Janvāra MVP Šiliņš: "Sevi vēl uzskatu par jaunu spēlētāju"

Liepājnieki kļuva par pirmajiem šīs sezonas "Užavas" kausa finālistiem, uzvarot valmieriešus arī izbraukuma spēlē. Spēli piesardzīgi iesāka Kārlis Šiliņš, kurš atlabst no potītes savainojuma. Centra pozīcijas spēlētājs īpaši produktīvs bija otrajā puslaikā, nosverot spēles gaitu liepājniekiem par labu.

Dienu pēc sarunas "Pafbet" Latvijas - Igaunijas basketbola līgā otro reizi Šiliņš tika izcelts kā mēneša vērtīgākais spēlētājs. Janvāra balvu liepājnieku centrs varēs pievienot jau oktobrī saņemtajai atzinībai. 2023. gada pirmajā mēnesī Šiliņš apvienotās līgas spēlēs izcēlās ar 20,3 punktiem, 7,2 atlēkušajām bumbām vidējo efektivitāti +29,7.

Latvijas - Igaunijas līgas mēnešu MVP

Šādā spēlē, kad jau esat ar zināmu handikapu atbraukuši, cik daudz paši basketbolisti skatās uz tablo un rēķina klāt tos punktus divu spēļu summā? Vai tikai koncentrējaties uz spēles rezultātu?
Šāda astoņu punktu starpība ir viena no bīstamākajām. Protams, dabiski gribās rēķināt klāt un domāt, bet mēs spēlējām uz uzvaru. Pats personīgi un arī komandas biedri, domāju, ka nerēķināja klāt. Gājām uz uzvaru šajā spēlē un tad visam jābūt kārtībā - tā mēs piegājām spēlei.

Pirmajā sērijas duelī pamežģīji potīti. Šo spēli sāki uz soliņa, kas nav gluži ierasta lieta. Cik daudz tava spēlēšana un minūtes laukumā bija veselības jautājums?
Tas bija veselības jautājums. Kopš iepriekšējās spēles veicām daudz procedūras, lai būtu droši, ka būšu gatavs. Minūtes bija rezervētas, bet laukumā jutos labi. Vienā epizodē atkal nedaudz pagriezu to potīti. Nogāju malā, bet uz soliņa sapratu, ka tomēr viss ir kārtībā. Otrajā puslaikā varēju maukt tālāk.

Trešajā ceturtdaļā ne tikai efektīgi darbojies pie pretinieku groza, bet arī pie sava ar efektīgo bloku sabaidīji valmieriešu amerikāņus, kuri pēc tam bijīgi skatījās uz groza apakšu.
Tā jau tas notiek, kad sajūt spēli. Sākumā izgāju laukumā mazliet uztraucies par veselību. Tad, kad sapratu, ka viss ir kārtībā, arī paša spēle atraisījās. Man iedalītās lomas uzbrukumā un aizsardzībā centos izpildīt pēc iespējas labāk.

Nedaudz skrienot jau ratiem pa priekšu, ja nenotiek brīnumi, tad kausa finālā pretī būs VEF. Redzējām, ka sezonas atklāšanas spēlē rīdziniekus uzveicāt, tomēr sastāvi abām komandām kopš tā laika ir pamainījušies un komandas ir iespēlējušās. Cik liela "Liepājas" spēlētājiem ir pārliecība, ka fināls var sanākt ne tikai interesants, bet "Užavas" kauss ir arī aizsniedzams?
Man personīgi liekas, ka, ja mēs labi sagatavojamies un esam fokusā, varam pacīnīties ar jebkuru pretinieku gan Latvijā, gan Latvijas - Igaunijas līgā. Mums ir jānospēlē laba spēle. Ar kapiņu ir jānocīnās. Ceram, ka arī mūsu līdzjutēji nāks palīgā, jo tā būs smaga cīņa.

Jau pagājušajā sezonā sevi ļoti labi pieteici Latvijas klubu basketbola līmenī. Dzirdēts, ka bija interese arī no citiem klubiem. Pastāsti par savu lēmumu palikt "Liepājā" un kā vari novērtēt šo sezonu līdz šim, lai gan, protams, pašas galvenās cīņas vēl ir priekšā.
Protams, bija arī tāds aspekts, ka man bija līgums uz diviem gadiem. Personīgi uzskatīju, ka šeit ir treneris ar kuru man ir labas attiecības. Viņš man dod iespēju būt vienam no komandas līderiem. Arī kolektīvs "Liepājai" ir izveidojies ļoti labs. Tā ir lieliska komanda, kurā man attīstīties, jo sevi vēl pieskaitu kā jaunu spēlētāju. Vasarā ieguldītais darbs vienmēr atmaksājas un to nevar noslēpt, tādēļ mums spēle šosezon ir labi aizgājusi.

Cik liela ir pārliecība, ka ne tikai varat kaut ko sasniegt "Užavas" kausā, bet pavasara virzienā arī kost relatīvi pieredzējušākām komandām kā "Ventspils" un "Ogre"?
Ar to sezonas sākumu, kas mums bija, galvenokārt pierādījām paši sev - ar labu spēli, esot visi kā viens kolektīvs, varam cīnīties ar jebkuru pretinieku. Tā pārliecība, ko esam ieguvuši, dzen mūs uz priekšu. Protams, sezonas laikā ir gan augšas, gan lejas, bet mēs esam labi cīnījušies ar stiprām komandām. Pārliecība džekiem ir - jāiet cīnīties!

Pieminēji, ka jūties kā jauns spēlētājs, bet ja paskatamies pasē - 25 gadi, nekāds puika vairs neesi. Vēl jo vairāk, tie džeki kas aizbrauc uz štatiem, uz gadiem četriem pieciem pazūd no Latvijas līdzjutēju acīm un tad, atgriežoties, liekaties jaunāki nekā patiesībā esat. Kā ne pārāk garā rezumē varētu savilkt savu Amerikas pieredzi? Kas ir tās lietas ko jaunajam basketbolistam būtu jāņem vērā izvēloties šo ceļu?
Ja tā īsi un kodolīgi - tad, pirmkārt, tā ir iespēja iegūt labu izglītību. Otra lieta ir iespēja iegūt perspektīvu un redzēt kā cilvēki dzīvo citur - šajā gadījumā Amerikā. Tas tevi attīsta kā cilvēku. Uzskatu, ka kaut kādā veidā tas arī pārnesās uz basketbolu, redzēt citu basketbola manieri, īpaši koledžā. Tas ir vērtīgi.

Basīša ziņā, cik atšķirīgs koledžās tas ir no mums Eiropā pierastā? Zināms, ka noteikumi ir nedaudz citādi, bet spēles manieres ziņā ar ko ir jārēķinās?
Spēle ļoti daudz balstās uz individuālo meistarību un tehiku, ne tik daudz kā uz komandas taktisko spēli. Tās vislabākās un visaugstākā līmeņa komandas koledžu basketbolā arī vairāk jau piekopj Eiropas basketbola stilu, saprotot, ka čempiontitulus izcīna komandas spēle.

Foto: LBS

Biji ļoti tuvu dalībai vēsturiskā notikumā - paliki kā 13. spēlētājs Latvijas izlases spēlēs, kurās tika izcīnīta kvalificēšanās Pasaules kausam. Noteikti gribējās spēlēt, bet paliki pirmais aiz strīpas. Kādas palikušas atmiņas no šī vēsturiskā brīža?
Es saprotu situāciju, kādā esmu. Uztveru to pozitīvi un novērtēju iespēju, būt tur. Saprotu, ka Latvijas basketbola izlasē šobrīd tiek aicināti ļoti augsta līmeņa spēlētāji. Katru reizi, kad esmu uzaicināts uz izlases treniņiem, cenšos uzsūkt pēc iespējas vairāk informācijas.

Kas ir tās lietas, no centra pozīcijas pretspēlētājiem Latvijas izlases treniņos, ko var paņemt?
Viņu pieredze ir labi jūtama. Lēmumu pieņemšana notiek milisekundēs. Izlases gadījumā tas ir kapiņš, pašatdeve laukumā katrā situācijā un cīņa. Tās ir lietas uz ko tiekties.