Varēja būt arī briesmīgāk...

Ir muļķīgi uzskatīt, ka Rīgas “Dinamo” ir klasi augstāka komanda par Minskas “Dinamo” vai Bratislavas “Slovan”. Jā, tabulā esam priekšā abiem šiem klubiem, taču jau spēles Rīgā parādīja, ka uz vienas slidas apslidot Minsku un “Slovan” nav iespējams. Ja Ankipāns un liela daļa žurnālistu pirms šiem abiem izbraukuma mačiem bija pārliecināti par punktu papildinājumu tabulā, tad es jau pirms spēlēm izteicu bažas, ka man nepatīk “Slovan” un Minkas “Dinamo”. Kuriem tabulā jau sen neko nevajag. Šādas komandas, atšķirībā no “Spartak” vai Maskavas “Dinamo”, kas jau sen gozējas “play-off” zonā, var spēlēt bez jebkāda sasprindzinājuma, aizcērtot mūsu “Dinamo” priekšā durvis uz “play-off”.

Jau 22. janvārī, vērojot “Slovan” spēli Rīgā, nekadi nesapratu, kāpēc viņi ir visa čempionāta autsaideri. Notikumi laukumā par to nebūt neliecināja. Ankipānieši izvilka knapu 3:2 uzvaru. Redzot, ka uz spēli Bratislavā “Slovan” neiznāk pat četras maiņas (17 laukuma spēlētāji), negaidīju vieglu mūsējo uzvaru. Pirmkārt, jau mačs Minskā bija briesmīgs, kad spēles beigās spēlējot pat 6:3 (45 sekundes!) nevarējām iedabūt ripu vārtos. Sekas uzbrukuma bezspēcībai bija Džeriņa un Dzierkala noraidījumi. Diemžēl 6:2 vai 7:3 pārsvars hokejā nav iespējams, lai gan kādreiz, kad vienu Kijevas “Sokol” spēli komentēja futbola žurnālists, viņš visai “Majak” hokeja klausītāju auditorijai centās iestāstīt, ka “Sokol” palicis divu spēlētāju sastāvā. Jo es taču redzu, ka noraidīti ir trīs...

Par Bratislavu. Rezultāts negatīvs, spēles saturs – nekāds, taču es nevaru pārmest, ka “Dinamo” necīnījās. Varbūt brīžiem pat cīnījās par daudz, krītot un ceļoties kājās, lai atkal kristu uz ledus. Biļalovam atstājot vārtus un dodoties uz rezervistu soliņa, lai tūdaļ kritienā atvairītu metienu. “Dinamo” gribēja uzvarēt, bet nespēja. Jo! Piedodiet, bet “Slovan” jau arī nav nekāda nespējnieku patversme. Astoņi Slovākijas nacionālās izlases spēlētāji, plus daudzi jaunie, kas pagaidām vēl spēlējuši tikai Slovākijas U18 un U-20 izlasēs. Plus itin solīdi leģionāri, sākot ar pieredzējušo bijušo Čehijas izlases vārtsargu Štepaneku, kanādieši aizsargu Dželinasu (5+10), Čehijas izlases aizsargu Kloku (1+7) un gana rezultatīviem importa uzbrucējiem: Tafe (ASV, 11+17), Červenijs (Čehija, 10+12), Čipčura (Kanāda, 6+13), Raū (ASV 7+9), Jegličs (Slovēnija, 1+2). It kā visi mūsu leģionāri būtu klasi pārāki! Nē taču! It kā mums visi pašu puikas mestu krietni vairāk par slovākiem Ržepiku (10+11), Sukelu (10+7), Lunteru (6+6), Seršenu (4+7), Lamperu (5+4) vai Lišku (3+6)! Nē, taču! Jā, Raū, Luntners un Lampers šajā spēlē nepiedalījās, taču tas nemaina lietas būtību: pēc sastāva komplektācijas “Slovan” ir mūsu meistarības komanda. Un nospēlējot savā laukumā solīdi pret “Dinamo”, turklāt nepilnā komplektā, gan leģionāri, gan slovāku spēlētāji pelna līgumus nākamajai sezonai. Atsevišķās spēlēs mēģinot pierādīt, ka pēdējā vieta līgā ir tikai apstākļu sakritība. No kuriem galvenais – algu aizturēšana uz pāris mēnešiem.

Citējot Linusu Videlu: “Šis rezultāts ir apkaunojošs. Mēs spēlējām briesmīgi. Pretiniekiem bija tikai trīs maiņas, viņiem nav iespējas iekļūt izslēgšanas spēlēs. Neskatoties uz to, “Slovan” bija par mums ātrāki, viņi vairāk strādāja, centās. Likās, ka viņi grib iekļūt play-off, nevis mēs. Tā nedrīkst būt. Man ir kauns par savu un komandas spēli šovakar”, esmu optimists: “Varēja būt arī briesmīgāk!” Jo fiziskā spēka rezervju nav, bet meistarības ir tik, cik ir.

Taču vēl ir iespējams tikt play-off. “Soči” ir tikai divus punktus mums priekšā un arī šobrīd izskatās paguruši.

"Dinamo" 2018/2019