Pirms lamāt junioru izlasi
Bertāns ir sadomājies stārs, Vecvagars - indviduālists, treneri mīksti un komandas spēle - nekāda. Šādas ir pirmās vibrācijas, kuras nākas uztvert par U-19 čempionātu, ja pēc divu dienu prombūtnes atgriežas Latvijā. Bet, draugi mīļie - padomāsim, kas tad ir svarīgākais, ko mēs no šīs komandas sagaidām! Vai tiešām tās ir vietas pasaules čempionātā?
Protams, Latvijas izlases rezultāti čempionātā nav tādi, uz kādiem cerēja jebkurš normāls basketbola cienītājs, kuram nav svešas līdzjušanas emocijas. Īpaši jau pēc tam, kad bijām sasituši austrāliešus. Taču reakcijas, kas patlaban dzirksteļo, kur vien pagriez galvu - vai tas būtu virsrakstos, interneta komentāros vai atsevišķu kolēģu vidū - raisa pretrunīgas izjūtas. Ko vienmēr esmu centies paturēt prātā un ņemt par atskaites punktu vērtējumiem pats - visi tā saucamie under čempionāti nav pasākums, kuru sūtība būtu stingros taktikas rāmjos slīpētas komandas, kam izšķiroša katra vieta tabulā. To būtiskākais uzdevums tomēr ir atlasīt individuālās zvaigznes (šī jēdziena labākajā izpratnē), kuras ar laiku diktēs noteikumus arī pieaugušo basketbolā. Tos vienu vai divus, ja paveiksies - trīs spēlētājus, kas pēc gadiem 2-3 ienāks nacionālajā izlasē, bet pēc 5-6 - jau būs tās kodols.
Šobrīd visas pazīmes liecina par to, ka šai paaudzei varētu izdoties iekļūt "īpaši paveiksies" kategorijā. Iekļūšana pasaules čempionātā un tā divpadsmitniekā, attīstība komandas līderu individuālajās karjerās, darba ētika un basketbola filozofija, kas izpaužas katrā publiskajā komunikācijā - ir visi priekšnoteikumi. Taču atbildes reakcijas šobrīd diezgan nospiedoši akcentējas negatīvajā virzienā - uzvelkoties par brāķiem komandas saspēlē un klūpot virsū komandas līderiem, kas nespēj atnest uzvaras. Visvairāk dabū Dāvis Bertāns. Jā, protams - puisis pārdega, sanāca neveiksmīgs turnīrs. Taču viņš no tā nav kļuvis mazāk talantīgs, bet gan vairāk pieredzējis! Esmu pārliecināts, ka šo turnīru viņš neaizmirsīs - to, kas notiek, ja pārāk daudz prasa no sevis un galvā saceļ gaisa pilis. Un tā pat nav zvaigžņu slimība - vienkārši jaunības maksimālisms. Puikam ir 18 gadu, neprasiet no viņa NBA muskuļus! Arī Kaspars Vecvagars. Skaidrs, visiem redzams - brīžiem pārāk dragā, paņem spēli uz sevi tad, kad varbūt pēc loģikas prasītos piespēle, taču dienas beigās - viņš šobrīd aug par spēlētāju ar dotībām un līdera īpašībām, kuram es jau šogad iedotu trešā saspēles vadītāja vietu Bagatska komandā. Neatsveramās pirmās pieredzes vārdā. Aukstasinība, stabilāks metiens un taktiskā bagāža nāks ar gadiem.
17-18 gados - manuprāt, mums vienkārši nav tiesību vērtēt pēc tiem pašiem kritērijiem kā pieaugušo komandas. Un nav arī vajadzības. Nekas nemainīsies no tā, ja šovasar izcīnīsim 6. vai 11. vietu. Tas, ko mums patiešām vajag no šīs komandas - spēlētājus ar karjerām augstākā līmeņa basketbolā, un ne jau iekļūšana vai palikšana ārpus pasaules astoņnieka ir pamats kategoriskiem spriedumiem un diagnozēm. Un ne jau šādu čempionātu dēļ šajā brīdī lauzt viņu dabisko izaugsmi un piņķerēt neloģiskas taktiskās shēmas. Olimpija un Spurs nav muļķi. Žalgiris nav muļķi. Reggio Emilia un Cantu (kas, starp citu, nākamgad arī spēlēs Eirolīgā) - arī laikam jau nav. Viņi visi izraudzījās labākos šīs paaudzes latviešus kā indivudāli spēcīgus un daudzsološus, pacietīgi strādā, iegulda, redz viņos lielu nākotni, un tas nemainīsies arī pēc šī čempionāta. Tāpēc par to, vai Latvijai tas ir izdevies vai nav, varēsim spriest pēc diviem, trim vai četriem gadiem. Ja izlasē būs 2-3 no šiem puišiem, kas ikdienā spēlēs Eirolīgas līmenī - tas būs fantastisks sasniegums. Jauno talantu taciņa visā pasaulē ir tik šaura un slidena, ka pa to līdz galam izdodas nobalansēt labi ja katram piektajam. Pajautājiet to Kalvem, Ciprusam, Ļaksam. Mums vajadzētu novērtēt to, kas mums ir. Jo nav jau nemaz tik bieži.
+2 [+] [-]
Visi kuri kautko no sporta saprot, sapratīs arī čaļus, kad tiek pieļauta kāda kļuda vai ari izdarīts kautkas aplams.
+11 [+] [-]
Shis ir PASAULES (neviss Eiropas cempionaats un 9 - 12 vieta pasaulee nu galiigi nav slikts rezultaats un naivi ir cereet ka LV ar saviem 2m iedziivotaaju peekshi saaks vinnet visas balsketbola lielvalstis peec kaartas...
+7 [+] [-]
+2 [+] [-]
Tā tomēr ir galvenokārt aizsardzība + uzbrukums, pietam pārejiem ir vielgāk un nav jālauza galva, kā apturēt piemēram 2.11m & 120 kg smagu poli.
nobeigumam ... tomēr maziņs akmens trenera dārziņā. Vakardienas spēlē turēt Helmani uz laukuma, kur pusis bija pilnībā kā aizmidzis un tika rādīts ekrānos brīdī, kad kārtējo reizi kļūdijās.
Bet kopumā piekrītu rakstam, kā arī novēlu caļiem veiksmi turpmāk
+ Lielie D-sēji, kas komentāros savu mazvērtības kompleksu kompensējot auro uz mūsu spēlētajiem, piemēram Dāvi - viņ nav superstārs, viņu draftēja, jo pagaidam vins ir jauns, talantīgs un ar labu potenciālu, proti lielisks materiāls, ar kuru strādāt, ja strādās, tad rezūltats neizpaliks.
+10 [+] [-]
-1 [+] [-]
Vēl viens kritiķis atradies, tfu!
+3 [+] [-]
-2 [+] [-]
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
-1 [+] [-]
Bet nu tiešām nav saprotams, KĀ Bertānu varēja nodraftēt !!!! kur tad ir tas potenciāls ??? Ne tikai visā čempionātā, bet arī LV izlasē ir daudz labāki spēletāji...
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Manuprāt, Bertānam tomēr ir nedaudz zvaigznes galvā. Un īsti negribu piekrist autoram, ka viņš pārāk daudz prasa no sevis. Tad jau būtu labi. Drīzāk viņš par daudz ir sadomājies, ka ir vienīgais pretinieku bieds un komandas glābējs. Pārāk daudz individuālu darbību bez rezultāta.
+3 [+] [-]
Pieredze, meistarība, aukstasinība - tas viss nāk ar gadiem. Bet ja puikām nav SIRDIS un mežoņu cīņasspars, tad...
+5 [+] [-]
Un uzbrukums, kas lielākoties bija sasteigtas un dažkārt pat individuālas darbības bez jebkādas kombināciju izspēles? Jā, var jau teikt, ka Latvija spēlēja bez īsta piektā numura, taču, ja šādi var apspēlēt austrāļus, tātad varēja argentīniešus, poļus un krievus arī. Taktiskā sagatavotība un kārtīgs smadzeņu presings - tas ir tas, ka pietrūcis treniņos. Varbūt arī kāds kārtīgs vagars, kas sadod ar stibu un neļauj atslābināties, turklāt nav jau informācijas, ko čalīši darīja pēc zaudētiem mačiem...
Kopumā tomēr vēlu šai paaudzei veiksmi, labs un cerīgs materiāls ir, tā turpināt, PUIKAS! Zinu, ka skan nedaudz aizvainojoši, bet par VĪRIEM jūs saukt ir mazliet pāragri - nerādījāt VĪRA dūšu, apņēmību un gribu, tāda jaunkundziska plederēšanās lielākoties bija. Lai top!!!
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
1/ parasti nodraftētie eiropieši savās nac. izlases tomēr ir līderi - neatkarigi no tā, cik nobrieduši, nenobrieduši, novērtēti vai pārvērtēti... bet nē,mums ir viens no retajiem, kam pretejā loma ir attaisnojama... nu lai tā būtu, tad jau redzēs, kāds būs turpinajums
2/ bija bauda skatīties poļu izlasi darbībā, sniedza mūsu puikiem bezmaksas basketbola apmācību stundu, sak, arī mazāki puikas jums var šo to ieradīt basketbola prasmēs, ne tikai pieaugušās izlases vai NBA zvaigznes
+4 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]