Gulbja troņmantnieks Ozoliņš par Bartoni, strīdiem ar tiesnešiem un vareno servi

Diezgan ātri sevi pieteici Latvijas sporta kartē. Ārpus tenisa vides reti kurš pirms "Australian Open" par tevi nojauta. Uzmanība no medijiem pēc lieliski iesāktā gada ir augsta.
Protams, daudz lielāka nekā pirms tam, jo nebija rezultātu, par ko varētu runāt. Pēc Austrālijas un tagad pirms Deivisa kausa šis process notiek. No daudziem ir uzmanība, bet to biju gaidījis un mani brīdināja. Tāpēc uztveru to, kā parastu lietu, un nav nekas tāds īpašs noticis.

Tātad esi piezemēts. Gan jau, ka tev ir labi padomdevēji, kas palīdz ar to tikt galā.
Skatos daudz basketbolu, un tur esmu klausījies daudz interviju. Zinu, kādas atbildes sniegt, tāpēc nevar teikt, ka neesmu sagatavojies.

Pieļauju, ka Ernests Gulbis bijis tev visus šos gadus kā piemērs.
Tieši, kad sāku trenēties tenisā, Ernests sāka spēlēt ATP turnīros un kāpt augšā reitingā. Vienmēr sekoju līdzi viņa rezultātiem, vienmēr novēlu viņam veiksmi. Paveicās, ka ir tāds spēlētājs kā Ernests.

Esi aizvadījis vairākus treniņus kopā ar Ernestu. Kā tu viņu raksturotu kā spēlētāju?
Pats pirmais treniņš kopā bijis pasen. Sanāca kopā patrenēties decembrī un pāris reižu Austrālijā. Ernests spēlē ļoti labi, un uzskatu, ka viņš joprojām var spēlēt pašā augstākajā līmenī, neskatoties uz reitingu.

Ernests tevi salīdzināja ar Milošu Raoniču. Kā tu pats uzskati, kādas ir tavas vājās puses?
Domāju, ka manas vājās puses ir mentālā noturība, gatavība spēlēt no paša sākuma un sīkumi, ko vienmēr var uzlabot.

Viņš arī teica, ka tev pirmais solis pēc serves nav tik labs.
Varētu tā būt. Gatavība pēc serves un kaut kādas minimālas lietas, ar ko man pašam vajag tikt galā, tad jau viss būs kārtībā.

Kā tev ar mentālo noturību? Cik bieži strīdies ar tiesnešiem?
Cenšos nestrīdēties, bet dažreiz sanāk. Tiesneši arī ir cilvēki, kas pieļauj kļūdas. Mentālā noturība vairāk ir tad, kad ir grūtības izturēt spriedzi vai arī būt gatavam cīnīties.

Kā tu raksturotu sajūtu, atrodoties kortā vienam pašam? Vairāki lieli tenisisti atzinuši, ka tas ir ļoti smagi.
Teniss ir ļoti vientuļš sporta veids, jo vienmēr esi viens pats. Vēl ir pretinieks, kurš tevi grib uzvarēt, tāpēc tas nav patīkami. Cenšos domāt par sevi un savu spēli, kā arī to, kā viņu apspēlēt. Tas nav viegli.

Visi priecājas par tavu serves spēku. Vai to ir iespējams padarīt vēl spēcīgāku?
Domāju, ka tas nenozīmē spēcīgāk vai ātrāk. Servi vienmēr var attīstīt. Vairāk domāju uzlabot stabilitāti un kontroli, bet spēku var vienmēr uztrenēt, un īpaši vairāk nevajag, kā ir tagad.

Sanāk, ka tev vajag uzlabot precizitāti.
Jā, precizitāti. Arī ieservēt, kad man obligāti vajag. Spēks jau ir. Skatoties statistikā, to visu var labi redzēt.

Kurš piektdien pret Ēģipti būs otrais numurs - Mārtiņš Podžus vai tu? [saruna notika otrdien, tagad ir zināms, ka Ozoliņš būs otrais numurs]
Deniss [Pavlovs, Latvijas izlases kapteinis] neko nav teicis. Mēs redzēsim, kurš labāk jūtas. Protams, tam vajadzētu būt Mārtiņam, jo viņš ir augstāk reitingā un ir spēlējis Deivisa kausā. Ja man būs jāspēlē, noteikti būšu tam gatavs.

Pagājušonedēļ aizvadīji lielisku debijas pamatturnīru Slovākijā, kur aizspēlējies līdz pat finālam. Vai tas nebija nedaudz negaidīti?
Jā, tas bija mans pirmais pamatturnīrs. Bija ļoti piemērots klubs un segums. Pirms tam biju labi sagatavojies. Abi ar treneri kopā trenējāmies un sastādījām plānu pirms mačiem. Labi spēlēju un ar katru maču parādījās pārliecība.

Kāpēc neizdevās izcīnīt titulu? Vai jau nogurums bija sakrājies?
Varbūt biju noguris un nedaudz nomierinājies. Pretinieks [Danilo Kaļeņičenko (ATP 501.)] ļoti labi nospēlēja. Savā servē viņš man īsti nedeva iespējas, katrā setā pa vienai reizei mani nobreikoja un ar to pietika. Varbūt pietrūka pieredzes, jo viņam tomēr 26 gadi, bet to visu var uzlabot.

Kāds bija tavs mērķis pirms turnīra?
Pirms turnīra mērķis bija izcīnīt pirmo ATP punktu, bet pēc tam sapratu, ka varu iet vēl tālāk un gribēju vinnēt.

Vai junioros šogad spēlēsi tikai Grand Slam?
Jā, tikai "Grand Slam", bet vēl cerēšu tikt uz "Junior Masters" gada beigās, kur tiek astoņi labākie. Tas būtu mans mērķis.

Spēlētājiem ar spēcīgu servi un raženu augumu māla segums parasti nav piemērotākais. Kā tu raksturotu savas attiecības ar dažādiem segumiem?
Protams, man labāk patīk spēlēt uz cietā seguma, bet no māla nevar pilnībā izvairīties. Nav tās labākās attiecības ar mālu, bet centīšos arī šajā ziņā progresēt.

Bet Latvijā ārā parasti ir tikai māla segumi.
Latvijā parasti visi turnīri ir uz māla. Pie tā man ir jāpieliek, centīšos to arī darīt, lai vasarā būtu labi. Pagājušovasar gāja diezgan bēdīgi ar māla turnīriem, tāpēc tagad būs kaut kas jāmaina.

Tevi arī atbalsta privātie sponsori. Kā viņi līdz tevīm nonāca? Cik daudz palīdz federācija?
Kopš 14 gadu vecuma man ir aģents. Viņš visu laiku runā ar federāciju un ar sponsoriem. Īsti to nezinu un pārāk daudz neiedziļinos. Man galvenais ir trenēties un iet uz laukuma, bet viņš kontrolē ārpus sporta lietas.

Kad sāksi pelnīt, nauda būs jāatdod?
Pieņemu, ka jā.

Cik liela ir tava komanda? Vai pārsvarā sanāk braukāt kopā ar treneri?
Fizioterapeits ir tikai uz vietas Vācijā. Turnīros esmu kopā ar treneri un cenšos to kontrolēt, atrodot fizioterapeitu uz vietas. Pagājušonedēļ Slovākijā klāt bija tētis, bet pārsvarā ar treneri ceļojam.

Esat pazīstami ar Kamillu Bartoni. Kā vari komentēt viņas lēmumu?
Kamillu pazīstu diezgan ilgi. Pēdējā laikā attiecības ar viņu nav tik labas. Jā, turnīros satiekamies un kaut ko parunājam. Tas ir viņas lēmums. Vācijā viņa trenējas jau pāris gadu, un, ja pieņēma ģimenē lēmumu, ka tā būs labāk, tad ok.

Tev nav bijuši kādi uzaicinājumi no citām valstīm?
Nē.