Haralds Silovs: "Vēlos turpināt augt"

Haralds tagad nedaudz atpūšas no sporta, vairāk laika veltot mācībām. Esot laika arī visu aizvadīto izvērtēt, arī iespēto olimpiskajā Vankūverā . ”Man visas labās sajūtas varbūt izjauca kritiens 1000 metros, jo biju cerējis te pakāpties augstāk, tikt astoņniekā, bet vispār jau Vankūveru jāvērtē kā izdevušos.” Haralds raidījuma sākumā atzina, ka studijā viņam esot pat lielāks stress nekā pirms starta atbildīgos mačos, taču kopumā viņš pie intervijām jau pieradis.

Vankūverā Silovu intervēja ne viens vien ārvalstu medijs, Korejas TV pat Haraldam veltīja veselu sižetu, kura fragmentus varēja redzēt arī „Sporta studijā”. Sportists pats teica, ka pēc slidojuma hallē allaž vieglāk runāt nekā studijā, kad domas kaut kur citur šaudās. ”Komunicēšanās angliski man nekādas grūtības nesagādā, Kalgari mēs dzīvojam angliskā vidē, visas sarunas treniņos arī angliski un pašam vairs par valodu nav jāpiedomā. Šorttrekā jau vispār sportisti ir gana saliedēti un draudzīgi, ķīniešiem un korejiešiem tik valodas barjera traucē. Mači ir mači, bet viesnīcās savstarpējās attiecības vienam ar otru ir labas.”

Raidījumā tika vēlreiz aplūkoti Haralda slidojumi olimpiskajā Vankūverā, un sportists tos pats komentēja. Gan stāstot par savu, gan konkurentu taktiku, gan niansēm slidojumu laikā. Tāpat analizējot vienu otru kritienu, arī savu neveiksmi. Silovs sacīja, ka reizēm atkārtojumos tās sadursmes izskatās briesmīgākas nekā patiesībā ir, jo ātrumā pietiek ar mazu niansi, lai zaudētu līdzsvaru un kristu. Daudzi korejieši esot tik izveicīgi un labi tāpēc, ka viņi ir ļoti mazi augumā, un tas ļauj izmantot pavisam citas metodes taktikā un arī tehnikā.

Skatītāji vēlējās zināt arī par slidu atšķirību šorttrekā un ātrslidošanā. ”Dažas nianses jau ir, slidām ir dažādi rādiusi, bet tā arī daudz līdzīga, arī asināšana.” Normāls slidu komplekts Haraldam kalpojot kādu gadu vai pusotru, jo slodze tomēr liela, arī mitrums skādē.

Ar kādām domām Haralds braukšot uz nākamajām spēlēm Sočos? ”Līdz tam gan vēl četri gadi laika, bet Vankūverā man radās tā sajūta, ka jābūt uz pjedestāla, emocijas olimpiādē ir lielas. Gatavošos, ir ļoti nopietns darbs priekšā. Pats vēlos turpināt augt un sasniegt savus augstākos mērķus!” Haralds raidījumā atcerējās savu ceļu sportā – četru vai piecu gadu vecumā kopā ar brāli braukts BMX, bijusi vieglatlētika un peldēšana, akrobātika. Tikai kādu 10 vai 11 gadu vecumā gājuši uz masu slidotavām tepat Rīgā un tā sākusies aizraušanās ar šorttreku.

”Ceļš bija diezgan smags, jo halles nebija tik pieejamas kā tagad, nācās slidot vai nu ļoti agri no rīta vai vēlu vakarā. Mums ar brāli gan interese bija, bija liels vecāku ieguldījums. Brālis Helmuts pirmais no mums devās uz starptautiskām nometnēm un sāka mācīt arī citus, kaut tagad viņš vairs nenodarbojas.” Haralds atzīmēja, ka slidošana noder arī citiem sporta veidiem, it īpaši jau hokejam un tādēļ bērnībā tā ir viena no labākajām izvēlēm, ko var darīt sportiskajā jomā. Latvijā ar ātrslidošanu nodarboties gan pagrūti, jo mums nav neviena ovāla. Kā sportists tiek galā ar stresu pirms starta ? ”Gadu gaitā jau ir izstrādājusies rutīna, ko un kā dara. Pirms paša starta parasti domā par taktiku. Protams, ir liels stress, jo vairāk par to domā, jo lielāks, bet kad viss sākās, esi koncentrējies slidošanai un stress pāriet.”

Raidījuma beigās vēl Haralds Silovs īsumā atbildēja uz dažiem skatītāju iesūtītajiem jautājumiem. Kāpēc šorttrekisti tik bieži sacīkstēs lieto tumšās saulesbrilles? ” Man šķiet, vairāk tas ir kā stils, kā aksesuārs, reizēm gan ir jāaizsargā acis, jo ledus spīd, bet krāsa vai tonis, tas ir katra paša ziņā.”

Kādus cimdus izmanto šorttrekā? ”Šobrīd jau nesagriežama materiāla un uz pirkstu galiem uzliek tādus plastmasas vai karbona puļķīšus, lai labāk slīd pa ledu .”

Vai pats nedomā piedalīties Red Bull Crashed Ice sacensībās? ”Nē, nedomāju, kaut gan nekad jau nedrīkst teikt nē.”

Vai Haralds pats lasa interneta komentārus par sevi? ”Šad tad jau palasu, interesenti uzzināt cilvēku atsauksmes, dažreiz pozitīvas, dažreiz negatīvas. Es domāju, ka daudzi sportisti jau tā dara.”

Turpmākais mērķis nākamajos mēnešos būtu mācības, tāpat noskaidrot, kur un ar ko trenēsies, Haralds braukšot arī dažās MTB sacensībās un tad jau ar pilnu sparu varēšot sākt gatavoties jaunajai sezonai. Pagaidām galvenā vērība tiks pievērsta šorttrekam, kaut ar laiku varbūt arvien vairāk tiks domāts arī par ātrslidošanu. Šorttrekā labākie gadi esot tā līdz 28, 29, ar ātrslidošanu varot nodarboties nedaudz ilgāk.”

Informāciju sagatavoja:
LTV Sports