Osipovs: "Esmu kā tāds futbola bomzis"

Artjoms Osipovs, FK "Liepāja" futbolists: "Pirmā spēle vienmēr ir nervoza. Nesanāca nospēlēt labi uzbrukumā, kamēr aizsardzībā nospēlējām savā līmenī. Vienīgais, ka izlaidām vienu standartu. Visticamāk, kāds nepieskatīja savu spēlētāju [Kasparu Gorkšu]."

Šis liktenīgais standarts bija tieši pēc tevis ārā raidītās bumbas…
Bija pretuzbrukums, un man nācās bumbu sist ārā. Ja es šo bumbu pagarinātu, iespējams, kāds no pretinieku uzbrucējiem to savāktu. Varbūt tā tomēr bija mana kļūda… Varēja apstrādāt bumbu un izsist prom. Taču nebija laika paskatīties, kur ir pretinieks.

Kāpēc, tavuprāt, nekas nesanāca uzbrukumā?
Tieši ar šādu sastāvu, šķiet, spēlējām pirmo reizi. Pirmssezonā mēs visu laiku mainījām spēlētāju izvietojumu… Principā, no paša sākuma spēlējām augstu presingu, turpinot to darīt līdz galam. Nezinu, varbūt vējš ietekmēja spēli uzbrukumā. Var norakstīt uz pirmo spēli un uztraukumu. Ar katru nākamo maču tikai uzņemsim apgriezienus. [Sedinā] Keitā atnāks! Cik sapratu, vēl nebija plānots viņu pieteikt, taču izrādījās, ka spēlēt viņš varēja [Keitā pirmajā spēlē palika uz rezervistu soliņa]. Tas pats Leo [Strumija], kas ir pamatsastāva spēlētājs, bet šoreiz izgāja tikai spēles galotnē.

Kā juties, spēlējot kopā ar Ivanovu un Kļavu?
Lieliski. Mums ir izcila savstarpējā saprašanās. Nav nekādu problēmu. Jūtos viņu kompānijā ideāli.

Tamazs skatās uz tevi tikai kā uz centra aizsargu?
Nē, tā vienkārši šoreiz sanāca. Esmu trešais centra aizsargs, kreisās malas aizsargs. Sezonas laikā var notikt jebkas – varu būt arī priekšā. Tas ir futbols.

Runājot par tavu pāreju no "Jelgavas" uz "Liepāju", kāpēc tā izdomāji?
Saņēmu piedāvājumu no "Liepājas". Te galvenais treneris ir Tamazs, es vienkārši nevarēju atteikties. Viņš mani, teiksim tā, izveidoja kā futbolistu. Ar viņu es sāku no paša apakšgala. Visu savu dzīvi es biju uzbrucējs, taču atnākot pie viņa sāku spēlēt balsta pussargu un tad pakāpeniski pārkvalificējos par kreisās malas aizsargu. Tagad vispār esmu centra aizsargs.

Pēdējo gadu aktuālais jautājums: esi vai neesi leģionārs?
Es visur esmu leģionārs! Esmu futbola bomzis. Man nav futbola pilsonības – ne Krievijas, ne Latvijas. Ir iespēja uztaisīt Krievijas pilsonību, bet tagad… Ja kaut kad būs vajadzība, mēģinās.

Latvijas pilsonība?
Plānojam. Kopā ar Māri [Verpakovski] runājām par šo tēmu. Iespējams, tuvākajā laikā varēs aiziet un nokārtot.

Kā tev ar latviešu valodu? [Mareks] Zuntners sacīja, ka kopā ar Tamazu mācīsieties.
Pat ar Tamazu! Mums komandā ir ļoti daudz latviešu, ar kuriem allaž praktizējam latviešu valodu. Cenšos ar viņiem runāt latviski. Viņi novērtēs, kā man tas sanāk.

Šodien satikāt mauritāniešus?
Jā, no rīta redzējām. Ceru, ka parīt viņi pievienosies treniņiem un palīdzēs mums sezonas laikā.

Runājot par pretiniekiem "Riga", kā patika?
Vēlreiz atkārtošu, tā ir pirmā spēle. Iespējams, mēs sākām spēlēt viņu spēli – "būm-bām" vai "sit un skrien" ["бей-беги" - kriev.]. Nespējām pārslēgties un savāktu bumbu savā rīcībā, lai varētu izveidot bīstamas situācijas. Tikām līdz soda laukumam, un ar to viss beidzās. "Riga" kārtīgi aizsargājās un iesita savu standartu, pēc tam nedaudz vilcinot laiku.

Kādi pārsteigumi bija no viņu puses?
Mēs pētījām visus viņu uzbrucējus. Rēķinājāmies, ka spēlēs [Valērijs] Šabala, taču viņš nebija. Zinājām arī viņu kreisās malas uzbrucēju no Krievijas…

Hiziru Apajevu.
Skatījāmies, kā viņš spēlē un ko dara. Zinājām to, ka viņš vienmēr savāc bumbu zem labās kājas. Taču šodien viņš savāca arī zem kreisās kājas. Taču tas nav būtiski. It kā visu izanalizējām, bet kaut kas tāpat pietrūka.