Eiduka: "Pāreju uz biatlonu biju izslēgusi jau iepriekš"

Patrīcija Eiduka papildu ir nodarbojusies arī ar biatlonu, tad arī šī ziemas sporta veida iemaņas viņai nav svešas. Ne tikai slēpošanā, bet arī biatlonā, neskatoties uz ne tik precīzu šaušanu, jo šaušanas treniņiem bija sanācis veltīt ļoti maz laika, viņa tik un tā bieži ir bijusi labākā. Biatlonā Patrīcija vēl startēja 2016. gada pirmajā pusē, piedaloties janvāra beigās pasaules čempionātā jauniešiem un pēc tam marta vidū Eiropas čempionātā junioriem. Būdama visjaunākā Latvijas komandā, tik un tā kuplās Eiduku ģimenes atvase visos startos bija labākā no mūsu pārstāvēm, krietni aiz muguras atstājot šobrīd pasaules kausos piedalošās Latvijas pārstāves Jūliju Matvijenko, Anniju Sabuli, Ievu Pūci.

Eiropas čempionātā jauniešiem 2016.gada janvāra beigās savas 16.dzimšans dienas priekšvakarā Eiduka, kas bija viena no visjaunākajām sacensību dalībniecēm, ar 4 kļūdām šaušanā (visas pieļautas otrajā šaušanā stāvus – aut.piez.) 6km sprintā ieguva 40.vietu (+2:44) 91 dalībnieces vidū un vienīgā no Latvijas pārstāvēm spēja kvalificēties iedzīšanai jeb iekļūt sešdesmitniekā. Šajā 6km sprintā Eiduka par divām vai vairāk minūtēm apsteidza savas vecākās komandas biedrenes (gadu vecāko Noru Osīti un trīs gadus vecākās Anniju Sabuli un Jūliju Matvijenko), kuras šāva nedaudz labāk nekā tobrīd vien 15 gadus jauniņā sportiste no Vecbebriem. 10km individuālajā distancē ar 7 kļūdām tika ieņemta 53.vieta (+7:22). Vistuvāk, 20 sekunžu attālumā bija piecas soda minūtes mazāk nopelnījusī Osīte, bet labāk šāvušās Sabule un Matvijenko no Patrīcijas atpalika attiecīgi pusotru un trīs minūtes.

2016.gada martā Eiropas junioru čempionātā, kas Patrīcijai bija pēdējās sacensības biatlonā, 7,5km sprintā ar 4 kļūdām tika iegūta 48.vieta (+5:28) no 76 dalībniecēm un vairāk nekā par minūti apsteigta tikpat kļūdas pieļāvusī Ieva Pūce. 12,5km individuālajā distancē ar 6 soda minūtēm sanāca 51.vieta (+13:06), par trīs ar pusi minūtēm priekšā 9 sodas minūtes nopelnījušajai Pūcei.

Lai arī Patrīcija bija labākā no mūsējām jaunietēm un juniorēm biatlonā, tomēr 2016.gada pirmajā pusē tika pieņemts lēmums likt mieru biatlonam un koncentrēties tikai uz slēpošanu. Šādu lēmuma viņa kopā ar savu tēvu un treneri Ingu Eiduku pieņēma pēc starta distanču slēpošanā Jauniešu Olimpiskajās spēlēs Lillehammerē, kur 5km distancē brīvajā stilā cīņā ar gadu un divus vecākajām konkurentēm ieguva 21.vietu. Un lēmuma pamatā nebija iegūtās vietas vienā vai otrā ziemas sporta veidā. Un tāpat nebija izšķiršanās starp slēpošanu un biatlonu. Jautājums pastāvēja, vai turpināt pamatnodarbei distanču slēpošanai papildu nodarboties arī ar biatlonu, jo tas varētu traucēt nepieciešamajam progresam slēpošanā.

“Mēs neskatījāmies ar aprēķinu, kur būtu labāk vai izdevīgāk. Godīgi sakot, pat nepastāvēja jautājums, kuru no šiem diviem sporta veidiem izvēlēties, bet drīzāk, vai papildu pamata un galvenajam sporta veidam distanču slēpošanai turpināt papildu darboties arī biatlona lauciņā,” atklāti pastāsta olimpiete no Vecbebriem un turpina: “Jauniešu vecumā vēl varēju ar labo slēpošanu kompensēt kļūdas šautuvē. Tā kā ar to pietika, lai Latvijā būtu labākā vai arī iegūtu godalgotas vietas savā vecumā, tad dažu gadus paralēli darbojos arī biatlonā. Taču, kad man palika 16, sapratām, ka, ja turpināšu divās frontēs, tad laika veltīšana biatlonam atņems laiku slēpošanai un tāpēc vajadzīgo izaugsmi slēpošanā nesasniegšu. Tāpēc kopā ar tēti, kas ir arī mans treneris, izlēmām biatlonu likt malā,” atceras šī gada ceturtā labākā juniore pasaulē distanču slēpošanā. “Distanču slēpošana man ļoti patīk, un vienīgi tajā arī vēlējos turpināt savu karjeru,” godīgi pasaka 20 gadus vecā panākumus guvusī Latvijas slēpotāja un piebilst: “Nav jau tā, ka man nepatīk biatlons, vienīgi bija sevi jāpiespiež uz šaušanu. Tādā ziņā nenoliedzami slēpošana ir man tuvāka sirdij. Tā sagādā prieku un baudu.”

Tagad, kad tik jaunā vecumā Eiduka ir izsitusies līdz elitei slēpošanā, nu jau vairākas reizes iekļūstot Top30 un tagad vēl augstāk (desmitniekā), tad nav nekāda iemesla vai motivācija, ne arī loģiska pamatojuma mainīt sporta veidu un pāriet uz biatlonu. Šobrīd ir pirmā reize, kad distanču slēpošanā pasaules kausa posmos mums ir augstākas vietas nekā biatlonā. “Protams, es negribētu teikt tādus kategoriskus vārdus kā “nekad”. Šobrīd ļoti daudz kas no nepieciešamā sagatavošanās procesā slēpošanā, man tiek nodrošināts, jo ļoti palīdz ilggadējie atbalstītāji – būvkompānija “Merks”, Latvijas Olimpiskā vienība, Kokneses novada pašvaldība, “Virši”, kā arī šogad pievienojušies “Nateo D” un “Skandi motors”, tāpēc es varu daudz labāk un kvalitatīvāk trenēties nekā iepriekš. Slēpju smērēšanā, kas ir dārgs process, liels atbalsts nāk arī no Olimpiskās čempiones Justīnas Kovaļčikas vadītās poļu komandas, kurā esmu otro gadu. Līdz ar to jāturpina tālāk iesāktais, un tāpēc domu par biatlonu neapsveru. Ja jutīšu, ka slēpošanā vairs nevarēšu progresēt vai noturēties elitē, tad iešu mācīties,” nākotnes redzējumu ieskicē pretendente uz gada sportistes titulu.