Gunta Baško-Melnbārde: "Ir smagi, taču laiks dziedē visu"

Latvijas basketbolistes finālturnīros ir spēlējušas pret Eiropas 20 vadošajām komandām. Pirms brauciena uz maģāru zemi bija uzvarētas 14 – Horvātija, Itālija, Bosnija, Polija, Vācija, Grieķija, Turcija, Izraēla, Lietuva, Beļģija, Francija, Ungārija, Čehija, Slovākija. Sombateji sarakstu papildināja Lielbritānija un Krievijai, taču ar to nepietika. Latvija kļuva par vienīgo komandu, kura ar bilanci 2-2 netika divpadsmitniekā.

Gunta klātienē sekmējusi visas lielākās Latvijas uzvaras. Seši finālturnīri, Eiropas pusfināls, Olimpisko spēļu kvalifikācija, "Dimanta bumba" un Pekinas spēles – summā nevienas spēlētājas ieguldījums nav bijis lielāks. Pārdzīvojumi un sāpes arī, taču viņa vienmēr spējusi piecelties.

Vai skatījies Eiropas čempionāta finālspēles?
Pirmajās dienās pēc atgriešanās no Ungārijas neskatījos. Pārbaudīju tikai rezultātus. Fināls ieintriģēja. Biju pārliecināta, ka uzvarēs Francija, taču labāku sniegumu parādīja Serbija. Viņas nospēlēja drošāk, uzņēmīgāk un Francija neatrada nekādu pretlīdzekli. Fināls bija ļoti interesants.

Pati simpatizēji Francijai?
Protams! Galvenais iemesls – izlasē spēlēja vairākas man pazīstamas meitenes. Francijā esmu pavadījusi tik daudz laika, ka tā ir man tuva zeme. Vienlaikus priecājos par serbietēm, jo viņas Eiropas čempionātā uzvarēja pirmo reizi vēsturē. Tas ir ļoti labi.

Pirms pieciem gadiem Latvija aizšķērsoja Serbijai ceļu uz finālturnīru. Tagad viņas ir čempiones. Izaugsme notika, pateicoties spēlētāju progresam, vadības attieksmes maiņai vai visam kopā?
Domāju, ka visam kopā. Serbijas spēlētāju individuālā meistarība ir ļoti augusi. Visas spēlē spēcīgos klubos, visām ir labs spēles laiks. Redzams, ka gadu gaitā augusi arī trenere Marina Maļkoviča.

Serbija ieguldījusi daudz laika un līdzekļu basketbola attīstībai. Tā ir zeme ar lieliem basketbola vārdiem, īpaši vīriešu vidū. Sieviešu basketbols dodas tajā pašā virzienā, īpaši pēc Ungārijā izcīnītā panākuma.

Esmu dzirdējis, ka KSS prezidenta maiņa – no 2011. gada Serbijas Basketbola federāciju vada bijušais Belgradas mērs Dragans Džilass – mainīja valstsvienību politiku. Tagad vienlīdz svarīgas ir gan vīriešu, gan sieviešu izlases. Šajā ziņā Serbija sāk atgādināt Spāniju un Franciju, kur basketbola dzīvi vada Hosē Luiss Saess un Žans Pjērs Siutā.
Žans Pjērs agrāk strādāja “Tarbes” klubā, kurā nospēlēju divus gadus. Francijas federācijas prezidentam sieviešu basketbols ir ļoti tuvs. Gribētu līdzīgu attīstību redzēt Latvijā. Pēc diviem neveiksmīgiem finālturnīriem, kuros netikām ārā no grupas, nevajag mest plinti krūmos un mūs norakt. Tieši otrādi – mums vajag atbalstu. Mēs turpināsim augt un attīstīties, jo mums aug labas meitenes. Viņām pašām jāstrādā un ar viņām ir jāstrādā, tad nākotnē viss būs kārtībā.

Gunta Baško-Melnbārde: sestais Eiropas čempionāta finālturnīrs. Foto: Romāns Kokšarovs, f64

"Pirms spēles pret Serbiju biju kā bumba ar laika degli"

Gunta spēlē pret nākamo Eiropas čempioni Serbiju

Spēle pret Horvātiju

Vai basketbola sabiedrības, tai skaitā Latvijas Basketbola savienības, atbalsts komandai šovasar bija pietiekams?
Atbalsts bija, taču vienmēr gribas, lai tas būtu lielāks. Pirms lieliem turnīriem atbalstam jābūt lielākam, lai meitenes to jūt un redz. Sportisko pusi nevar daudz ietekmēt, taču psiholoģiski tas ir ļoti svarīgi. To jājūt no pirmās sagatavošanās dienas līdz pēdējai spēlei. Jājūt, ne tikai dodoties projām, bet arī uz vietas.

Pirms finālturnīra daudz tika cilāta Rio tēma. Vai tādas runas nebija priekšlaicīgas?
Olimpiskajās spēlēs vienreiz jau bijām, tāpēc runas par Rio nebija nepamatotas. Nedomāju, ka tēmas cilāšana mūs ietekmēja “Jā, mums jābrauc” virzienā. Drīzāk tā kalpoja par motivāciju gan treneriem, gan spēlētājiem. Un faniem, kuri mūs vienmēr atbalstījuši – liels paldies viņiem par to! Olimpiādes pieminēšanai jābūt motivējošai.

Cik svarīgs mērķis Rio bija Tev?
Tas bija mans sapnis kā jebkuram sportistam. Vēlējos iet gājienā un klātienē redzēt atklāšanas ceremoniju. Pagaidām tas palicis nepiepildīts. Vairākkārt esmu teikusi, ka uz Olimpiādi nav jāieciklējas – līdz tai jāiet ļoti garš ceļš. Ja visu laiku domāsi par to, sadegsi. Jāiet soli pa solim. Viena spēle vienā laikā. Kad esi ticis tālāk, var domāt par nākamo soli. Diemžēl tas izpaliks.

Teici par sadegšanu. Vai Ungārijā redzēji spēlētāju vai treneru sadegšanu?
Tā notiek katrā lielā turnīrā.

Tavuprāt, kas pietrūka komandai? Nepareiza turnīra stratēģija? Zaudētā spēle pret Horvātiju?
Viena iemesla nebija. Nostrādāja viss kopā. Spēle pret Horvātiju kļuva par letālu ieroci, kurš tika pavērsts pret mums.

Pēc uzvaras pār Krieviju sākās diennakti ilga gaidīšana.
Tas bija smagi. Pēc Lielbritānijas zaudējuma Horvātijai domājām, ka Serbijai vajag uzvarēt Krieviju. Spēles gaitā redzējām, ka... Es pat neskatījos. Trīs meitenes aizbrauca spēli vērot klātienē, bet es nevarētu to izturēt.

Atgūties nav viegli. Domāju, ka Ungārijā varējām izdarīt daudz vairāk, jo iekšā bija visām. Atgūšanās... Laiks ir labākās zāles. Tas dziedē visu. Pagaidām sāpīgi par to domāt. Laiku pa laikam kāds pajautā “Kas tur notika?” Tas uzjundī sajūtas. Smagi ir joprojām, taču tagad jūtos labāk.

Vai pēc čempionāta Tev nācies uzņemties mierinātājas lomu?
Man ir nodoms sapulcēt meitenes, lai kopā atcerētos labās lietas. Vilšanās sajūta ar laiku pazudīs. Nevajag meklēt vainīgos. Katram jāieskatās pašam sevī un jāizvērtē, ko viņš izdarījis. Vajag sanākt kopā, lai pateiktos un uzmundrinātu. Jāpasaka, ka jāturpina cīnīties un nepadoties. Jaunajām spēlētājām viss vēl ir priekšā.

Neveiksmju sēriju pārtrauca uzvara pār Lielbritāniju. Foto: Romāns Kokšarovs, f64

"Lielākais paldies pienākas Latvijas faniem"

Gunta ar partnerēm

Gunta Baško-Melnbārde un Kate Aizsila

Parīt (saruna notika 2. jūlijā) notiks nākamā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra izloze. Kāda būs Tava nākotne izlasē?
Pagaidām no komentāriem atturēšos. Visvairāk atkarīgs būs no manis pašas. Šobrīd cenšos par basketbolu nedomāt.

Maijā apmeklēji FIBA tehniskās komitejas sēdi Ženēvā. Vai sajuti asās vēja brāzmas diskusijās par jauno FIBA sacensību formātu, izlašu un klubu kalendāra maiņu?
Kalendāra reformas nepārcilājām. Pirmā sanāksme tika veltīta, lai savstarpēji iepazītos un uzzinātu, kas komisijai jādara. Tas prasīja vairākas dienas. Līdz šim zināju spēli un basketbola noteikumus. Ženēvā guvu ieskatu no citas puses. Man tas šķita interesanti.

Kādus cilvēkus iepazini?
Komisijā esmu vienīgā aktīvā spēlētāja. Spāniete Eliza Agilara jau pāris gadus strādā federācijā, tādējādi viņa ieguvusi lielāku sapratni par lietu kārtību. Pārliecinājos, ka katram komisijas loceklim savā jomā piemīt liela gudrība. Sapratu, ka man ir daudz, kur augt. Piemēram, slovāks Ļubomirs Kotleba perfekti pārzina visus noteikumus un nolikumus. Mani tas apbūra.

ASV izlases treneris Džīno Oriemma ir dzīva leģenda. Parunāt ar viņu man bija gods. Spēlētājas karjerā pret viņu nav sanācis uzspēlēt, taču klātienē pārliecinājos, ka viņš un pārējie komisijas dalībnieki apveltīti ar iespaidīgām zināšanām. Biju sajūsmā, ka cilvēki ar savu darbu spējuši tikt tik tālu.

Sajuti viņu cilvēcisko pusi?
Visi izrādījās jauki cilvēki. Katru vakaru kopā vakariņojām un mums bija laiks iepazīties tuvāk. Viņiem patīk dalīties piedzīvotajā. Uzzināju, ka uztraukties ir normāli. Ja pirmajā reizē nevari parunāt, tas nav nekas traks. Viņu atvērtība lika man justies daudz labāk. Jutu, ka esmu pieņemta.

Sanāksmes notiek divreiz gadā?
Sabraukumi paredzēti reizi gadā. Nākamreiz tiksimies 2016. gada maijā vai jūnijā. Starplaikā darbībai ir pašiniciatīvas raksturs. Tehniskās komisijas mērķis ir padarīt basketbolu vēl labāku un izveidot to par populārāko spēli pasaulē. Tam vajadzīgs laiks.

Tiek uzskatīts, ka basketbols ir otrā populārākā komandu sporta spēle pasaulē aiz futbola. Olimpiskajās spēlēs basketbols ir komandu sporta veids numur viens, jo futbola turnīrā startē spēlētāji līdz 23 gadu vecumam.
Jātiecas, lai basketbols būtu populārākais, skatāmākais un mīļākais komandu sporta veids ne tikai reizi četros gados. FIBA vēlas, lai tas notiktu katru gadu, katru mēnesi, visu laiku.

Latvijas sieviešu basketbola valstsvienība. Foto: Romāns Kokšarovs, f64

Gunta Baško-Melnbārde un Anete Jēkabsone-Žogota

Gunta Baško-Melnbārde: uzvaras pār 16 no 20 Eiropas vadošajām komandām

"Laiks dziedē visas rētas"

Pēc spēles pret Horvātiju laukumu atstāji ar grūtībām. Kas notika?
Krītot stipri sasitu muguru. Sāpes no muguras pārgāja uz ceļgalu. Pāri tiku ar pretsāpju špricēm. Tādas situācijas nenotiek katru dienu, tāpēc jāsakož zobi un jācīnās tālāk. Profesionālajā sportā, ja tev sāp pirksts, tu nevari sākt žēloties, ka nespēlēsi. Tas neies cauri! Tu esi komandai vajadzīga un tev jāspēlē, ja vien savainojums nav ļoti smags.

Fiziskais un emocionālais nogurums palicis?
Pēc čempionāta ilgi jutos neizgulējusies. Mums bija agrās spēles un vajadzēja agri celties. Pirmajās divās nedēļās pēc čempionāta nekas nemainījās. Kā uzaust saule, esmu augšā. Treniņnometnes laikā gāju gulēt desmitos vai vienpadsmitos. Tagad vēlāk, taču piecos vai sešos no rīta esmu pamodusies. Pēdējās dienās guļu labāk. Ķermenis prasa atpūtu no basketbola.

Treneris Mārtiņš Zībarts teica, ka pirms un pēc spēlēm gulējis pa trīs stundām. Sanāk, ka tev nebija vairāk par piecām sešām stundām.
Dažreiz glāba diendusa. Ne vienmēr.

Piecas meitenes Eiropas čempionātā spēlēja pirmo reizi. Vai Tev kā kapteinei bija viegli ar viņām?
Pirmajā dienā acis dega visām. Viņas gribēja strādāt un novēlu darīt to vēl vairāk, lai viņu spēles līmenis turpina augt. Labas sagatavošanās nozīmi, spēlējot izlasē, nevar pārvērtēt.

Uguns dega visu laiku?
Tādās spēlēs kā pret Horvātiju tā nedaudz apdziest. Tādos brīžos jāļauj sevi nomierināt, pabēdāties. Tad (sliktais) jāmet ārā un jāsāk no jauna. Ir grūti aizvadīt četras spēles četrās dienās, taču jācīnās neatkarīgi no iepriekšējās dienas rezultāta. Prieks, ka nākamajās divās spēlēs uguntiņa pārvērtās kārtīgā liesmā. Pēc zaudējumiem vajadzīga īsa atmiņa, lai nebūtu jāpiedzīvo nepatīkamās sajūtas.

Ko Tu darīji, lai sevī iedegtu liesmu?
Ātri izanalizēju kļūdas, sarāju sevi, nomotivēju sevi un komandu nākamajai spēlei. Tādās reizēs saku, ka varam nospēlēt daudz labāk. Kā sevi rāju? Neteikšu, jo tas jādara vienatnē.

Vai Tava liesma visu laiku degusi spoži?
Basketbola karjeras laikā man tas ir izdevies. Jūtos ļoti pateicīga, ka Dievs man devis labu veselību un varu spēlēt augstā līmenī. Basketbols ir mana dzīve, darbs un hobijs. Esmu pateicīga liktenim, ka viņš mani aizvedis tur, kur esmu. Priecājos par to, kas man ir. Gadās grūti brīži, taču allaž esmu spējusi atgūt baudu tajā, ko daru. Darīt darbu, kurā gūsti baudu, ir fantastiski.

Šovasar atkārtoti spēlēji kopā ar Aneti Jēkabsoni-Žogotu un Zani Eglīti. Izlasē Tev apkārt bijis daudz cilvēku. Kurus vēlies izcelt?
Lielākais paldies pienākas faniem, kuri mums līdzās bijuši no paša sākuma. Ja jūti tādu aizmuguri, jūties labi. Viņi dod spēku, viņi ir sestais spēlētājs. Novēlu, lai viņi turpina atbalstīt Latvijas basketbolu, jo tas ir foršs sporta veids.

Nākamais paldies pienākas izlases spēlētājām, ar kurām esmu spēlējusi kopā daudzus gadus. Anete Jēkabsone-Žogota, Zane Eglīte, Zane Tamane, Liene Jansone, Ieva Kubliņa, Aija Putniņa, Aija Brumermane. Prieks, ka turas un viņām labi iet. Dažas beigušas karjeru veselības problēmu dēļ. Novēlu, lai viņām dzīvē viss izdodas, jo viņas to ir pelnījušas. Pirmkārt, visiem labu veselību!

Kas uztur liesmu Tevī?
Man daudz deva vecāki, īpaši tētis. Tagad daudz dod vīrs Kristaps un draugi. Viņi ir tie, kuri palīdz liesmai noturēties.

Guntas atkāpe

Māri, gribu pateikt tev paldies, ka vienmēr esi bijis kopā ar mums un palīdzējis popularizēt un ziņot tik plaši par sieviešu basketbolu. Neskatoties uz dažreiz dīvainajiem virsrakstiem :) , Tu esi pirmais, kas ir uzņēmies “info” šefību par sieviešu basketbolu, un tas noteikti ir palīdzējis sieviešu basketbolam būt tur, kur tas atrodas patreiz! Tā tikai turpini! Paldies!

Fizioterapeite Līga Folkmane un Gunta Baško-Melnbārde: katrai seši Eiropas finālturnīri. Foto: Romāns Kokšarovs, f64

Gunta pēc uzvaras pār Krieviju

Gunta Baško-Melnbārde un Dita Rozenberga

Gunta Baško-Melnbārde, valstsvienība un fani 2015. gada 14. jūnijā

Viedokļi par Guntu

Zane Eglīte, spēlējusi piecos Eiropas finālturnīros un Pekinas spēlēs
"Pirmā īpašība, kas asociējas ar Guntu, ir maksimālisms. Ja viņa dara, tad ar 100% atdevi, visu savu būtību. Gunta ir prasīga pret sevi un līdz ar to prasīga arī pret apkārtējiem, pret komandas biedrenēm. Tas motivē izdarīt labāk, sasniegt vairāk.

Gunta pavelk apkārtējos ar savu enerģiju un darbošanos. Viennozīmīgi, Gunta ir cīnītāja un, iespējams, situācijās, kur citi padosies un teiks: “Tas nav iespējams” Gunta saskatīs iespējas, turpinās darboties un cīnīties. Kas vēl? Gunta ir īstena latviete un zina ļoti daudz latviešu dziesmu."

Liene Jansone, spēlējusi piecos Eiropas finālturnīros un Pekinas spēlēs
"Gunta ir īpašs cilvēks ar to, ka vienmēr mērķtiecīgi gājusi uz saviem mērķiem, un nekas – ne šķēršļi, ne slikta diena, ne zaudējums – nekas nespēj viņu apstādināt mērķu sasniegšanā! Vienmēr esmu apbrīnojusi viņas enerģiju, nekad neapstājas, tik uz priekšu. Guntas dzīves ritms ir kustībā.

Gunta ir labs piemērs katram. No viņas var daudz mācīties. Pati tā esmu darījusi jau kopš koledžas gadiem un pēc tam izlasē, kad viņa bija kapteine! Personiskaais piemērs Gunta varētu būt daudziem. Viņas apņēmība, līderes loma, grūta darba darītāja – tas izsaka daudz!

Guntas devums valstsvienībai ir milzīgs. Ne tikai kā spēlētāja un līdere, bet kā spēlētāja ar pieredzi viņa var daudz iedot jaunajām basketbolistēm un motivēt tiekties uz augstākiem mērķiem. Guntas atgriešanas pierāda – ja gribi kaut ko sasniegt, viss ir iespējams. Lai arī Latvijas izlasei Eiropas čempionātā neveicās tik labi, viņa izlasē atnesa atpakaļ vecās vēsmas un padarīja vasaru interesantāku basketbola aprindās!"

Zane Tamane, pirmā Latvijas spēlētāja WNBA, spēlējusi četros Eiropas finālturnīros un Pekinas spēlēs
"Guntu pazīstu jau ilgus gadus. Mani vienmēr fascinē viņas lielā enerģija un dzīvesprieks! Viņa ir izcila sportiste un ļoti jauks cilvēks. Guntai piemīt kaut kas īpašs – es to sauktu par harizmu. Viņa spēj atrast kopīgu valodu ar jebkuru cilvēku. Guntai ir lielas līderes dotības. Viņa ievieš jautrību pēc treniņa, kad visi ir noguruši vai domīgi. Uzmundrinās vai pateiks stingrāku vārdu, ja vajadzēs...

Personīgais piemērs un citu motivēšana – Guntu raksturo abas lietas. Zinu, kā viņa strādā treniņos un spēlēs, cik daudz sevī iegulda un rāda labu piemēru pārējiem. Guntai izdodas motivēt komandu, kad nepieciešams. Viņa ir ļoti universāla spēlētāja gan laukumā, gan ārpus tā.

Gunta izlasei deva savu ilggadējo pieredzi un enerģiju. Daudz palīdzēja viņas līderes dotības. Ņemot vērā, ka šogad bija ļoti jauna komanda, tieši pieredzējušās spēlētājas, tai skaitā Gunta un Anete, daudz palīdzēja. Žēl, ka netikām tālāk... Paldies meitenēm par darbu un lielisko cīņu laukumā!"