strādā ar šāgada Vimbldonas pusfinālisti. Pirmais piegājiens bija pirms vairākiem gadiem, kad Ostapenko vēl spēlēja junioru sacensībās. "Bijām uz jauniešu "Roland Garros", tad sešas nedēļas ITF zemākās kategorijas turnīros Itālijā. Sanāca diezgan veiksmīgs brauciens, trijos turnīros Aļona vinnēja. Taču šiem pienākumiem vēl biju par zaļu. Tikko biju beidzis karjeru, biju egoistisks un vairāk domāju par sevi. Nebiju gatavs trenēt tāda līmeņa spēlētāju," atzīst A. Juška.

Savā karjerā augstāk par "Challenger" līmeni Andim uzkāpt neizdevās (rekords ATP rangā viņam ir 226. vieta), tāpēc tenisa lielajā virtuvē viņš ir debitants. "Katru nedēļu viss ir jauns. Jāmeklē, kur dabūt bumbas, kur rezervēt laukumu. Tā ir laba skola. Mācos, apgūstu šīs lietas. To var paveikt tikai šādā veidā. Kaifs to visu piedzīvot," teic Juška, kuram Latvijas Deivisa kausa izlasē pieder rekords par visvairāk uzvarām vienspēlē, kā arī vienspēlē un dubultspēlē kopā.

Juška uzskata, ka trenera karjerā viņam viss vēl ir priekšā: "Par izcilu treneri kļūst tikai 45 gados. Piefiksēju, ka vidējais trenera vecums sieviešu tūrē ir ap 40-45, daudziem ir 50 un 55 gadi. Ir arī izņēmumi, ka trenerim ir 33-35 gadi. Neuzskatu, ka viņi ir nobrieduši, vienkārši tikuši šajā apritē," spriež Andis, kuram šogad palika 33. "Pamatlietas redz katrs, bet šajā līmenī spēlētājām daudz jauna neiemācīt. Pārveidot servi vai sitienu no labās puses nav iespējams. Bet ir sīkumiņi, kurus labāk redz treneri ar pieredzi. Cik vien ir iespējams, ķeru informāciju. Daudz klausos, ko saka viens vai otrs speciālists."

Sadarbību ar Ostapenko Andis vērtē kā abpusēji veiksmīgu. "Aļonas rezultāti nav slikti, ņemot vērā, ka šis viņai ir pirmais pilnais gads šajā līmenī. Lai tajā noturētos, regulāri jāspēlē pusfinālos un finālos. Šeit (Vimbldonā - aut) viņa pierādīja, ka ir atguvusies pēc neveiksmes "Roland Garros", kur netika galā ar spriedzi. Cik spēlētāju negribētu iekļūt Vimbldonas pusfinālā!? Aļona spēlē izcili, viņas sitieni ir "nāvējoši". Pirmais uzdevums - samazināt kļūdu skaitu."

Kopš pagājušās sezonas Andis ir arī Latvijas izlases kapteinis Federācijas kausā. Šogad, kad komandā beidzot izdevās sapulcināt abas labākās tenisistes Ostapenko un Anastasiju Sevastovu, Latvijas izlase iekļuva Pasaules grupā. Juška uzskata, ka izlasei ir labas cerības sasniegt labus rezultātus arī turpmāk: "Ja spēlēs abas līderes, mums ir lieli trumpji. Viņām esot labā formā, varam gaidīt brīnumus."

Lielā mērā pateicoties Federācijas kausam, Ostapenko un Sevatovai izdevies normālizēt savstarpējās attiecības, teic Juška. "Ierodoties uz turnīru Tallinā, bija jūtami asumi, bet jau pēc vienas dienas attiecības uzlabojās. Tagad viss ir kārtībā un viņas sveicinās. Federācijas kauss ir komandu sacensības, un tas viņas satuvināja. Ja gribi vinnēt, ir kopā jāspēlē dubultspēle un kopā jātrenējas. Pēc tam gājām vakariņās, un bija jūtams komandas gars."

Andis atzinīgi vērtēja sava bijušā Deivisa kausa izlases biedra Ernesta Gulbja sniegumu. Vimbldonā Gulbis iekļuva ceturtajā kārtā, pieveicot pasaules ranga trešo numuru Aleksandru Zverevu. "Ernests ir brīnumbērns. Viņš izgāja kvalifikāciju, kopā uzvarēja sešās spēlēs. Ernests ir atguvis formu, labi servē, jūtas fiziski stiprāks - ja vajadzētu, būtu gatavs spēlēt kaut desmit setus. Daudz ko devis tas, ka viņš atsācis sadarbību ar Ginteru (Bresniku) - režīms viņam ir, viss pārējais arī. Ernestam tagad ir ģimene un bērns; viņš ir laimīgs, un tas ir ļoti svarīgi. Ja ir kaut kāds diskomforts, tad vienalga, cik tev ir naudas un cik labi spēlē. Ja viņš pabeigs sezonu ap sešdesmito septiņdesmito vietu, nākamgad no Gulbja varam gaidīt daudz vairāk."