Daugaviņš: "Dažreiz nākas pieņemt lēmumus, kuriem treneris nepiekrīt"

"Spartak" bija grūts sezonas sākums. Zaudējumu dēļ droši vien mazinājās pārliecība par saviem spēkiem.
- Mums ir labi treneri, kuri morāli atbalstīja. Viņi labi padarīja savu darbu, nekrita panikā, centās mūsos iedvest pārliecību.

Galvenais treneris Oļegs Znaroks bieži atkārto, ka neskatās turnīra tabulā. Bet jūs?
- Mēs zinām, kas tur notiek, bet katru dienu neskatāmies. Jāzina, kur tu atrodies, taču jākoncentrējas vispirms uz sevi. Katrā spēlē ejam uz to, lai pakāptos augstāk. Gribas būt četriniekā, lai izslēgšanas spēles sāktos mājās.

Varat trīs reizes pieveikt Sanktpēterburgas SKA, bet tad zaudēt Maskavas "Dynamo" ar 0:4. Kas ir "Spartak" galvenais nestabilitātes iemesls?
- Ja neesi pienācīgi noskaņojies, pretinieki uzreiz var sodīt. Ar "Dynamo" it kā spēlējām neslikti: varējām iemest - tad viss izvērstos uz otru pusi.

Šajā sezonā "Dynamo" jūs pārspēja trīs reizes. Varbūt radīsies iespēja ''atriebties" play-off.
- Izslēgšanas spēlēs ir pavisam cita līmeņa hokejs. Tur viena kļūda var novest pie zaudējuma, būs vajadzīga pilna koncentrēšanās.

Pēc minētā 0:4 zaudējuma Znaroks neārdījās ģērbtuvē?
- Nē. Viņš ir profesionālis - zina, kad kliegt un kad nekliegt. Protams, zaudējumi treneri mazliet sadusmo. Pēc tā zaudējuma treneris bija mierīgs, atbalstīja mūs un stāstīja, kādas lietas ir jāuzlabo. Kā jau teicu, bijām izveidojuši diezgan daudz bīstamu momentu.

Sezonas gaitā Znaroks daudzas reizes bija ļoti dusmīgs uz komandu?
- Bija gadījumi, kad spēlējām slikti. Treneri dusmojas nevis zaudējuma fakta dēļ, bet par to, kā tu zaudēji. Ja tu atdod visu un cīnies līdz pēdējam, treneru korpuss to redz. Gadās dienas, kad ripa vienkārši nelido vārtos. Bet slikta spēlēšana un zaudējumi nepietiekamas noskaņošanās dēļ... Tad treneri ļoti dusmojas.

Spēlējāt pie Znaroka jau Latvijas junioru izlasē pirms 15 gadiem. Kāds viņš bija tolaik?
- Tieši tāds pats! Viņa spēcīgākā īpašība - mīlestība pret uzvarām. To dēļ viņš izdarīs visu. To pašu viņš prasa no spēlētājiem.

Pats esat izmainījies pa šiem gadiem?
- Domāju, ka jā. 17-18 gadu vecumā biju mazliet "traks", vējš galvā. Skrēju, kā vājprātīgs, dažreiz ne par ko nedomāju. Kad tev ir pāri 30, saproti, ka vajag piebremzēt, vairāk pagulēt un atpūsties. Bez tam parādījās bērni, ar kuriem pavadu lielu dienas daļu. 20 gadu vecumā vienmēr ir daudz spēka, bet tagad man ir profesionālāka attieksme pret hokeju.

Kad sapratāt, ka pret savu darbu jāizturas profesionālāk?
- Savā pēdējā sezonā NHL. Tur paskatījos, kā hokejisti gatavojas mačiem, vēroju vairāk pieredzējušos komandas biedrus.

Jums kādreiz ir bijuši konflikti ar Znaroku?
- Nē. Bet bija laiks, kad spēle nevedās - tad viņš dusmojās uz mani.

Tagad ir pilnīga savstarpēja saprašanās?
- Droši vien pilnīga tā nevar būt nekad. Esmu spēlētājs, bet treneris ir aiz soliņa un redz mazliet citādi. Hokejs ir ļoti ātrs, dažreiz nākas pieņemt lēmumus, kuriem treneris nepiekrīt.

Ejat uz to, ka šī būs jūsu labākā sezona KHL karjerā. 31 gads - otrā jaunība?
- Domāju, ka mums vienkārši ir lieliska komanda, man ir labi biedri. Bijuši arī kritumi, piemēram, sezonas sākumā. It kā labi spēlēju, bet ripa nelidoja vārtos. Tam bija jātiek cauri, bet pēc tam kļuva vieglāk.

Ir hokejisti, kuri skrupulozi seko līdzi savai statistikai. Jūs arī tāds esat?
- Katrs hokejists seko līdzi savai statistikai. Punkti ir tavs darbs, tava maize. Ja sakrāsi daudz, dabūsi labu kontraktu. Bet savu statistiku neskatos katru dienu, nepārdzīvoju - iemetu vai neiemetu.

Kaut kad teicāt, ka jums nepatīk lidojumi. Vai tiešām šajos gados neesat pieradis?
- Manuprāt, ar katru gadu kļūst sliktāk. Sēžu lidmašīnā un vienkārši skatos sienā. Tur nevaru paskatīties pat kino. Bet tā ir dzīves sastāvdaļa, nekur neliksies.

Kā tiekat galā par lidojumiem uz Tālajiem Austrumiem?
- Grūti. Galvenais, lai nebūtu turbulences. Cenšos pagulēt, mums izsniedz speciālus matračus.

Karjeras laikā esat spēlējis daudzās līgās un komandās. Jums palicis galvenais mērķis izcīnīt Gagarina kausu?
- Jā, protams! Neviens latviešu hokejists nekad nav izcīnījis Gagarina kausu. Tā kā tas būtu patiešām lieliski. Tādēļ es arī strādāju. Tas ir galvenais mērķis.

Kāda ir sajūta: cik ilgi gribētu vēl spēlēt?
- Ja veselība ļaus, gribētu līdz 40 gadiem. Atdošu sevi visu. Tā ir mana iemīļotākā nodarbe.

Izmantotie resursi:
khl.ru