MSĢ direktors: "Nevaram dzīvot uz nodokļu maksātāju rēķina un uzturēt hobijus"

Murjāņu sporta ģimnāzijā 2023. gada vasarā tika uzņemti jaunie audzēkņi piecos sporta veidos - riteņbraukšanā, handbolā, kamaniņu sportā, volejbolā un vieglatlētikā, turklāt no vieglatlētikas iespējama vēlāka pāreja uz bobsleju. Tāpat MSĢ ir nodaļa Jūrmalā, kurā pārstāvēta airēšana.

"Ar sporta federācijām nesen tika pārrunāts jautājums par iespējamo sporta veidu maiņu un jaunu grupu parādīšanos. Šeit tiks ņemta vērā gaidāmā pāreja uz 15 prioritārajiem sporta veidiem, un nebrīnītos, ja tuvāko gadu laikā MSĢ parādītos jaunas grupas," sacīja MSĢ direktors Sergejs Čevers.

"Piemēram, varētu parādīties triatlona nodaļa ar savu treneri, varētu būt arī bobsleja un skeletona nodaļa. Siguldā ir skeletona akadēmija, un varbūt mēs varētu sastrādāties," turpināja Čevers. "Tas varētu būt arī pludmales volejbols, jo mums ir nesen uzbūvēti četri jauna "bīča" laukumi."

"Tas ir viennozīmīgi, ka arī mums ir jāmainās," sacīja MSĢ direktors. "Jā, ir tradīcijas, kas sāktas jau pirms 60 gadiem, taču mēs nevaram ar to spekulēt kā argumentu un teikt, ka visu laiku šāds sporta veids pie mums bijis un tad tam jāpaliek. Nē, laiks iet uz priekšu, un ir jāmainās. Jābūt konkurētspējīgiem. Esam veikuši analīzes un uzklausījuši ieteikumus, kas būtu jāmaina, lai nodokļu maksātāju nauda tiktu pilnvērtīgi izmantota. Mēs nevaram dzīvot uz nodokļu maksātāju rēķina un uzturēt sporta veidus - hobijus."

Čevers kā citas vēlamās izmaiņas skolas darbībā norādīja budžeta izmaiņas: "Mums ir 2014. gada budžets - desmit gadus vecs. Taču inflācija eksistē, un viss kļuvis dārgāks. Līdz ar to nevaram īsti plānot lielu attīstību, varam plānot tikai minimālo uzdevumu izpildi. Labā ziņa gan ir tāda, ka iepriekšējos gados mums piešķirti līdzekļi infrastruktūras atjaunošanai, līdz ar to pamazām mūsu materiāltehniskā bāze uzlabojas. Nav vairs gluži tā, kā bija LTV sižetā, kad 80. gados kāds bija ieskrāpējis savu vārdu solā un tas skrāpējums tur joprojām bija. Apstākļi uzlabojas, daudz paveikts pie mācību darba apstākļiem, sakārtots labs stadions, un šeit mēs atbalstam arī paralimpisko komandu vieglatlētikā, kas brauc pie mums trenēties."

"Progress ir, un arī rezultāti ir, neskatoties uz to, ka kādam liktos, ka MSĢ vienkārši jātaisa ciet," sacīja Čevers. "Iepriekšējās ziemas un vasaras olimpiskajās spēlēs startējuši 20 MSĢ sportisti. Tas nav maz. Protams, visa kamaniņu sporta izlase ir no MSĢ. Nelobēšu tagad šo sporta veidu, bet atzīmēšu faktu, ka kamaniņās piramīdas svarīga daļa ir Murjāņos. Kopumā, ja skatās arī tikai uz faktos izsakāmajiem rezultātiem, tad domāju, ka mēs ar savu rocību esam parādījuši labus rezultātus, un esmu drošs, ka tuvākajā nākotnē tie tikai pieaugs mūsu audzēkņu sasniegumos - jaunais kārtslēcējs Valters Kreišs, topošie bobslejisti, handbolisti, kuri pēc skolas beigšanas paraksta līgumus ārzemēs. Mēs redzam perspektīvu."

Čevers neslēpās, ka eksistē runas un viedokļi par MSĢ efektivitāti un ka šur tur izskanējuši arī aicinājumi skolu slēgt. Viņam tika vaicāts - ja nākamajā vasarā tāds lēmums patiešām tiktu pieņemts un MSĢ vairs nebūtu, vai viņš to uzskatītu par traģēdiju Latvijas sportam?

"Ziniet, esmu pētījis šo tēmu, esmu izvērtējis situāciju citās Eiropas valstīs, kur ir līdzīgas sporta internātskolas," sacīja Čevers. "Vācijā ir internātskolas ziemas sporta veidiem, Nīderlandē ir handbols, Itālijā ir riteņbraukšana utt. Šādi internāti tiek attīstīti, un mēs nevaram apgalvot, ka MSĢ ir tikai tāds padomju laika pārpalikums. Kamēr valsts politikā ir arī sasniegumi olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos, tikmēr MSĢ ar piemērošanos laikiem un plānveida attīstību to var sniegt.

"Protams, visi dzirdam runas, ka valstij sportā vajadzētu pievērsties tikai amatieru sportam un veselīga dzīvesveida iedibināšanai. Personīgi es tam īsti nepiekrītu, augsto sasniegumu sportam ir sava vērtība, ko varbūt grūti izmērīt naudā, taču tā novērojama emocijās un kopējā pašapziņā," turpināja MSĢ direktors. "Un vēl jau arī sociālais faktors - ja Rīgā patiešām netrūkst iespēju specializētu interešu nodarbībām, tad laukos ar to ir citādi, un mēs piedāvājam iespēju jauniešiem papildus mācībām arī profesionāli strādāt savā sporta veidā, par to būtībā neko nemaksājot."

Latvijas valsts budžetā 2023. gadā sportam oficiāli atvēlēti 45.6 miljoni eiro, kas kopumā ir tikai 0.3% no valsts kopējā gada budžeta. IZM sniegtā informācija liecina, ka no sporta budžeta 2.7 miljoni eiro gadā tiek novirzīti Murjāņu sporta ģimnāzijas darbībai. MSĢ dibināta 1965. gadā, un Čevers skolu vada kopš 2020. gada.

Raidījums "(Bez)maksas sports" pilnā garumā būs pieejams šeit jau no plkst. 21.00: