TwitterKrivuņecs skaidro Baltijas līgas projekta plānotās nianses un mērķus
@Rolands_Elins
Latvijas futbola Virslīgas vadītājs Maksims Krivuņecs sarunā ar futbola apskatnieku Edmundu Novicki viņa "Patreon" profilā detalizētāk skaidroja iepriekšējā nedēļā publiski pavēstīto nodomu uzlabotā versijā atjaunot Baltijas futbola līgu. Krivuņecs skaidroja šī plāna iespējamos ieguvumus, kā arī plānoto formātu.
"Nepieciešams konkrēts biznesa plāns, kāpēc Baltijas līga vispār vajadzīga, kādi no tās labumi būtu federācijam un klubiem," teica Maksims Krivuņecs. "Provizoriski redzu šī plāna īstenošanos 2026. vai 2027. gadā. Pēc brīža, kad taps skaidrs par līgas dibināšanu, tāpat būs nepieciešams laika posms, lai visi pielāgojas un vienojas par detaļām, ieskaitot reglamentu un formātu. Piemēram, lai arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā spēlē līdzīgs komandu skaits, reglamentos ir būtiskas atšķirības. Piemēram, leģionāru limitā."
"Plāns ir izveidot atsevišķu līgu, kas funkcionē kā sezonas pamatturnīrs tās dalībniecēm – desmit komandām no katras Baltijas valsts," turpināja Krivuņecs. "Līga būtu sadalīta divos posmos, un šobrīd plāns ir tāds, ka sezonas pirmajā pusē komandas izspēlē 18 kārtas jeb divus apļus pret savas valsts komandām, tas notiek apmēram līdz jūlijam. Ar to vajadzētu būt pietiekami, lai noskaidrotu spēku samērus tā, lai varētu 30 komandas sadalīt divās grupās jau Baltijas mērogā – viena grupa cīnītos par titulu, bet zemākā grupa par pārējo vietu sadalījumu."
"Formāts būtu tāds, ka izcīnītie punkti iet gan vietējā čempionāta, gan Baltijas līgas ieskaitē," paskaidroja Virslīgas vadītājs. "Piemēram, mums ir spēle "Riga" pret "Flora". Rīga uzvar ar 2:0 un iegūst trīs punktus Baltijas līgā, kā arī trīs punktus Virslīgas ieskaitē. Tas nepieciešams, lai visiem klubiem būtu motivācija cīnīties arī sezonas otrajā pusē. Taču te jāuzsver, ka pirmajā posmā gūtie punkti Baltijas līgas otrajā posmā līdzi nenāktu."
Krivuņecs skaidroja, ka šāds risinājums nepieciešams, lai nodrošinātu līdzvērtīgu cīņu par čempiona titulu, jo pirmajā posmā komandām ir dažādas pretinieces. Proti, ja, piemēram, "Valmiera", RFS un "Riga" ir Virslīgā iedegusies sīkstā cīņā un pirmajā posmā iekrāj, piemēram, 44, 42 un 40 punktus no 54 maksimāli iespējamajiem, bet citā valstī ir viena dominējoša komanda ar, piemēram, 49 punktiem, tad tā čempionāta, kurā ir lielāka konkurence, līderes šī fakta dēļ nonāktu iedzinējos jau sākumā.
Krivuņecs arī paskaidroja, ka, lai arī Baltijas mērogā gūtie punkti skaitītos klāt Virslīgas ieskaitei, arī tur tiks nodalītas komandas, kurā ir dažādi pretinieki. Piemēram, ja "Riga" ar piekto vietu pirmajā posmā kvalificējas čempionu grupai, bet "Tukums" ar sesto vietu nonāk otrajā Baltijas grupā, tad šīs komandas Virslīgas tabulā vairs vietām apmainīties nevar, proti, "Tukums" pat ar visām uzvarām Baltijas otrajā grupā nevarēs apsteigt kādu Baltijas pirmās grupas komandu un Virslīgā augstāk par sesto vietu tikt nevarēs. Kāds būs komandu sadalījums pa grupā (5:5 vai 6:4) gan arī vēl ir atklāto jautājumu vidū.
Viens no galvenajiem jautājumiem Baltijas līgas sakarā ir tas, kā pret to izturēsies UEFA, un Krivuņecs šajā sakarā varēja pajokot: "Kad pirms pāris mēnešiem uzrunāju UEFA ģenerālsekretāru, vaicājot viņa viedokli par Baltijas līgu, pirmais, ko viņš man atbildēja, bija vārdi "Ko, atkal?". Bet ja nopietni, tad skaidrojam, ka ideja kā tāda jau bija laba, tikai slikti realizēta, kamēr šoreiz esam patiešām nopietni un rūpīgi noskaņoti. Kopumā es teiktu, ka UEFA ir elastīgāka nekā dažus gadus iepriekš, un te mēs varam piesaukt Superlīgas projekta klātbūtni. UEFA grib parādīt, ka arī tās piramīdas ietvaros var realizēt citus čempionātus un izvērst savas idejas, tiesa, darīt to zem UEFA karoga un jurisdikcijas. Tā ir iespēja Baltijai un arī citiem." UEFA Eirokausu kvotas gan tāpat tiktu sadalītas pēc vecā formāta, proti, katra valsts to darītu savā čempionātā un savā kausa izcīņā.
Baltijas līgas galvenais mērķis ir attīstīt futbolu Baltijas valstīs, taču netiek aizmirstas arī komerciālās intereses, un Krivuņecs pārliecinoši norādīja, ka sekmīgi realizēta Baltijas līga sponsoriem un televīzijas auditorijai būtu daudz pievilcīgāka nekā trīs atsevišķas līgas Baltijas valstīs. "Uzreiz celtos tirgus apjoms – Baltijas valstīm apvienojoties, mums ir seši miljoni iedzīvotāju, kas šajā ziņā mūs noliek vienā plauktā ar Somiju un Dāniju," turpināja Krivuņecs. "Protams, ir lielas atšķirības infrastruktūras un pirktspējas ziņā, taču Dānijas čempionāta TV līgums vienai sezonai ir 43 miljoni eiro. Pat ja mēs realizēsim tikai 10% no tā, tie būtu četri miljoni, ko līga var izmantot attīstībai un sadalīt starp klubiem."
Savukārt sportiskās konkurences ziņā Krivuņecs minēja argumentu, ka Latvijas vadošie klubi pamazām tuvojas nākamajam līmenim, kuram vietējā līga pašreizējā izskatā kļūst par pārāk zemu pakāpienu, domājot par panākumiem Eirokausos: "Mums jādomā par nākotni, par to, kas būs pēc 3-5 gadiem. Ja mēs tagad iztēlojamies, ka mums ir līga ar 15 komandām, pa pieciem vadošajiem klubiem no katras valsts, tad var apgalvot, ka mūsu klubi spēlēs spēcīgākā līmenī nekā, piemēram, Slovākijas čempionāts. Un Slovākijas augstākajai līgai ģenerālsponsoru līgums ir sešu miljonu vērtībā, kas ir tas, uz ko mums jātiecas."
+1 [+] [-]
[+] [-]
Protams ja 15 komandas jau no paša sākuma spēlē vienā turnīrā, tad ir problēma ar izkrišanu/ paaugstināšanu.
Līgas kopējos mērogos nevar skatīties, jo ar laiku būs nevienlīdzīgs skaits no katras valsts vai pat kāda valsts var pazust.
Katras valsts ietvaros arī jocīgi, jo teorētiski 5ā labākā komanda Baltijas līgā var izkrist jo ir sliktākā no savas valsts. (pat neminot pārspēles).
Dalīšana arī problemātiska (ne tikai ka man nepatīk), jo var uzlikt mērķi sasparoties, iztērēt naudu lai tiktu 5iniekā vietējā turnīrā un tad atlikušo pus gadu taupīt naudu, jo neko vairāk nevajag.
Cik saprotu (piedod Edmund neesmu patreons un visu nevaru noklausīties) tad nākošais līmenis (Nākotnes līga) paliek valsts līmenī un netiks organizēts Baltijas līmenī.
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
Atļausiet minēt, ka Latvijas līga ir visatvērtākā leģionāriem, kamēr pārējās līgas vairāk rūpējas par vietējiem spēlētājiem.
[+] [-]
Ja gribat Baltijas līgu, tad labāk būtu 18 komandu čempionātu - 6 komandas no katras valsts, kur katrs pret katru nospēlē 2 reizes. 34 spēles - viena liela Baltijas līga. Otrā līga arī var būt Baltijas līga, lai pazūd problēmas ar izkrišanu un palikšanu, piemēram 5 vai 6 komandas no katras valsts. Katrs valsts Baltijas 1. līgas vājākā komanda nokrīt uz 2. līgu, un 2. līgas stiprākā uziet uz 1. līgu. Pēc tam, var veidot katras valsts atsevišķu čempionātu, kur uzvarētājs iekļūst Baltijas 2. līgā.
Katras valsts top komandas iekļūst eirokausos.
Šobrīd tas izskatītos šādi:
1. Līga: Riga FC, RFS, Valmiera FC, FK Liepāja, FK Auda, FK Tukums, Zalgiris, Kauno Zalgiris, Panevezys, Hegelmann, Riteriai, Suduva, FC Flora, FCI Levadia, Paide, Kalju FC, Kuressaare, JK Tammeka.
2. Līga: BFC Daugavpils, FK Metta, SK Super Nova, FS Jelgava, SC Grobiņa, FA Siauliai, Banga, Dziugas, Jonava, DFK Dainava, JK Trans Narva, Kalev, TJK Legion, Parnu Vapras, Harju JK.
+2 [+] [-]
Es pieļauju, ka šis ir kompromisa variants, jo šobrīd visās līgās ir pa 10 komandām. Ja pateiktu, ka tikai 5, 6, 7... no katras līgas tiktu iekļautas, tad projekts ātri tiktu noraidīts no mazo klubu puses, kas paliek aiz strīpas. Domāju, ka lielie klubi arī nebūtu pārāk sajūsmināti, jo viens neveiksmīgs periods varētu viņus atstāst aiz borta uz pāris sezonām, jo drošības spilvens (vājas komandas) nebūs tik liels.
Pirmā posma spēles joprojām izskatās, ka būs svarīgas, jo cik saprotu, tad Latvijas komandas it kā paralēli spēlēs divos turnīros - Baltijas līgā un Virslīgā. Pirmā posma punkti joprojām skaitīsies Virslīgā, kamēr nullēsies tikai Baltijas līga. Latvijas čempiona tituls un vietas uz Čempionu līgu un UEFA kausu joprojām tiks noteiktas pēc Virslīgas vērtējuma - tātad pirmās 18 spēles joprojām būs aktuālas.
+1 [+] [-]
[+] [-]
Ko gan varētu izdarīt, izveidot Baltijas klubu kausu, kur komandas savu vietējo kausu izcīņas aizvieto ar vienu lielu Baltijas kausa izcīņu un katras valsts labākais klubs šajā kausa izcīņā saņem vienu, ceturto, ceļazīmi uz UEFA kausa turnīru. Tā kā tas ir atsevišķs turnīrs, tad, te ir iespējams limitēt vienādā apjomā leģionāru kvotas, vai, kā tas ir dažās citās valstīs un citos komandu sporta veidos, ļaut kausa izcīņā piedalīties tikai vietējiem futbolistiem. Tā būtu papildus motivācija un izaugsmes iespējas vietējiem futbolistiem.
Tas būtu vienkāršs un loģisks veids, kā organizēt turnīru. Ja ļoti gribas TV piesaisti, tad pēdējās četras komandas var savā starpā pat izspēlēt "četru turnīru", lai noskaidrotu Baltijas kausa ieguvējus.
[+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Lai Krivuņecs pajautā futbola līdzjutējiem Latvijā - kas viņiem šķiet aizraujošāk - Grobiņa spēs uzvarēt Liepāju, vai arī tas, ka Liepāja uzvarēs kaut kādu Flora no Tallinas?
Vēl viens jautājums? Par ko cīnīsies apakšgala komandas? Un par ko lai cīnās kaut kāda 5.vietas ieguvēja? Pēc Krivuņeca teiktā sanāk tā, ka līdz sezonas vidum komandai ir jānoturas vismaz top 5 Virslīgā un pēc tam viņa var izpārdot teju visu sastāvu un spēlēt ar rezervistiem, jo viņa pat zaudējot visas atlikušās sezonas spēles 100% paliek Virslīgā (pat tad, ja sezonas beigās komandai ir mazāk punktu nekā Virslīgas pēdējās vietas komandai).
Visus šos gadus Virslīgas vadība nespēj saprast, kas piesaista skatītājus stadionā un pie TV ekraniem - INFRASTRUKTŪRA un ŠOVS!!!!
Pirmais un galvenais uzdevums - sakārtot stadionus Latvijā - 100% jābūt jumtam virs galvas un mākslīgajam apgaismojumam. Pie mums Ventspilī spēles agros pavasara un rudens mēnešos notiek reizēm 14:00 dienā, jo nevar zināt, kas notiks, ja savilksies mākoņi un iestāsies tumšāks nekā vajadzētu būt - bet 14:00 sestdienas dienā pilsētā cilvēki ar sievām un bērniem dodas uz veikaliem un nevis skatīties futbolu satdionā - tāpēc arī ir tāds paradoks, ka atnāk 300 - 400 skatītāju. Ja spēles varētu organizēt cilvēkiem brīvajā laikā - ne ātŗak par kādiem 18:00, tad atnāks 1400 skatītāju.
Ejot uz stadionu vajag kaut kādu vienotu sistēmu par to, kas notiek pirms spēles, un spēles pārtraukumā - lai skatītāji var piedālīties kaut kādos konkursos, vai arī biļetešu izloze kur balvā var dabūt fanu atribūtiku, vai Virslīgas sezonas futbola bumbu ar spēlētāju autogrāfu utt.
Baltijas līgas vietā labāk būtu sākuši kārtīgi iesaistīties Nākotnes līgas sakārtošanā, lai varbūt 2026-2027 gadā varbūt Virslīga varētu pāriet uz 12 komandu turnīru trīs apļos - tas būtu aizraujošāk nekā skatīties kā FK Auda kapājas ar Narva Trans!!!!!!!!
+1 [+] [-]
Vēl viens jautājums - kas finansēs tādam klubam kā BFC Daugavpils transporta izmaksas, ja viņiem izdodas iekļūt top 5? Kā zināms BFC nevar atļauties pat paņemt viesnīcu te pat Latvijā - un bieži atbrauc uz izbraukua spēlēm tajā pašā dienā, kad ir jāspēlē, lai ietaupītu naudu.
Es personīgi ceru, ka šis projekts izgāzīsies jau pašā saknē!
Paldies.
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Tie kuri min par kaut kādu Baltijas kausa izcīņu, kurā komandas par kaut ko sparīgi cīnīsies. Tas gan būtu murgains pasākums, kurš nevienu neinteresētu. Pirmo sezonu uz emocijām notiktu. Varbūt otro vēl novilktu, bet trešajā būtu miris produkts. Līdzīgi kā vienu brīdi virslīgas klubiem bija ziemas kausa izcīņa. Padarīt interesantāku piesaistot UEFA kausa vietu - neiespējami. OK čempionam var iedot, bet dot komandai, kas nav čempions? OK. Ja labākā Latvijas komanda zaudē finālā viegli noteikt, kas ir labākais, ja labākās divas zaudē pusfinālā... ja četras labākās zaudē ceturdaļfinālā... Taisīs ekstra turnīru, kurā no šīm noskaidros labāko?
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Redzēs Baltijas līgas sauli