Vītoliņš: "Esmu pateicīgs par četriem gadiem Krievijas izlasē"
Titulētie treneri Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš februārī aizveda "Olimpiskos atlētus no Krievijas" līdz Phjončhanas spēļu zeltam, taču pēc tam zaudēja savus amatus ne tikai krievu izlasē, bet arī Sanktpēterburgas SKA. Lielajā sarunā ar sport24.ru latvietis atklāj, ka pēc olimpiskā zelta iegušanas darba zaudēšana bija negaidīta, bet tajā pašā laikā ir gandarījums par iespēju tur strādāt un izcīnīt godalgas.
Olimpiāde bija lielākais stress karjerā?
- Protams. Visi sapņo tur uzvarēt. Pirms tam es spēlēju olimpiādē Latvijas izlases sastāvā, tolaik mums nebija uzdevuma paņemt medaļas, vairāk bijām dalībnieki. Bet tagad mums bija iespēja izcīnīt zeltu. Kad kas tāds notiks vēlreiz? Protams, izjutu uztraukumu.
Fakts, ka visi gaidīja tikai zeltu, radīja spiedienu?
- Drīzāk uzturēja mūs tonusā. Nedrīkstēja atslābināties, jo zinājām, ka no mums gaida tikai uzvaru. Varbūt tas kaut kur arī palīdzēja.
Kad beigās Kaprizovs iemeta, jūs raudājāt vai smējāties?
- Noteikti neraudāju, bija prieks. Manuprāt, to varēja redzēt. Bijām laimīgi, ka izvilkām tādu maču.
Kā pārdzīvojāt aprīļa notikumus, kad zaudējāt darbu Krievijas izlasē?
- Mazliet negaidīti viss sanāca. Bet vēlos pateikt, ka esmu pateicīgs par iespēju četrus gadus strādāt Krievijas izlasē. Tas nav mazs laiks. Mēs nostrādājām līdz kontrakta beigām. Tiesa, [beigās] viss notika pēkšņi. Šķita - ja uzvari olimpiādi, tad nostrādāsi vismaz līdz pasaules čempionātam, bet pēc tam jau būs pārrunas. Taču notika tas, kas notika. Lieliski, ka man vispār bija iespēja trenēt izlasi.
Kā uzzinājāt, ka vairs neesat Krievijas izlases treneris.
- Man piezvanīja, pateicās par darbu un teica, ka viss - uz pasaules čempionātu es nebraukšu.
Kad tas notika?
- Kad SKA noslēdza dalību Gagarina kausā. Mēs jau gatavojāmies izlasei, bet piezvanīja un teica, ka nebūs nekur jābrauc.
Jums ir skaidrojums, kāpēc federācija paziņoja, ka jūsu kontrakts bija līdz 30. aprīlim, nevis kā pārējiem treneru korpusa dalībniekiem - līdz 31. maijam?
- Es pat nezinu, tik sen to parakstīju, ka neatceros skaitļus. Tātad tā arī bija. Ja godīgi, pat nepievērsu uzmanību, līdz kuram datumam man bija vienošanās.
Bija informācija, ka jūs ar Znaroku aizgājāt tāpēc, ka izveidojās personīgs konflikts ar federāciju.
- Nē, par to es neko nezinu.
Jums ne ar vienu nebija domstarpību?
- Nē.
Jums ir versija, kāpēc tik pēkšņi nācās pamest izlasi?
- Šis jautājums jāuzdod federācijas vadībai, nevis mums. Katram galvā ir kaut kas savs, bet neredzu jēgu to publiskot. Mēs savu darbu paveicām. Esmu apmierināts, ka bija iespēja strādāt Krievijas izlasē un izcīnīt medaļas.
Cik darba piedāvājumus esat saņēmis?
- Kad mēs ar SKA pabeidzām sezonu, tad praktiski visos klubos treneri jau bija salīgti. Man bija pārrunas ar "Avangard", taču Omska izvēlējās citu kandidātu. Vairāk nekādu piedāvājumu nav bijis.
Izskatāt variantus tikai KHL vai būtu interesanti pastrādāt Eiropā?
- Pats dzīvoju Šveicē, arī te esmu interesējies par darbu. Kad atbrīvojos, tad Šveices līgā notika finālsērija, bet visi pārējie klubi jau bija parakstījuši kontraktus ar treneriem. KHL ir ļoti interesanta līga, tur daudz komandu un esmu jau arī pieradis. Uz šo brīdi gribētos pastrādāt KHL.
Sevi redzat kā patstāvīgu treneri vai palīgu?
- Jāskatās, kādi būs piedāvājumi. Tā uzreiz grūti pateikt. Izskatu dažādus variantus. Ja patstāvīgi, tad vajadzīgi savi cilvēki, uz kuriem varēs paļauties. Panākumu pamats - kad tev apkārt ir cilvēki, kuri var papildināt tevi.
Ar Oļegu Znaroku uzturat sakarus?
- Jā, protams. Sazvanāmies reizi vairāku dienu laikā. Ja Oļegs izlems, ka ir gatavs vadīt KHL komandu un aicinās mani līdzi, tad izskatīšu tādu variantu. Ja viņš vēlēsies paņemt pauzi, bet man ienāks piedāvājums ātrāk nekā viņam, tad būsim atsevišķi. Šo tēmu esam apsprieduši. Man nav bijusi tāda atbildība, kas viņam daudzu gadu laikā. Līdz ar to sapratīšu, ja viņš vēlēsies atpūsties.
Izmantotie resursi:
sport24.ru
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]