Aparjods: "EČ braucieni nebija spīdošākie, tomēr konkurenti arī kļūdījās"

"Noteikti ir sarūgtinājums par sezonas pirmo pusi, bet, neskatoties uz to, kopvērtējuma vieta sanāca tieši tāda pat kā pagājušajā sezonā. Ir sarūgtinājums par diskvalifikācijām. Tā kā tajos posmos bija arī sprinta kausi, pie labas apstākļu sakritības būtu bijis par četrām sacensībām vairāk. Šādos apstākļos sezonu noslēgt tajā pat vietā ir normāli," saka Aparjods.

Latvijas kamaniņu braucējs tika diskvalificēts sezonas pirmajā un ceturtajā etapā. Līdz ar to pēc četriem posmiem viņš kopvērtējuma punktus bija iekrājis vien divās no sešām aizvadītajām sacensībām. Neskatoties uz to, sezonas beigās Aparjods kopvērtējumā pacēlās līdz 15. vietai.

"Sezonu iesākot, galvā ir viena doma un mērķis - cīnīties par labākajām vietām, jo nevēlos tikai vizināties. Tieši tāpēc visspilgtāk atmiņā ir šīs diskvalifikācijas un neveiksmes. Šī sezona ir pirmā manā karjerā, kurā bijušas diskvalifikācijas," saka Aparjods. "Pirmā diskvalifikācija bija jau pirmajā Pasaules kausa posmā par neatbilstošu slieču temperatūru pirms starta - pie šī grūti kādu vainot, jo esam vienota komanda. Treneri gāja uz maksimumu, vēlējās maksimāli pieļaujamo temperatūru, bet gadījās neveiksme. Otrajā reizē gan bija mana vaina. Pavisam muļķīga kļūda, ka nepārbaudīju skrūves pirms starta. Tās atnāca vaļā un jau pirms starta bija redzams, ka starp slieci un ragu ir sprauga. Tā nedrīkst būt, ir speciāla mērierīce ar kuru pārbauda šo spraugu, tas ir pārkāpums un nav jautājumu."

Tomēr Aparjods atzīst, ka sezonas izskaņā gūtā trešā vieta Eiropas čempionātā ir lielākais sasniegums viņa līdzšinējā karjerā.

"Neteikšu, ka speciāli strādāju uz Eiropas čempionātu, jo sezonā eju uz maksimumu visos posmos, katrā gribas startēt labi. Jā, tā man bija pēdējā iespēja šosezon sevi pierādīt, jo pasaules čempionātā neveicās kā gribējās. Pirms Eiropas čempionāta stresu un uztraukumu neizjutu, darīju to, kas jādara, gatavojos tāpat kā vienmēr. Jau treniņos tendences bija labas, vajadzēja nobraukt savus braucienus. Jāatzīst, ka tie nebija spīdošākie, tomēr paveicās, ka konkurenti arī kļūdījās," saka sportists. "Šis ir līdz šim lielākais panākums, jo iepriekšējie bija, teiksim tā, bērnu līmenī. Jā, pasaules junioru čempionāts ir vērā ņemamas sacensības, tomēr tagad šo uzskatu par labāko sasniegumu karjerā."

Šī Latvijai bija pirmā medaļa vēsturē Eiropas čempionāta kamaniņu sportā individuālajās vīru sacensībās.

Latvija guva trešo vietu arī Eiropas čempionāta komandu stafetē, kurā Aparjods vairs nebrauca. Sportists nenoliedz, ka tas notika, lai vairāk sportistiem būtu iespēja izpildīt Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) normatīvu. "Stafetē nebraucu, jo jau biju izpildījis LOV A sastāva normatīvu. Tāpēc, lai vēl kāds to varētu izdarīt, ielika Ināru. Arī federācija ir ieinteresēta, lai LOV rindās būtu pēc iespējas vairāk sportistu."

Pirms tam pasaules čempionātā Aparjods individuāli ieņēma 12. vietu, bet stafetē Latvija pēc viņa kļūdas tika diskvalifikācija. "Saistībā ar stafeti varu tikai vainot pats sevi, pieļāvu kļūdu, nenostrādāju līdz galam uzmanīgi. Iespējams, biju pārāk sakoncentrējies. Man patraucēja kameras vīri, kuri vazājās ar saviem zābakiem un vadiem. Viņi noimitēja līdzīgu skaņu, kā atveras vārtiņi, tas mani izsita no sliedēm un noreaģēju par ātru."

Individuāli pasaules čempionātā vienu vietu augstāk bija Inārs Kivlenieks, kurš pēc komandas biedra kļūdas stafetē veica asu ierakstu sociālajos tīklos, uzskatot, ka sastāvā vajadzēja būt viņam.

"Šādu lēmumu pieņēma treneri, cik saprotu, tāpēc, ka man labāk gāja treniņos. Tad man bija labas tendences, tomēr arī laikapstākļi bija citi, tāpēc jautājums ir diskutabls. Komandas iekšējie noteikumi nosaka, ka, ja netiek posma desmitniekā, stafetes braucēju skatās pēc ātrākā brauciena, tomēr pasaules čempionātā gala lēmums ir treneriem. Šoreiz viņiem bija tāds lēmums un radās saasinātas diskusijas. Var saprast tā brīža emocijas, jo runa bija gan par finansējumu, gan arī iespējamu titulu, ko stafetē iegūt ir vieglāk," pauž Aparjods, kurš pats bijis pārsteigts par tikšanu uz starta stafetē. "Tobrīd nedaudz man tas bija pārsteigums, biju pārliecināts, ka Inārs brauks, tomēr pateica, ka man jāstartē. Visas turpmākās diskusijas palika tikai internetā. Dzīvē mums nav nekādu problēmu, viss ir kārtībā. Atmosfēra komandā ir laba."

Sacensību sezona kamaniņu braucējiem noslēgsies sestdien ar Latvijas čempionātu. "Pēc tam treniņus turpināsim vēl divas nedēļas, testēsim inventāru, skatīsimies uz tendencēm, būvēsim ko jaunu, domāsim par nākotni. Kad šie ledus treniņi beigsies, beidzot došos uz koledžu, mācīšos. Paralēli trenēšos, varbūt aizbraukšu kaut kur atpūsties, vairāk laika veltīšu sev. Laiks ātri paies un maija beigās jau sāksies gatavošanās nākamajai sezonai."

Dāmām Pasaules kausa kopvērtējumā šosezon desmitniekā tika ne tikai Elīza Cauce, bet arī Kristera Aparjoda māsa Kendija. "Priecājos par māsu, arī viņai sezona gāja kā pa kalniem. Siguldā viņa rādīja cerīgas tendences, bet pēc tam pasaules čempionātā sekoja izgāšanās. Jaunajiem sportistiem, kuriem ir mazāka pieredze, kā māsai, arī man, citreiz gadās, ka sezona nav stabila. Tomēr kopumā esmu priecīgs par viņu. Sočos abi bijām pirmoreiz, māsa labi startēja, kas ļauj skatīties cerīgi uz nākamā gada pasaules čempionātu."

"Visu laiku jau turu īkšķus, jācer, ka tā arī būs," Aparjods saka par šovasar gaidāmo balsojumu par 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu rīkotājiem, kur visa Latvija cerēs uz Stokholmas uzvaru, jo tādā gadījumā kamaniņu sporta, bobsleja un skeletona sacensības risināsies Siguldā. "Ja tas notiks, trase tiks pārbūvēta, būs kaut kas jauns un patīkams. Gatavojos braukt līdz tam laikam, nav domas tuvākas sezonās mest mieru, jābrauc."