Kazakevičs: "Aizvadījām labāku spēli un neapšaubāmi bijām pelnījuši uzvaru"

- Andoru uzvarējāt ar 3:0, Lihtenšteinu – ar 1:0. Kā varat salīdzināt šīs spēles? (Lihtenšteinas mediju jautājums)
- Abas spēles ritēja pēc dažāda scenārija. Ja pirmajā spēlē izdevās agri gūt vārtus un pēc tam pirmajā puslaikā bija posms, kad bija jautājumi par spēles organizāciju un mūsu sniegumu, tad šodien visu spēli bijām pietiekami organizēti, kontrolējām spēli un veidojām plānveidīgus uzbrukumus, pieturējāmies pie sava plāna, bet ne viss izdevās finiša stadijā, pēdējā piespēlē. Ja vērtējam pretinieku komandas, tad, kā jau teicu pirms spēles, Andoras komanda ir fiziskāka, agresīvāka, bet Lihtenšteinas komanda drīzāk ir tehniskāka, ar diezgan labu spēles un taktisko organizāciju, augstu spēles disciplīnu. Mums abas spēles bija izaicinājums, un paši redzējāt, ka arī šodien pie visa lielā pārsvara uzvara nāca diezgan sarežģīti.

- Vai uzskatāt, ka uzvara bija pelnīta, vai arī palīdzēja abi lēmumi neieskaitīt un ieskaitīt vārtus? (Lihtenšteinas mediju jautājums)
- Video neredzēju, tādēļ man grūti spriest, bet uzvara neapšaubāmi bija pelnīta. Ja runājam par spēles raksturu, tad mums pilnīgs pārsvars un daudz vārtu gūšanas momentu, bet arī šādās spēlēs mēdz būt, ka pārsvaru realizēt neizdodas. Šajā ziņā grūti atbildēt citādi. Skaidrs, ka uzskatu, ka mūsu komanda uzvarēja pelnīti un rezultāts ir likumsakarīgs, bet tiesnešu lēmumus man nav jēgas komentēt.

- Līdzīgi kā pret Andoru var teikt, ka rezultāts labs, bet sniegums – ne tik labs?
- Kopumā teikšu, ka sniegums bija labāks nekā pirmajā spēlē. Uzskatu, ka daudzās komponentēs izdarījām labu mājasdarbu, bet skaidrs, ka šādās spēlēs tas negarantē uzvaru un negarantē vārtu guvumus. Bija konkrētas komponentes, kuros sniegumu uzlabojām, bet skaidrs, ka spēles likteni izšķīra viens vārtu guvums – gribējām daudz agrāk realizēt savu pārsvaru, savus momentus un varbūt izveidot vēl kvalitatīvākus momentus. Uzvara mums ir ļoti būtiska, un tas ir vissvarīgākais. Neteikšu, ka esmu vīlies ar sniegumu. Nē, esmu pateicīgs komandai par sniegumu un par to, ka palikām pie sava plāna arī tad, kad ne viss mums sanāca. Ļoti lielu lomu, manuprāt, nospēlēja tas, ka spēlējām mājās un bija fantastisks līdzjutēju atbalsts. Gribu pateikt atsevišķu paldies visiem līdzjutējiem, kuri šodien bija stadionā. Ne tikai viņus jutām, bet arī uzskatu, ka daļa uzvaras noteikti bija arī viņu nopelns. Arī tad, kad rezultāts nebija cerētais, bija pozitīvs atbalsts – mēs to jutām, līdzjutēji dzina uz priekšu, gaidīja un pieprasīja vārtus, un tas mums palīdzēja. Plus varu atzīmēt arī to, ka esmu apmierināts ar to, kā izdevās pastiprināt spēli ar spēlētāju maiņām.

- Varbūt nepareizs iespaids, bet šķita, ka pirmās 20 minūtes bija labākās, bet pēc tam mērķtiecība drusku noplaka. Vai apmierināja, kā spēlējām līdz maiņām?
- Skaidrs, ka mums vajadzēja spēlēt ātrāk, vajadzēja ātrāk pārvietot bumbu, un arī, ja šīs individuāli tehniskās darbības ar bumbu izpildītu ātrāk, mums veidotos lielākas priekšrocības un tīrāki momenti. Ir daudz komponenšu. Kādam traucēja individuāli tehniskais līmenis, kaut kur arī laukums bija diezgan lēns. Jā, mums neizdevās visu spēli aizvadīt vienlīdz augstā tempā un šo tempu uzturēt, bet domāju, ka pretinieku pagurums otrajā puslaikā bija saistīts arī ar mūsu diezgan lielo spiedienu visas spēles laikā un arī šīs maiņas nostrādāja gan tādēļ, ka paši izgāja ļoti kvalitatīvi, gan tādēļ, ka iepriekšējā periodā pretinieks bija diezgan nomocīts ar aizsardzības darbībām. Bet piekrītu, ka visas spēles garumā gribēto tempu nenoturējām.

- Labās maiņas abās spēlēs vairāk liecina par mūsu fizisko pārākumu, par garāku soliņu vai kaut kur arī ne līdz galam trāpītu pamatsastāvu, ja runājam par šo spēli?
- Runājot par Lihtenšteinas spēli un daļēji arī Andoras spēli, skaidrs, ka mūsu soliņš ir garāks un drusku līdzvērtīgāks, ja salīdzinām šo valstu resursus un pieejamo spēlētāju kopumu. Līdzīgi kā tad, kad paši spēlējam pret Eiropas lielvalstīm un Nīderlandei, Turcijai uz maiņu iet spēlētāji, kuri tam līmenim drīzāk būs atbilstoši un spēs pastiprināt labāk nekā mūsu spēlētāji. Otrkārt, domāju, ka diezgan liela nozīme ir arī mūsu spēles stilam – fiziskam, agresīvam, atlētiskam, kas pretiniekiem prasa diezgan daudz spēka. Spēlējam ne tikai taktisku pozicionālo uzbrukumu, bet cenšamies arī vairāk orientēties uz bumbas nogādi soda laukumā, situācijas saasināšanu. Ne vienmēr tas mums izdodas, bet orientieris tāds ir. Par pamatsastāva izvēli – nē, neesmu vīlies nevienā no spēlētājiem, kuriem tika dota iespēja spēlēt pamatsastāvā. Mums bija plāns, kā pastiprināsim spēli, ja tas būs nepieciešams. Varbūt būtu bijis priecīgāks, ja mums izdotos mazliet agrāk iegūt pārsvaru [rezultātā], un tad būtu iespēja pirms trešā mača spēlētājus parotēt vairāk un atsevišķiem spēlētājiem dot iespēju aizvadīt mazāk minūšu. Ņemot vērā, ka mums tas neizdevās un ka trīs punkti bija ļoti svarīgi, tad bija attiecīgi jārīkojas – citā gadījumā kādu varbūt būtu nomainījuši agrāk.

- Precizējot – tie divi spēlētāji [Emsis un Jaunzems], kuri šoreiz tika pamatsastāvā, tika nomainīti pirmie. Paredzētas maiņas B plānā, vai viņu sniegums tomēr nebija tik labs?
- Nē, nē, tās maiņas bija plānotas. Gan Zjuzina, gan Cigaņika iziešana bija plānota, bet jautājums bija tīri taktisks, kuru no centra pussargiem mainīt, jo tas gan pirms spēles nebija acīmredzams un jau spēles gaitā izvērtējām, kāds ir spēles scenārijs, kā spēlējam mēs, kā spēlē pretinieki.

- Divas dažādas spēles. Pret Andoru nepārliecinoša spēle, bet fragmentāri uzplaiksnījumi un liels rezultāts. Pret Lihtenšteinu ilgstoša kontrole un tikai 1:0. No kuras spēles komanda iegūst vairāk?
- Gribētu, lai abās spēlēs būtu gan laba spēles organizācija, gan pārliecinošas uzvaras un otrā puslaika vidū jau varētu kontrolēti gaidīt spēles beigas un pozitīvu rezultātu. Tajā pašā laikā, ņemot vērā mūsu pieredzi ar mazajām komandām un spēlējot pirmā numura, pozicionālo futbolu, ne vienmēr mums izdodas realizēt savu pārsvaru, tādēļ esmu priecīgs, ka pārsvaru realizējām. Pret Andoru spēlētājiem laukumā noteikti bija diezgan liela nervozitāte – pirmā spēle, mājās, pret neērtu pretinieku. Šodien nervozitātes bija stipri mazāk, bijām vairāk organizēti, bijām pārliecinātāki, bet radošu un pārsteidzošu darbību uzbrukuma trešdaļā, iespējams, mazliet pietrūka, īpaši pirmajā puslaikā – nospēlējām diezgan standartizēti. No kuras spēles iegūst vairāk? No katras spēles ir savas mācības. No katras spēles iegūstam kaut ko savu, virzāmies uz priekšu un cenšamies uzlabot savu sniegumu.

- Paraksturojiet, lūdzu, Zjuzina lomu pret šādiem pretiniekiem un viņa fizisko gatavību!
- Zjuzins neapšaubāmi ir viens no būtiskākajiem spēlētājiem centra pussarga pozīcijā. Ļoti radošs spēlētājs, kurš daudz var saasināt spēli, un arī viņa iziešana laukumā pamainīja spēles zīmējumu. Varējām spēlēt vairākos taktos – ne tikai vertikāli, diagonāli un caur malām, ar skaitlisko pārsvaru, bet arī varējām vairāk spēlēt starp līnijām. Artūra loma spēles konstrukcijā kopumā ir ļoti būtiska. Par fiziskajām kondīcijām – Artūrs ir pietiekami gatavs, bet plānoti rotējām sastāvu, jo pirmajā spēlē bija zināmas problēmas ar divcīņām, īpaši pirmajā puslaikā, no kā radās arī spēles zīmējuma problēmas. Gribējām spēli pamainīt mazliet citādi un plānojām Artūru laist otrajā puslaikā, kad pretinieki jau būs noguruši.

- Pirmā puslaika beigās Gutkovskis diezgan manāmi kliboja. Pirmkārt, vai pārtraukumā bija šaubas par viņa spēju turpināt spēli? Otrkārt, vai nomainīšana bija saistīta ar šo savainojumu? Un, treškārt, kādēļ neizmantojāt trīskāršo maiņu – Krollis tika uzlaists dažas minūtes pēc dubultās maiņas?
- Vladislavs guva zināmu savainojumu, bet viņš mums ir viens no lielākajiem cīnītājiem. Viņš iegāja ģērbtuvē, viņu sateipoja, un viņš teica: "Treneri, esmu gatavs un iešu laukumā!" Otrā puslaika sākumu viņš aizvadīja diezgan labi, bet pēc tam, kad pirmās emocijas rimās, varēja redzēt, ka šis savainojums viņam traucēja un ka fiziskā aktivitāte nav tik liela. Plus bija nepieciešams mainīt stilu, un Raimonds izgāja laikus – viņš vairāk atleca starp līnijām, nospēlēja citādi, nebija tik augstu divcīņās, bet gan atleca prom no aizsargiem, kas mainīja arī pretinieku reakciju. Arī Raimonda maiņa bija plānota, bet Vlada gadījumā, jā, tas droši vien bija pirmais iemesls, kādēļ tika nomainīts tieši viņš, - jo viņš guva savainojumu. Par trīskāršo maiņu: nē, tādu nebijām plānojuši. Fiziskās sagatavotības treneris ar asistentiem zināja, ka Raimonda maiņa tuvojas, un varbūt viņu atsūtīja agrāk. Plāns bija sākumā mainīt divus spēlētājus un tad Raimondu.

- Redzot, kā pret Andoru un Lihtenšteinu spēlējam praksē, nevis treniņos, vai nešķiet, ka uzbrukums tomēr ir pārāk vienveidīgs? Pārāk liels uzsvars uz tālajām piespēlēm, standartsituācijām, kas, no vienas puses, mūsu centimetru dēļ ir loģiski, bet ļoti pietrūkst apvešanu flangos u. tml. darbību.
- Būs jāpiestrādā pie tā, lai spēlētu daudzveidīgāk. bet šā brīža situācijā mūsu izvēli ietekmē arī laukuma kvalitāte. Pirmajā spēlē pamēģinājām spēlēt citādi un tad mums radās problēmas pie pārejām, tādēļ nolēmām spēli padarīt vertikālāku un novienkāršot. Vēl tas ir atkarīgs arī no spēlētāju izvēles. Spēlējot ar pirmo numuru, mums ir priekšā darbs, lai būtu daudzveidīgāki un ne tik viegli paredzami. Šodien standartsituācijas varbūt nenostrādāja – lai gan arī šoreiz tās nebija ļoti sliktas, bet pirmā spēle pierādīja, ka standartsituācijas un arī vertikālā spēle ir pietiekami efektīva. Runājot par stilistiku, svarīgi, kādu sastāvu un kādu formāciju izvēlamies. Kad mums vidusdaļā ir lieks spēlētājs, caur kuru spēlēt, kad malējos pussargus pārvirzām uz pusflangiem. Šī noteikti nav vienīgā versija, un nākotnē redzēsiet, ka ir varianti, kā spēli padarīt daudzveidīgāku.

- Apspēlēšana flangos viens pret vienu ir Latvijas futbola problēma?
- Mums jābūt drosmīgākiem! Mums ir spēlētāji, kuri vairāk ir tendēti uz centrējumiem, uz bumbas nogādāšanu soda laukumā. Domāju, ka pašlaik tas ir atkarīgs arī no tām iemaņām, kādas tiek izmantotas viņu klubos. Mums faktiski nav neviena tipiska malējā pussarga, kurš klubā spēlētu tieši šajā pozīcijā un kuram apspēlēšana viens pret vienu būtu dabiska. Vai nu mums ir spēlētāji, kuri spēlē kā malējie aizsargi, vai centra uzbrucēji. Tās ir pavisam citas zonas. Kamešs, jā, bet viņa šodien nebija laukumā – domāju no tiem, kuri spēlēja. Neteikšu, ka tā ir problēma, tā vienkārši ir situācija, ar kuru jārēķinās un kas jāņem vērā, plānojot spēles stratēģiju. Lai gan šādas apspēlēšanas bija arī šodienas spēlē. Tas pats Jānis Ikaunieks pāris reižu, saņemot starp līnijām un pamēģinot, uzreiz saasināja spēli. Tā ir rezerve, kurā varam pielikt.

- Kādēļ otrajā puslaikā Jānis Ikaunieks vairs nebija blakus Savaļniekam pie stūra sitienu izspēlēm?
- Tas bija saistīts ar to, ka gribējām soda laukumā papildu spēlētāju. Neredzējām gaidīto efektu no tā, ka izņemam spēlētāju no soda laukuma.

- Gadiem ilgi dažādi treneri runājuši, ka beidzot jāsagaida tā viena uzvara, lai rastos pārliecība. Tagad mums ir jau trīs pēc kārtas, turklāt sausās. Vai ir jūtams, ka komandai tas vairo pārliecību un spēju salauzt spēles?
- Katra spēle zināmā mērā ir unikāla. Pieliekot vēl klāt abas spēles pret Gibraltāru [3:1, 3:1 – A.S.], tas liecina par to, ka jau esam iemācījušies saglabāt vēsu prātu, kļuvuši pārliecinātāki un vairāk zinām, ko darīt, kad viss nenotiek tā, kā bijām gaidījuši, un viss nenotiek pēc mūsu scenārija un rezultāts uz tablo nav vajadzīgais. Tas atalgojas ar trim punktiem tabulā un uzvarām. Bet skaidrs, ka vēl esam tikai ceļā uz lielu pārliecību. Laiciņš vēl ir vajadzīgs, bet no spēles uz spēli, no pozitīva rezultāta uz pozitīvu rezultātu pārliecība aug.

- Šajās divās spēlēs smagums gūlās uz 15 spēlētāju pleciem. Vai ideālā gadījumā būtu gribējis, lai slodze sadalītos plašākā spēlētāju lokā?
- Jau pirms nometnes teicu, ka primārais ir iet no spēles uz spēli un gatavoties katrai konkrētajai spēlei, izspiest maksimālo rezultātu. Mazliet atbildot uz iepriekšējiem jautājumiem, jau teicu, ka tieši šodien ideālā versija būtu bijusi agrāk iegūt komfortablu pārsvaru un varētu otrajā puslaikā norotēt atsevišķus spēlētājus, pirms spēles pret Moldovu iegūstot lielāku svaigumu. Taču, tajā paša laikā, tie ir profesionāli, nopietni futbolisti, starpā būs trīs dienas – darīsim visu, lai viņi atjaunotos un lai būtu gatavi labākajā sastāvā. Ja būs tādi, kuriem kondīcija neatļaus iet pamatsastāvā, tad rotēsim pret citiem spēlētājiem. Ne velti mums ir pietiekami plašs spēlētāju loks. Tad tā būtu iespēja kādam, kurš nav izgājis vispār vai ir gājis uz maiņu. Iepriekšējo gadu laikā mums ir diezgan stabils sastāvs, spēlētāji izlasē ir gandrīz vieni un tie paši, tādēļ mums ir būtiski, lai sastāvs būtu dziļāks. Taču spēles rezultātu parasti izsaka līderi, un viņi mums ir vajadzīgi laukumā, tāpēc cerēsim uz labu atjaunošanos. Salīdzinājumā ar starpposmu starp pirmo un otro spēli tagad būs par vienu dienu starpā vairāk.

- Šajos mačos daudz bijām ar bumbu, bet pretinieku pārejās mums radās problēmas. Vai vidējās līnijas palīdzība aizsardzības līnijai ir pietiekama?
- Mums ir vieta progresam pretpresinga stadijā, ko ne vienmēr laikus ieslēdzam un ļaujam pretiniekiem veikt pirmo darbību pēc bumbas atgūšanas. Kad uzbrūkam pēdējā trešdaļā, līdzsvara pozīcijas ir diezgan labas, bet tad, kad bumba vēl ir vidusdaļā, kompaktuma brīžiem vēl trūkst. Taču šajā shēmā ar diviem lieliem uzbrucējiem priekšā arī slodze uz diviem centra pussargiem ir diezgan liela, jo to apjomu, ko citreiz veic trīs spēlētāji, kad spēlējam ar centrālo uzbrūkošo pussargu, tagad veic divi spēlētāji. Citreiz ir epizodes, kad vai nu taktiski ieņemtas ne visai labas pozīcijas, vai arī ir ne tik laba reakcija uz bumbas pazaudēšanu. Arī šodien bija pāris situāciju, kad uzreiz pēc bumbas zaudēšanas vajadzēja vai nu ieslēgt pretpresingu un atņemt bumbu, vai arī uztaisīt sodu un neļaut pretiniekiem ieskrieties. Divas šādas epizodes, kad Lihtenšteina ieskrējās, bija, un tās nebija labas.

- Gan pēc šīs, gan pēc iepriekšējās spēles izskanēja vārdu savienojums "laukuma kvalitāte". Vari izvērstāk paskaidrot, ko tas nozīmē, jo skatītāji ekrānos redz gludi nopļautu mauriņu?
- Pēc iepriekšējās spēles jau teicu, ka ļoti iedziļināties nevaru un arī negribu. Laukuma kvalitāte ir stipri viduvēja. Ja salīdzinām pret kaut vai to pašu Lihtenšteinas laukumu, tas ir daudz kvalitatīvāks. Gatavojoties spēlei, esam to visu izpētījuši. Kādi ir iemesli šādam laukumam, man grūti teikt, bet šādās spēlēs mums tas vairāk traucē nekā palīdz. Taču tas nav galvenais iemesls. Tas drīzāk ir iemesls kaut kādām mūsu izvēlēm taktiskajā ziņā, spēles veidošanas ziņā, kad kādas lietas vienkārši izslēdzam, jo saprotam, ka nevaram tās izdarīt efektīvi. Tas vairāk skaidro nevis to, piemēram, kādēļ šodien guvām tikai vienus vārtus, bet gan to, kādu stilistiku mēģinām spēlēt, jo neredzēju racionālu pamatojumu mēģināt nodrošināt kvalitatīvāku bumbas kontroli ar vidējām piespēlēm. Skaidrs, ka gribētu stipri kvalitatīvāku zālāju, bet tas nav mans darbs un uzdevums. Ceru, ka uz nākamo mājas spēli septembrī viss tiks paveikts pēc vislabākās sirdsapziņas un spēlēsim kvalitatīvākā segumā.

- Pārejot pie spēles Moldovā, kas ir daudz tuvāk politiski un visādi citādi karstajam punktam Eiropā, vai un kā tas ietekmē komandas gatavošanos un varbūt arī ceļu uz spēli?
- Godīgi sakot, par to vispār nedomājam. Mums ir savi cilvēki no drošības dienestiem, kuri gatavo mūsu braucienu un kuru darbs ir sagatavot, lai viss būtu droši un par visu būtu padomāts. Šie cilvēki jau nākamajā dienā lidos uz turieni, lai mums visu sagatavotu. Mūsu uzdevums ir spēlēt futbolu, un mēs gatavojamies ļoti būtiskai spēlei, kurā visdrīzāk tiksies divas grupas līdervienības [preses konference notika pirms Moldovas spēles Andorā, kurā moldāvi mazākumā neuzvarēja un nospēlēja 0:0 – A.S.]. Brauksim cīnīties par uzvaru, bet skaidrs, ka tā jau būs pavisam cita spēle. Manuprāt, esam līdzvērtīgas komandas – kaut kādos aspektos, kaut kādos dažādas, bet pēc spēles līmeņa diezgan tuvas. Šī spēle mums būs stratēģiski ļoti būtiska – ja izdosies uzvarēt, tas jau būs nopietns pieteikums pretendēšanai uz pirmo vietu.

UEFA Nāciju līgas spēļu tiešraides pieejamas Viaplay platformā.