Bez padošanās: Fjūrijs brutālā spēka un rakstura cīņā 11. raundā nokautē Vailderu

# Taisons Fjūrijs (31-0-1) joprojām ir nepieveikts boksa ringā. Viņš saglabāja savu WBC pasaules čempiona un lineālā čempiona titulu. Deontejs Vailders (42-2-1) ir vienīgais, kurš cīņu pret Fjūriju atstājis bez zaudējuma, viņu pirmajā cīņā tiekot fiksētam neizšķirtam, bet tagad Vailders zaudēja otro cīņu pēc kārtas.

# Vailders principā zaudēja ļoti pārliecinoši, taču būs grūti atrast kādu, kurš viņam pārmetīs par ringā parādīto. Vailderu jau trešajā raundā izglāba gongs, sestajā raundā viņš izskatījās jau pavisam noguris, taču kaut kādā neticamā veidā ar lielu apņēmību noturējās cīņā vēl līdz 11. raundam. Vailders desmitajā raundā tika nosūtīts pamatīgā nokdaunā, bet tomēr piecēlās un neļāva ne trenerim, ne mediķiem pārtraukt cīņu, un 10. raunda beigās kaut kur atrada spēkus, lai vēl uzbruktu Fjūrijam.

# Fjūrijs pirmoreiz savā karjerā bija spiests piedzīvot divus nokdaunus vienā raundā, tiekot divreiz nogāzts 4. raundā. Taču pēc tam viņš savu ātrumu un spēku nezaudēja un pārgurušo Vailderu ar masīvu sitienu nokautēja 11. raundā.

# Kopumā cīņā bija pieci nokdauni. Tajā bija daudz spēka divcīņas un grūstīšanās, un tehniski precīza boksa vietā bieži vien bokseru prioritāte bija brutāli uzbrukumi ar mērķi nokautēt pretinieku.

Šī bija Vaildera-Fjūrija triloģijas trešā cīņa. Pirmajā cīņā Vailders bija skaisti nosūtījis Fjūriju nokdaunā, bet brits tāpat bija piecēlies kājās, un pēc tiesnešu piešķirtā neizšķirta iebildumi bija abiem bokseriem. Savukārt pēc otrās cīņas, kurā Fjūrijs izcīnīja dominējošu uzvaru, iebildumi bija Vailderam, apsūdzot savus trenerus nodevībā, Fjūriju par krāpniecību un ko tik vēl ne.

Fjūrijam lielas intereses par Vailderu gada sākumā vairs nebija, un viņa komanda jau veica pārrunas ar Entoniju Džošua par visu titulu apvienošanas cīņu, taču Vailders pieprasīja revanšu un ar arbitrāžas palīdzību pierādīja, ka viņam tāds pienākas. Cīņa bija plānota jūlijā, Covid-19 dēļ pārcelta uz oktobri un šonakt beidzot aizvadīta. Fjūrija honorārs tika lēsts 10 miljonu dolāru apmērā, kamēr Vailderam bija garantēti astoņi miljoni, tiesa, abu ienākumus krietni papildinās arī procenti no tiešraižu pārdošanas.

Vailders, kurš savu iepriekšējo treneri bija atlaidis un tagad cīņai gatavojās Malika Skota vadībā, pirmajā raundā aktīvi uzbruka Fjūrija korpusam, trāpot vairākus sāpīgus sitienus. Vailders vienkāršiem džebiem laiku netērēja un teju katrā sitienā ielika visu spēku, kas ātri vien atspēlējās viņam pašam. Otrajā raundā Fjūrijs turklāt centās pāriet uz cīņu klinču, kur Vailderam bija grūtības nostumt malā 20kg smagāko britu.

Tas viss noveda pie tā, ka jau trešajā raundā Vailders bija paguris un Fjūrijs ar asu kombināciju nosūtīja viņu nokdaunā. Vailders piecēlās, bet raunda pēdējās sekundēs jau vairs knapi turējās kājās. Ja Fjūrijam būtu vēl dažas sekundes, kazi, cīņa būtu beigusies jau tad, taču gongs izglāba Vailderu.

Ceturtajā raundā Vailders atgādināja, kāpēc smagsvaru divīzijā bokseriem mēdz rādīties murgi par viņa labās rokas spēku, ar ko viņš iepriekš nokautējis 41 bokseri. Vailderam beidzot izdevās trāpīt gar Fjūrija aizsardzību, un brits no uzņemtā sitiena sagrīļojās un pakrita. Drīz pēc tam Vailders vēlreiz nosūtīja Fjūriju nokdaunā, bet arī šoreiz Fjūrijs piecēlās un neizskatījās, ka nokdauni uz viņu būtu atstājuši lielu iespaidu.

Piektajā un sestajā raundā Fjūrijs prasmīgi piebremzēja Vailderu, turpinot spēka divcīņu, kurā ASV bokserim klājās arvien grūtāk. Sestā raunda beigās Vailders ringā pārvietojās ar "mīkstām" kājām un principā, ja tā būtu bijusi jebkura cita cīņa, treneris varēja to pārtraukt jau tobrīd. Nākamajos raundos Vaildera situācija kļuva arvien sliktāka, un tagad pat tie viņa sitieni, kuri trāpīja, nebija īpaši spēcīgi, taču daudz vairāk bija tādu sitienu, kuri trāpīja tikai pa gaisu.

Taču Vailders ieguva otro un trešo elpu, izturot līdz katra nākamā raunda beigām. Desmitajā raundā Fjūrijs izskatījās gatavs beidzot pabeigt cīņu un nosūtīja Vailderu iespaidīgā nokdaunā. Taču arī šajā brīdī Vailders negrasījās padoties, piecēlās un uz tiesneša noskaitīto "deviņi" atbildēja ar dūrēm cīņas stājā. Tiesnesis viņu bažīgi noskatīja, vēlreiz pārbaudīja viņa gatavību turpināt cīņu... un Vailders 10. raunda izskaņā metās izmisīgā uzbrukumā. Kaut kur atradis spēka rezerves, viņš veica sitienu kombinācijas, kas radīja Vailderam problēmas, un 10. raundu Vailders pabeidza uzbrūkošā pozīcijā.

Ja 10. raunds bija kā mākslas filma, tad 11. raunds bija skaudra atgriešanās realitātē. Fjūrijs bija daudz svaigāks, atkal piespieda Vailderu pie virvēm un pāri amerikāņa bezspēkā knapi paceltajiem cimdiem raidīja nokautējošu sitienu, no kura Vailders vairs laikā nepiecēlās, un Fjūrijs varēja svinēt aizstāvēto WBC pasaules čempiona titulu.

Interesants fakts – lai arī Fjūrijs čempiona titulu ieguva pirms sešiem gadiem, pieveicot Vladimiru Kļičko, un pēc tam nevienam bokserim nebija zaudējis, šī bija pirmā cīņa viņa karjerā, kurā viņš aizstāvējis pasaules čempiona titulu. Pēc cīņas Fjūrijam un viņa promouterim tika vaicāts par nākamo cīņu un iespēju tikties pret Usiku vai Džošua, taču uz to tika atbildēts, ka vēl pāragri par to runāt.

Vailders Fjūrija interviju ringā vairs negaidīja un aizgāja no ringa, turklāt, kā apgalvoja Fjūrijs, nepieņemot Fjūrija vārdus pēc cīņas un neapsveicot uzvarētāju. "Jā, ringā viņš parādīja raksturu," teica Fjūrijs. "Taču īstam bokserim un čempionam jāparāda gan raksturs, gan cieņa, un cieņu viņš neparādīja. Es lūgšos par viņu."

Nelikās gan, ka Fjūriju pārāk satrauc Vaildera aiziešana no ringa bez apsveikuma uzvarētājam, un britu bokseris savu uzvaru atzīmēja ar dziesmu līdzjutējiem.