Daugaviņš: "Fiziski jūtos kā vēl nekad iepriekš"

Dzirdēju, ka laiku Podoļskā tu īsinot ar ģitāras palīdzību.
Jā, nopirku ģitāru. Trinkšķinu, lēnām mācos kustināt pirkstus. Pagaidām tikai iesācēju kursi – apgūstu akordus, notis. Lēnām, lēnām – pašmācības ceļā ar aplikāciju un "YouTube" palīdzību. Nav jau tā, ka būtu baigi daudz laika, bet, kad ir kāds brīvāks brīdis, tad patrinkšķinu.

Kā vispār izdomāji pievērsties ģitārspēlei?
Man jau sen patīk reizes, kad cilvēki spēlē akustisko ģitāru. Kad vēl spēlēju Šveicē un dzīvojām tur ar sievu, viens no komandas biedriem iedeva ģitāru. Trinkšķināju, bet kaut kā nolaidās rokas, jo diez ko nesanāca, tāpēc neturpināju. Tagad Podoļskā esmu viens, šad un tad ir brīvais laiks, tāpēc uzstādīju sev mērķi iemācīties kaut ko nospēlēt ar ģitāru.

Tad jau sievai varēsi kaut ko nospēlēt.
Tāds ir plāns. Līdz sezonas beigām jāiemācās vismaz viena dziesma.

Klau, parunāsim par hokeju. Par sezonas sākumu tev laikam nav iemesla sūdzēties.
Jā, droši vien. Ir labāk, nekā pats gaidīju. No otras puses – vasarā ieguldīju milzīgu darbu. Kamēr bija daudz brīvā laika un daudzi sūdzējās, ka pandēmijas dēļ neko nevar darīt, tikmēr es atradu veidu, kā varu trenēties un veltīt laiku sev un savam ķermenim. Šī brīža situācija varētu būt vasaras darba augļi. Vēl gan pāragri spriest, sezona ir tikai sākusies. Cerams, ka šādi arī turpināsies. Tik augstu līmeni nepārtraukti gan ir grūti noturēt.

Pats šobrīd arī jūti, ka esi top līmenī?
Fiziski jūtos kā vēl nekad iepriekš. Turklāt man ir perfekti maiņas biedri (Džastins Denforts un Matīass Tedenbī – aut.), ar tādiem sen nebiju spēlējis. Viņi ir superātri un ļoti darbaspējīgi. Pateicoties viņiem, man laukumā ir ļoti daudz brīvības.

Gribēju tieši vaicāt par tavu recepti labajam sezonas sākumam. Ieminējies par ieguldīto darbu vasarā. Ko tu paguvi paveikt?
Atgriežoties no Krievijas, pavasarī atsēdēju 14 dienu karantīnu. Pēc tam sapratu, ka nav ko sūdzēties. Jau tad izskatījās, ka pasaules čempionāts droši vien nenotiks. Nopirku kalnu velosipēdu, turklāt kaimiņi bija izveidojuši grupu – ar divriteņiem braukāja katru rītu un vakaru. Pēdējo reizi pats ar riteni biju braucis tikai bērnībā un šoreiz pēc iegādes sāku braukāt kārtīgā sporta režīmā, un vācu kilometrus. Papildus tam šogad noskrēju ļoti daudz krosu – trīs četras reizes nedēļā. Skriešana ir viena no lietām, kas man ļoti nepatīk, bet pārkāpu sev pāri. Daudz skrēju, bet pēc tam no maija ar treneri Edvīnu Krūmu sāku strādāt pie fiziskās sagatavotības. Sadarbojamies jau vairākus gadus. Šogad bija laiks pakāpeniski iziet cauri visam sagatavošanās procesam – trīs mēneši. Parasti tas ir pusotrs, kurā ir iekļauts arī atvaļinājums. Šoreiz varēju gan atpūsties, gan trīs mēnešus pašancēt. Bija arī iespēja daudz slidot – ar puišiem novācāmies kādas piecas reizes nedēļā. Vasarā ielikta diezgan laba bāze.

Darbu esi ieguldījis milzīgu, tā kā vismaz tādā ziņā nav liels pārsteigums, ka esi starp vadošajiem uzbrucējiem KHL.
Tā gribas domāt, bet grūti teikt, kā būs realitātē. Savu lomu samestajos vārtos spēlē arī veiksme, turklāt dažas komandas slimo ar Covid-19. Nezinu, kāda būs visa sezona.

Pats vispār atceries, kad tev visas sezonas laikā bija divas četru punktu spēles?
Varbūt Ņižņijnovgorodā. Tur arī bija labi posmi. Tas viss galvā ir jau no pagājušās sezonas. Visa runāšana Maskavas spartakā par aizmainīšanu... Sezonas otrajā daļā man bija vidēji punkts mačā. Spēle gāja no rokas, varbūt tas vienkārši tagad turpinās.

Runājot par "Spartak", kas jums tur beigās nesanāca?
Man no viņiem nebija pat piedāvājuma turpināt sadarboties. Sapratu, ka komandai vairs neesmu vajadzīgs, tāpēc sāku meklēt jaunu darbavietu. Viņi diezgan ātri pateica, ka meklēs jaunus ārzemniekus.

Labi, tagad esi Podoļskā. Pirms sezonas apskatnieku un vadības izteikumos varēja nolasīt, ka "Vityaz" varētu būt komanda, kurā patiešām iederies. Piekrīti?
Tā var teikt. Viņi mani parakstīja ar domu, ka būšu viens no komandas līderiem. Man daudz uzticas, par to liels paldies trenerim, kurš pēc kļūdām nevis nosēdina malā, bet liek spēlēt vēl vairāk un izlabot savas kļūdas. Paši ziniet, kā ir sportā – vari būt lielā klubā un spēlēt nenozīmīgu lomu vai arī būt nedaudz zemāka līmeņa klubā un spēlēt pirmo noti. Tā ir diezgan liela starpība. Protams, tajās minūtēs, kas uzticētas, ir sevi jāattaisno un nevar laist muļķi. Tomēr spēle vienmēr sokas labāk, kad tev uzticas. Ir lielāka brīvība laukumā. Tas gan ir ne tikai hokejā, bet gan jebkurā sporta veidā.

Klau, līdzjutēji jau sāk runāt – ja Daugaviņš saglabās rezultativitāti un būs starp vadošajiem uzbrucējiem līgā, sezonas otrajā pusē viņu pie sevis paņems Sanktpēterburgas SKA!
Manā līgumā ir atrunāts punkts, ka bez manas piekrišanas nevaru tikt aizmainīts. Baumo jau, ka "Vityaz" ir neoficiālais SKA fārmklubs. Tomēr tas nav lauciņš, par ko man jādomā. Man jākoncentrējas uz savu spēli un kā palīdzēt "Vityaz". Kas notiks tālāk, grūti teikt. Ir lietas, ko es nekontrolēju, tāpēc cenšos par tām nedomāt.

Finansiāli "Vityaz" ir tikpat izdevīgi, cik "Spartak"?
Nē, protams nav. Šajā sezonā visā līgā ir finansiāls trieciens, iespējams, Covid-19 dēļ. Tomēr visā pasaulē sportā ir finanšu sabrukums. Līgums ir mazāks nekā iepriekš. "Vityaz" vispār vienubrīd bija lielas naudas problēmas, tāpēc nācās atteikties vēl no 20% atalgojuma. Protams, tas nav patīkami, bet tajā pašā laikā hokeja dievi man šobrīd dod veiksmi laukumā.

Runājot par grūtajiem brīžiem un Covid-19, tu Krievijā jūties droši?
Laikam es vispār jūtos superdroši! (iesmejas) Šķiet, man apkārt ar Covid-19 ir slimojuši visi. Esmu bijis kontaktpersona nr.1 visiem komandas biedriem, kuri bija slimi. Lielākā daļa no komandas vīrusu ir izslimojuši, laikam esam palikuši tikai trīs, kurus tas nav skāris. Tpu, tpu, tpu, ja es nebiju slims tobrīd, kad visi ģērbtuvē tādi bija, tad gan jau mani laikam tas neķer. 100% drošs gan arī nejūtos, tāpēc cenšos ievērot visus ieteikumus – mazgāt rokas, neiet uz publiskām vietām. Ja pats sevi sargāsi, tad visam vajadzētu būt labi.

Krievijas puse kritizējusi Latviju par neuzticamiem Covid-19 testiem. Tu esi bijis abās pusēs, šie pārmetumi, tavuprāt, ir pamatoti?
Nebūtu pareizi komentēt, jo esmu KHL spēlētājs. Iespējams, tie drīzāk ir politiski jautājumi, citreiz kaut kas ir nepareizi iztulkots. Varu teikt, ka Rīgā testēja normāli, nav nekādi eksprestesti. Tas ir standarta tests, ko veicu arī martā, kad pēc atbraukšanas no Krievijas pārbaudījos pirmo reizi. Tieši tāpat visu komandu testēja, kad septembrī ielidojām Rīgā. Krievijā varbūt kociņu nebāž tik dziļi degunā kā Latvijā, vai tas kaut ko maina – es nezinu. Tas jāprasa medicīnas cilvēkiem.