Kalniņš: "Reālas intereses no Ziemeļamerikas nav bijis"

Pagājušajā sezonā Kalniņš bija KHL uzvarām bagātākais vārtsargs – to viņam bija 33, kamēr tuvākajiem sekotājiem bija 26. Ja cita bijušā Rīgas "Dinamo" vārtsarga un pašreizējā Kazaņas "Ak Bars" ripu ķērāja Timura Biļalova vārds pēdējos gados regulāri locīts ar pārcelšanos uz Nacionālo hokeja līgu (NHL), tad latvietis šajā kontekstā figurē reti. Kaut arī uz KHL skatuves Kalniņš bijis spēcīgs, reālu signālu no okeāna otras puses nesot bijis.

"Vienubrīd kādas runas bija, taču vairāk Amerikas Hokeja līgas (AHL) kontekstā. Manā līgumā ierakstīts punkts, ja AHL man nepiedāvā konkrētu summu, tad "Jokerit" mani nelaiž. Summa AHL līmenim ir liela, tāpēc nekas nenotika, un sarunas īsti pat nesākās," atklāj Kalniņš.

Kalniņa līgumā iestrādāts punkts, ka par viņu līdz pagājušā gada 15. maijam vajadzēja būt reālai interesei no Ziemeļamerikas, lai varētu runāt ar "Jokerit" vadību par viņa pārcelšanos otrpus okeānam. Reālu piedāvājumu gan tā arī nebija. "Iespējams, tas bija arī to apstākļu dēļ, kādi šobrīd valda pasaulē. Protams, vienmēr gribējies tur [Ziemeļamerikā] pārbaudīt savus spēkus, bet, vai tāda iespēja būs, grūti spriest."

Latvijas vārtsarga līgums ar Helsinku komandu noslēgsies pēc šīs sezonas, bet šobrīd viņam domas iekarot Ziemeļamerikas tirgu neesot. "Galvenais ir aizvadīt labu KHL sezonu, un pēc tam jau redzēs, kādi būs piedāvājumi. Aģents darbosies. Teikšu godīgi, pārāk neiespringstu, vai sanāks aizbraukt uz Ziemeļameriku. Laiks rādīs. Ja būs kāds interesants piedāvājums, to izskatīšu. Skatoties, kāda ir šī sezona, neredzu iespēju, ka kāds no Ziemeļamerikas man varētu kaut ko piedāvāt," Kalniņš arī objektīvi vērtē šī brīža situāciju pasaulē un saprot, ka Covid-19 pandēmijas dēļ hokejistiem tikt pie līguma ir sarežģītāk. Sportists gan labprāt turpinātu spēlēt "Jokerit" komandā. "Ar klubu pagaidām vēl neko neesam runājuši. Protams, es gribētu palikt. Šeit viss ir sagatavots, lai spēlētāji varētu koncentrēties tikai uz hokeju. Nav jādomā par blakuslietām, kas sezonas laikā var pamaisīt galvu."

Šī sezona Kalniņam pagaidām nav bijusi tik veiksmīga kā iepriekšējā. Laukumā viņš devies 17 spēlēs, kurās guvis desmit uzvaru, bet vidēji mačā ielaidis 2,17 ripas un atvairījis 92,5% metienu. Taču latvietis nebija spēlējis divas nedēļas, kad pirmdien atgriezās vārtos trešajā trešdaļā un palīdzēja "Jokerit" izcīnīt punktu pret Maskavas CSKA (4:5 pagarinājumā).

"Pēdējā laikā esmu spēlējis mazāk, jo pie vainas karantīna. Nevarēju doties izbraukumā, tāpēc sanāca izlaist daudz treniņu dienu. Komandai vajag vākt punktus, tāpēc diezgan pašsaprotams lēmums, ka pēdējos mačos vairāk spēlējis Andešs Lindbeks. Tāds ir sports," Kalniņš šajā sezonā karantīnā bijis ap 40 dienām. Viņš ar vēl vairākiem komandas biedriem nav izslimojis Covid-19, tāpēc katru reizi, kad kāds vienībā saslimst, kopā ar viņiem ir jādodas karantīnā. "Neuztraucos par to, ka divas nedēļas neesmu spēlējis. Manī ir pārliecība, ka varu spēlēt labi."

"Pagājušajā sezonā komanda bija laba un ar pārliecību, tas bija ir viens no iemesliem, kāpēc arī man pašam sezona bija veiksmīga. Arī laukumā biju daudz. Jo vairāk spēlē, jo vieglāk. Ieej ritmā, un arī dienās, kad jūties ne pārāk, vari nospēlēt labi. Tādos apstākļos ir pārliecība un sajūta, ka spēle ies no rokas," skaidro Kalniņš, kurš šosezon vietu vārtos dala ar zviedru Lindbeku. "Viņš pagaidām ticis pie vairāk spēlēm, tas arī viss. Nevaru pateikt, kurš ir pirmais un kurš otrais vārtsargs. Līdz šim spēles laiks mums bijis 50/50."

Pašas "Jokerit" komandas rezultāti šosezon bijuši nestabili – uzvaru sērijas mijušās ar zaudējumu. 37 spēlēs vienība tikusi pie 46 punktiem, kas Rietumu konferencē dod sesto vietu.

"Viens no iemesliem, kāpēc komanda spēlē tik nestabili, arī ir Covid-19. Līdz ko mums ir pilns sastāvs un nospēlējam trīs četras spēles, kāds saslimst, un no aprites izkrīt arī tie, kuri ar vīrusu līdz šim nav slimojuši. Pēdējie pāris mēneši tādi arī ir bijuši – piemēram, nospēlējam trīs spēles un kāds izkrīt. Sastāvs visu laiku mainījies, nav bijis stabils. Tāpat arī nepieciešams laiks, kamēr spēlētājs pēc atgriešanās no karantīnas uzņem iepriekšējo formu. Neesam gan tādi vienīgie – ar šādiem apstākļiem cīnās daudzas komandas," norāda Kalniņš. "Sezona sanāk saraustīta. Tai sākoties, vienmēr ieej ritmā, un spēle aiziet. Šosezon ir citādāk. Nospēlē dažus mačus, ir pārtraukums vai karantīna. Nav tās īstās sajūtas, bet šādi esam nospēlējuši jau gandrīz 40 spēles."

Uzdodot jautājumu, ko labu Kalniņš paņems no aizgājušā gada, sportista karjerā tā būs uzvara Gagarina kausa pirmajā kārtā pret Jaroslavļas "Lokomotiv", bet privātajā dzīvē – kāzas. "Man pašam kādu no KHL "play-off" pirmajām kārtām izdevās pārvarēt pirmo reizi karjerā. Mums bija laba komanda un pārliecība, ka arī nākamajā kārtā pret Sanktpēterburgas SKA varam nospēlēt ļoti labi, taču pandēmija neļāva to pat iesākt," Kalniņš uzsver, ka "Jokerit" nekad nav bijis tikai mērķa sasniegt Gagarina kausu – par trofeju ir arī jāpacīnās. "Domāju, šajā sezonā jāpārvar kā minimums divas kārtas."

Līdz šim "Jokerit" vēl ne reizi nav iekļuvusi Gagarina kausa pusfinālā, bet vistuvāk tam bija 2018. gadā, kad otrajā kārtā sešās spēlēs piekāpās Maskavas CSKA.