Leģendārais Forlans pēc futbola karjeras iekaro tenisa veterānu pasauli

Djego Forlans, bijušais Urugvajas izlases, Mančestras ''United'' un Madrides ''Atletico'' uzbrucējs atminas vienu no saspringtākajiem brīžiem savā karjerā. Tas notika, kad futbolists pārstāvēja Mančestras ''United'' – taču ne futbola laukumā, bet gan tenisa kortā.

Forlans bērnībā bija daudzsološs tenisists un līdz pat pusaudža gadiem apsvēra iespēju kļūt par profesionāli tenisā. Galu galā viņš pieņēma lēmumu par futbolista karjeru, dodoties vectēva, tēva un brāļa pēdās – arī pēdējie divi, tāpat kā vēlāk Djego, spēlēja Urugvajas izlasē.

2003. gadā neilgi pēc savas 24. dzimšanas dienas Forlans pārstāvēja tobrīdējo Anglijas Premjerlīgas čempioni Mančestras ''United''.

Tās vasaras pirmssezonas tūrē Amerikas Savienotajās Valstīs mančestriešiem bija garantēta piekļuve tenisa kortiem sporta apģērbu giganta ''Nike'' galvenajā birojā Portlendā, Oregonas štatā.

Forlans vēlējās uzspēlēt, un viņu izaicināja viens no komandas biedriem – Nīderlandes izlases uzbrucējs Rūds van Nistelrojs. Visa komanda, kuras rindās tobrīd bija tādas futbola leģendas kā Pols Skoulzs, Rio Ferdinands un Gerijs Nevils, savācās, lai vērotu komandas biedru cīņu tenisa kortā. Klāt bija arī galvenais treneris sers Alekss Fērgusons, kurš, kā stāsta klātesošie, esot veicis derības par Forlana uzvaru, zinādams par viņa tenisa spējām.

''Visi sagaidīja, ka uzvarēšu, taču spiediens bija liels un neviens nezināja, ka tobrīd iekšēji domāju: ''Man taču ir jāuzvar!'' uz vairāk nekā 20 gadus senajiem notikumiem iesmejot atskatījās Forlans. ''Es biju labāks par Rūdu, taču varēja redzēt, ka viņš bērnībā bija spēlējis tenisu. Sers Alekss teica, ka izvēlas mani. Viņš mani atbalstīja.''

''Aizvadījām tikai taibreiku, kurā es uzvarēju. Tas bija atvieglojums, jo taibreiks ir kā pēcspēles sitienu sērija. Dažkārt zaudē, kad to patiesi neesi pelnījis, jo tikai viens punkts visu izšķir,'' atminējās Forlans.

Īpaši nepiekāpīgais van Nistelrojs, kurš, kā stāsta, bija neapmierināts pat tad, ja ''United'' izcīnīja uzvaru, bet viņš tajā nebija guvis vārtus, domājams bija ne tik apmierināts ar tenisa spēles iznākumu kā viņa galvenais treneris.

45 gadus vecais Forlans šo stāstu atminējās savās mājās Urugvajas galvaspilsētā Montevideo, pasniedzot to kā daļu no tā, kā un kāpēc viņš nonāca Starptautiskās tenisa federācijas (ITF) Masters tūrē.

Forlans savu debiju ITF tūrē piedzīvoja 35+ vecuma grupā, bet vēlāk spēlēja 40+ vecuma grupā. Maijā nosvinējis savu 45. dzimšanas dienu, nu Forlans spēlē pret 45 gadus veciem un vecākiem pretiniekiem.

Viņa pats nesenākais turnīrs pirms diviem mēnešiem Limā, Peru bija ''MT1000'' līmenī. Tas ir pats augstākais līmenis senioru Masters tūrē, kurā Forlanam jāspēkojas pret bijušajiem treneriem, savulaik koledžā spēlējušiem tenisistiem un spēlētājiem, kas reiz iekrājuši pāris ATP ranga punktus, uzvarot profesionālās spēlēs. Zemāka līmeņa sacensībās, ''MT400'', kādi bija Forlana pirmie trīs turnīri, pretinieki lielākoties ir vietējo klubu labākie tenisisti, bijušie valstu vai provinču čempioni.

ITF Masters tūre ir neprofesionāla, taču dažos no tās turnīriem spēlētāji tiek pie naudas balvām. Pie tām visbiežāk tiek tikai uzvarētājs, bet dažkārt arī finālists. Summas lielākoties nosedz daļu izdevumu un visbiežāk ir simtos, ne tūkstošos dolāru.

Līmeni augstāk nekā tajā, kurā spēlē Forlans, tenisisti sacenšas pasaules čempionātā jeb Grand Slam ekvivalentā. Urugvajieša vecuma grupā tur iepriekšējos gados spēlējis Arno Klemāns – kādreizējais ATP ranga desmitais numurs no Francijas un ''Australian Open'' vienspēļu finālists.

''Forlans spēlē savai vecuma grupai ļoti augstā līmenī,'' par urugvajieti sacīja ITF junioru un Masters sacensību vadītājs Mets Baifords.

Forlans, kurš joprojām ir izcilā fiziskajā formā un ir saglabājis savu pazīstamo garo matu sasuku neskartu, līdz šim piedalījies četros Masters turnīros – divos Montevideo, vienā Punta del Estē, kas ir cita Urugvajas pilsēta, un pašā nesenākajā Limā, kur izdevās sasniegt ceturtdaļfinālu vienspēlēs, pirmajos trīs mačos pretiniekus sagraujot. Savukārt dubultspēlēs kopā ar pārinieku Forlans izcīnīja titulu, nezaudējot ne seta.

Forlans tenisu spēlē četras reizes nedēļā – ''Carrasco Lawn Tennis Club'' klubā, kurā spēlēja arī uzaugot, un klubā, kurā norisinās Urugvajas izlases cīņas Deivisa kausā, kā arī ''Uruguay Open'' ATP līmeņa turnīrs. Viņš uzrunāja savu draugu un bijušo Urugvajas izlases Deivisa kausa kapteini Enriki Peresu, lai sāktu sadarbību un palīdzētu Forlanam uzlabot savas tenisa prasmes.

Viņš šajā gadā plāno aizvadīt vēl četrus vai piecus turnīrus un atzīst, ka nespēj nebūt nepiekāpīgs tenisa kortā. Pat tad, kad spēlē dažu simtu tenisa cienītāju priekšā, ne 50 tūkstošu skatītāju pilnā futbola stadionā.

Forlans kā futbolists allaž bija lieliskā formā, tehniski apdāvināts un prata spēlēt ar abām kājām. Viņa divarpus gadu ilgais posms no 2002. gada janvāra līdz 2004. gada vasarai Mančestras ''United'' rindās ļāva viņam kļūt teju vai par kulta varoni sarkano velnu līdzjutēju acīs pēc tam, kad Forlans pārvarēja drausmīgo sākumu ''United'' kreklā, pirmos vārtus gūstot pēc astoņiem mēnešiem jeb 27 spēlēm pēc pārcelšanās no Argentīnas kluba ''Independiente''.

Viņš 2002. gada decembrī izcēlās ar diviem vārtiem ''Anfield'' stadionā, ļaujot ''United'' pieveikt tās sīkstāko sāncensi ''Liverpool'' un iekarojot daudzu līdzjutēju sirdis un prātus ar savu neapšaubāmo nodošanos komandai.

Pēc ''United'' nodaļas beigām Forlans aizvadīja ražīgu posmu Spānijā, pārstāvot ''Villarreal'', kurai palīdzēja sasniegt 2005./2006. gada UEFA Čempionu līgas pusfinālu, bet pēcāk pārcēlās uz Madrides ''Atletico''.

Viņš izcīnīja Pichichi balvu kā sezonas labākais ''La Liga'' vārtu guvējs abos klubos. Ar ''Atletico'' Forlans guva divus vārtus 2010. gada UEFA Eiropas līgas finālā, palīdzot ar 2:1 pieveikt Londonas ''Fulham''. Tāpat Forlans guva vārtus abās pusfināla spēlēs pret saviem vecajiem ienaidniekiem ''Liverpool'', madridiešiem ar rezultātu 2:2 summā triumfējot gūto izbraukuma vārtu dēļ. Tās vasaras FIFA Pasaules kausa izcīņā Forlans guva piecus vārtus, aizvedot Urugvaju līdz pusfinālam.

Forlans galu galā guva vairāk nekā 300 vārtus karjerā, kas viņu aizveda līdz Itālijai, Brazīlijai, Japānai, Indijai un Honkongai. Tāpat viņš ieguva FIFA Zelta bumbu kā dalīts labākais vārtu guvējs 2010. gada Pasaules kausā Dienvidāfrikā.

2019. gada augustā, būdams 40 gadus vecs, viņš profesionālo futbolista karjeru noslēdza. Neraugoties uz kluba vadības un dažādiem vēstneša pienākumiem, viņš ir atradis laiku, lai pēc divām desmitgadēm profesionālajā futbolā pielāgotos un izprastu jaunu, bet tajā pašā laikā arī iepriekš pieredzētu sporta veidu.

Forlans pašlaik ir Urugvajas pēc spēka trešās līgas kluba īpašnieks, Mančestras ''United'', Madrides ''Atletico'' un ''La Liga'' vēstnesis, regulāri dodoties komandējumos uz ārzemēm un saglabājot kontaktu ar pāris bijušajiem komandas biedriem.

Viņš joprojām regulāri gūst vārtus vietējās amatieru komandas kreklā, taču šajā laikā vairāk izbauda tenisu un padelu – vēl vienu rakešu sportu, ar ko nodarbojās bērnībā. Ārpus sporta dzīves Forlanam ir četri bērni vecumā no trīs līdz astoņiem gadiem, kas palīdz bijušo futbolistu turēt noslogotu. Viņa bērni spēlē futbolu un tenisu, tāpēc neesiet pārsteigti, ja pēc pāris gadiem vērosim Forlanu ģimenes sportisko ekselenci ceturtajā paaudzē.

Pats Forlans pēc karjeras beigām sagaidīja, ka varēs slīpēt savu golfa prasmi, taču atpakaļ pie sevis vilka teniss. Nekas cits viņam nav devis tādu gandarījumu kā futbols un sports, kurā viņš bija teicams bērnībā.

''Man vajadzēja sporta veidu, kurā varu skriet. Golfu spēlē skaistās vietās – man tas patīk un joprojām to spēlēju, taču man bija nepieciešams kas citādāks, kas līdzīgās futbolam. Sāku trenēties un spēlēt tenisu, kļūstot arvien labāks un labāks. Sākotnēji spēlēju pret vadošajiem spēlētājiem klubā un citiem tenisistiem no Urugvajas – viņiem bija viegli mani uzveikt. Tad tas kļuva sarežģītāk. Tagad es uzvaru. Klubu turnīros iepriekš zaudēju pirmajā kārtā, tagad uzvaru vairākos no tiem,'' stāstīja Forlans.

Tāpat kā viens no Forlana tenisa elkiem Rafaels Nadals, arī viņš ikdienā ir labrocis, bet tenisu spēlē ar kreiso roku. Kad Forlans bija aptuveni trīs gadus vecs, viņa brālis ieteica raketi turēt kreisajā rokā un kopš tās dienas tā arī palicis.

Forlans bērnu dienās vienmēr spēlēja tenisu un tagad saka: ''Ja tu redzi mani spēlējam tenisu, padomā, ka šis puisis spēlējis kopš bērnības, jo viņa tehnika ir kā īstam tenisistam. Protams, ne kā profesionālim, bet var redzēt, ka esmu spēlējis tenisu visu dzīvi.''

''Nesaku, ka esmu labs spēlētājs, taču, ja redziet mani spēlējam pašlaik, redzēsiet tenisistu, nevis bijušo futbolistu,'' urugvajietis turpināja. Baifords viņam piekrīt: ''Var redzēt, ka viņš bērnībā daudz spēlējis tenisu, junioru vecumā kortā esot stundām ilgi. Viņam piemīt tenisa tehniskās prasmes.''

Baifords arī norāda uz tenisa un futbola ciešo sasaisti. Rodžers Federers bērnībā spēlēja augsta līmeņa futbolu dzimtajā Šveicē līdz 12 gadu vecumā izlēma pilnvērtīgi pievērsties tenisam, Skotijas futbola grands Glāzgovas ''Rangers'' reiz 14 gadus vecajam Endijam Marejam piedāvāja pārbaudes līgumu, bet Rafaels Nadals nāk no futbola ģimenes – viņa tēvocis Migels Anhels Nadals ir leģendārs bijušais ''Barcelona'' un Spānijas izlases aizsargs. Arī pats Nadals ir visai neslikts futbolists – 2008. gadā labdarības spēlē viņš izcēlās ar hat-trick pret tā laika Spānijas izlases pamatvārtsargu Ikeru Kasiljasu. Viens no visu laiku izcilākajiem futbola aizsargiem Paulo Maldīni pirms septiņiem gadiem kvalificējās Milānas Challenger turnīra dubultspēlēm, zaudējot pirmajā kārtā.

''Daudzi tenisisti ir ļoti labi futbolisti, jo prasmes ir viegli pārnesamas no viena sporta uz otru. Fiziskā ziņā kustība ir diezgan līdzīga – uz priekšu, atpakaļ, pa labi un kreisi. Ir jābūt ļoti labam balansam starp ātrumu un izturību, kā arī jābūt labi attīstītai kā ķermeņa augšdaļai, tā lejasdaļai,'' stāsta Baifords, ITF junioru un Masters sacensību vadītājs.

Forlans atbilst šim aprakstam. Lai arī viņš pieskaitāms pie īsākā gala tenisistiem, esot 180 centimetrus garš, viņa sabalansētā fiziskā uzbūve ir tāda, kā Baifords iepriekš minēja, bet kā futbolists urugvajietis bija gan ātrs, gan izturīgs.

Aizvadot lielāko daļu maču tenisita jeb māla seguma kortos, Forlans ir agresīvs spēlētājs no serves līnijas, un daudz strādājis pie tā, lai viņa serve būtu stabilāka, samazinot dubultkļūdu skaitu, kas viņam bija raksturīgas jaunībā. Teniss ir populārs sports Urugvajā – pirms deviņiem gadiem Pablo Kuevass sasniedza ATP ranga divdesmitnieku, taču futbols noteikti ir dominējošais sports mazajā Dienvidamerikas valstī, kurā mīt aptuveni 3,4 miljoni iedzīvotāju.

Kā futbolistam, Forlanam nācās samierināties ar sekošanu līdzi tenisam no attāluma. Viņš atminas 2001. gada Vimbldonas finālu, ko vēroja ''Independiente'' treniņnometnē, kad Gorans Ivaniševičs, vēl viens kreilis, piecos setos apspēlēja Petu Rafteru. Pusaudža gados Forlans allaž sekoja līdzi Urugvajas izlases Deivisa kausa mačiem, un, kad uzplauka viņa futbolista karjera, viņu pārņēma Federera, Džokoviča, Nadala un Mareja savstarpējā sāncensība.

Pārceļoties uz Spāniju, Forlans tika pie iespējas uzspēlēt ar diviem kādreizējiem pasaules ranga pirmajiem numuriem – krievu Maratu Safinu un pašreizējo Karlosa Alkarasa treneri Huanu Karlosu Ferrero. Forlanu ar tenisistiem iepazīstināja urugvajietis Enrike Peress, kurš tolaik trenēja ekvadorieti Nikolasu Lapenti, kurš savlaik ATP rangā ieņēma sesto vietu, un divkārtējo ''French Open'' finālistu spāni Aleksu Koretču.

''Varēju turēt līdzi viņu sitienu tempam, jo viņi nespēlēja uz 100%,'' sparingus ar Safinu un Ferrero atminas Forlans. ''Varēju iesaistīties labās izspēlēs ar viņiem. Un teniss, ko spēlēju tobrīd, 15 gadus atpakaļ, nav salīdzināms ar to tenisu, kādu spēlēju pašlaik.''

Forlans apmeklēja ''French Open'' Parīzē un ''Madrid Open'' ikreiz, kad radās tāda iespēja. Spēlējot ''Villarreal'' rindās, urugvajietis sadraudzējās ar spāņu golferi Serhio Garsiju, kurš bija attiecībās ar kādreizējo WTA ranga līderi Martinu Hingisu.

''Esam ļoti tuvi draugi,'' par Garsiju stāsta Forlans. ''Aizvadījām ļoti spraigas spēles Spānijā un viņš teica, ka mums jāspēlē vēlreiz. Kad aizvadīju savu futbola karjeras pēdējo maču 2019. gadā Urugvajā, viņš ieradās un vēlreiz spēlējām tenisu. Es atkārtoti viņu pieveicu,'' ar smaidu atcerējās bijušais futbolists.

Pāris gadus pēc profesionālā futbolista kajreras beigām Forlana tautietis Karloss Obregons, kurš piedalās ITF rīkotajās tenisa sacensībās 65+ vecuma grupā, pārliecināja bijušo futbolistu izmēģināt spēkus ITF Masters sacensībās, taču arī brīdināja, ka tām atbilstoši jāsagatavojas.

Forlanam ilga pārliecināšana nebija nepieciešama. Viņš palielināja tenisa treniņu apjomu un pagājušā gada jūlijā debitēja ITF turnīrā Montevideo 35+ vecuma kategorijā, sasniedzot otro kārtu. Šā gada sākumā Forlans savā tenisa karjerā spēra vēl vienu soli uz priekšu, sākot sadarbību ar savu draugu Enriki Peresu, kurš Forlana klubā trenē jaunos spēlētājus.

''Teicu viņam, ka savā tenisa spēlē neredzu izagusmi. Man jākļūst labākam. Vēlos uzlabot savas prasmes un paveikt vairāk. Sākām ar diviem, trīs treniņiem nedēļā stundas, pusotras garumā. Tad pieaicinājām pāris Challenger līmeņa tenisistus, dažus, kas spēlējuši universitāšu līmenī ASV. Dažkārt trenējos ar 15, 16, 17 gadus veciem tenisistiem mūsu klubā, kā darīju to, kad pats biju bērns,'' stāsta Forlans.

''Tagad trenējos četras reizes nedēļā. Tas ir vienīgais veids, kā varu kļūt labāks. Citi spēlētāji, kas man stājas pretī, ir spēlējuši visu dzīvi. Man viņi jāpanāk.''

Dienā, kad Forlans sarunājās ar ''The Athletic'', viņš aizvadīja divu stundu treniņu ar Peresu un pāris jaunajiem spēlētājiem no viņu kluba.

Forlans izbauda atmosfēru turnīros un sajūtas, atkal sacenšoties, pat tad, ja tie ir vien daži simti skatītāju tribīnēs. Viņš saka, ka līdzjutēji bijuši patīkami pārsteigti par viņa tenisa līmeni, un, lai arī liela daļa pretinieku izbaudījuši ažiotāžu, ko sniedz mačs pret bijušo pasaules futbola zvaigzni, dažiem tas radījis diskomfortu.

Vai Forlans, kurš futbolista karjeras laikā guva vārtus milzīgos stadionos desmitu tūkstošu līdzjutēju priekšā, spēj noskaņoties tenisa mačiem dažu simtu skatītāju priekšā? ''Jā, jā. Man patīk sacensība. Adrenalīns un viss pārejais ir tā, kā bija, kad spēlēju futbolu. Visi saka, ka, kad beidz futbolista karjeru, nespēsi nekur citur gūt līdzīgas sajūtas. Es spēlēju tenisu, jo man tas patīk. Spēlētu to arī socializēšanās nolūkos, taču nu esmu nonācis tādā punktā, kad gūstu arī adrenalīnu.''

Forlans arī novērtē uzlabojumus savā spēlē, pateicoties regulāriem treniņiem un citu tenisistu vērošanai. Viņš seko līdzi Rafaelam Nadalam, arī kādreizējai pasaules desmitajai raketei kanādietim Denisam Šapovalovam, kurš mēdza bekhendu izpildīt ar vienu roku. Pāris gadus atpakaļ gūtais savainojums novājinājis Forlana plecu, un bijušais futbolists bija spiests sākt izpildīt bekhendu ar divām rokām. Viņš izpilda nogriezto servi, dodoties pie tīkla, lai pabeigtu izspēles. Viņš saka, ka sācis labāk izprast spēles stratēģiju. Lai arī viņa forhends (sitiens no kreisās) joprojām ir labāks, viņš gana labi spēj izpildīt arī nogrieztos sitienus, jo ilgstoši bekhendu izpildījis ar vienu roku.

Forlanam lielā daļā spēļu pieder pārsvars fiziskajā sagatavotībā, taču viņa pretiniekiem ir krietni lielāka pieredze tenisā, un viens no lielākajiem izaicinājumiem bijusi tieši mentālā puse. Karjeras laikā viņš bija pieradis izdarīt sitienu, tiklīdz radās iespēja, bet, pārejot uz tenisu, nācās pielāgoties un kļūt pacietīgam.

''Teicu savam trenerim – tev jāsaprot, ka visu dzīvi esmu izdarījis sitienus, kolīdz parādījusies iespēja. Tenisā ir jāgaida pareizā bumba. Kad sāku spēlēt, centos uzbrukt pie katras bumbas. Zaudēju daudz spēļu. Nebija nozīmes, vai esmu labā pozīcijā, es vienmēr meklēju iespēju uzbrukt. Mani pretinieki sita ļoti spēcīgi, tuvu gala līnijai, dodot man ne vairāk kā piecu procentu iespēju atbildēt ar netveramu sitienu, taču tam nebija nozīmes, es tāpat riskēju.''

Viņš saka, ka tagad ir mainījis veidu, kā spēlē, cenšoties tikt pie labākās iespējas uzbrukt, nevis darot to pie katras bumbas. ''Garās izspēlēs dažkārt joprojām uzbrūku par ātru un pie sevis nodomāju ''Saņemies, tu zini, ka vajadzēja vēl nogaidīt.''''

Sporta veidu maiņa arī nozīmējusi jauna balansa atrašanu starp paša sniegumu un galarezultātu. ''Futbolā bija vairākas spēles, kurās nenospēlēju labi, taču guvu vārtus. Gols nozīmēja daudz vairāk nekā punkts izspēlē. Tenisā nav tā, ka zaudē punktu un viss ir beidzies. Vienmēr ir laiks atspēlēties.''

''Tas ir kā, kad Karloss Alkarass uzvarēja šā gada ''French Open''. Ne vienmēr viņš spēlēja tik labi, cik vēlējās, taču tik un tā uzvarēja. Tā ir lieta, kas jāsaprot, mainot sporta veidus.''

Forlans ar vairākiem profesionāļiem runājis par mentālajiem izaicinājumiem tenisā. ''Tāpēc tagad kļūstu labāks. Kad biju futbola laukumā, zināju, kā tikt galā ar neapmierinātību un dusmām. Tagad cenšos ar to tikt galā tenisa kortā. Šobrīd jūtu, ka varu uzvarēt vai zaudēt, taču nekaunēšos par savu sniegumu,'' viņš saka.

Forlans ITF 45+ grupas rangā no aptuveni diviem tūkstošiem tenisistu ierindojas 191. pozīcijā vienspēlēs un 97. vietā dubultspēlēs. Rangam būtu jāuzlabojas, viņam piedaloties arvien vairāk turnīros. ''Vēlos spēlēt starp labākajiem un būt konkurētspējīgs – ja viņi mani uzveiks, viņiem nāksies iesvīst.''

Savā iepriekšējā turnīrā Forlans divos setos piekāpās Antoniu Amaru da Silvam Filju, kurš rangā ieņem 28. vietu un savlaik citā vecuma grupā bijis pat otrais pasaulē, taču bijušais futbolists jūt, ka iemācījies daudz, spēlējot pret pretinieku, kurš pirms sešiem gadiem piedalījās Futures līmeņa profesionālajos turnīros Brazīlijā.

Forlans krietni uzlabojis savu tenisa spēli un vēlas kļūt vēl labāks. Viņš sapņo par Vimbldonas apmeklējumu tuvākajā laikā. Taču kā skatītājs, nevis spēlētājs. Tas varētu būt par daudz pat šim sporta polimātam.

Izmantotie resursi:
https://www.nytimes.com/athletic/56...