Seši Latvijas kalnu slēpotāji startēs pasaules čempionātā Šveicē

Ņemot vērā Starptautiskās Slēpošanas federācijas koncepcijas maiņu, nepiešķirot vairs kontribūcijas nacionālajām federācijām par katru pārstāvi pasaules čempionātā, mainījis savu nostāju un principus komandas komplektēšanā uz šīm svarīgajām sacensībām ir atbildīgais par kalnu slēpošanā Latvijas Slēpošanas federācijā Dinārs Doršs. Bijušais kalnu slēpotājs un tagad izlases galvenais treneris bija noteicis atlases kritēriju – iekļūšanu top500 konkrētajā disciplīnā. Šis vairāk bija kā orientējošs kritērijs un attiecās uz milzu slalomu un slalomu, jo startēšana ātrumdisciplīnās, kur savulaik Olimpiskajās spēlēs piedalījušies Renārs Doršs un Roberts Rode, pašreizējiem izlases pārstāvjiem nav aktuāla.

Ņemot vērā iepriekš minēto un arī izvirzītos kritērijus, Latvijas izlases sastāvs šoreiz būs mazāks nekā iepriekšējās reizes. Uz pēdējo divu čempionātu 2013.gadā Šladmingā un 2015.gadā Bīverkrīkā fona var teikt, ka pat krietni mazāks, jo tad startēja attiecīgi 14 un 11 mūsējie, bet Sanktmoricā valsts krāsas pārstāvēs seši Latvijas kalnu slēpotāji – mārupieši Kristaps un Miks Zvejnieki, siguldiete Lelde Gasūna, Norvēģijā dzīvojošā rāmaviete Agnese Āboltiņa, rīdziniece Liene Bondare un cēsnieks Žaks Gedra. Tātad pārstāvju skaits šoreiz sarucis uz pusi, pat esot mazākam nekā 2007., 2009. un 2011. gadā, kad uz čempionātu devās septiņi vai astoņi mūsu kalnu slēpotāji.

Jau sezonas sākumā bija zināms, ka komanda sastāvēs vismaz no pieciem dalībniekiem – diviem vecākajiem brāļiem Zvejniekiem, Gasūnas vecākās, Āboltiņas un Bondares, kuri visi slalomā, kā arī Kristaps ar Leldi arī milzu slalomā rudenī atradās stabili piecsimtniekā. Tobrīd trīssimtniekā, bet tagad ceturtā simta vidū atrodas Evelīna Gasūna, kura arī būtu iekļauta sastāvā, taču jaunākā māsa vēl nav sadziedējusi līdz galam kājas traumu un nav pilnvērtīgi trenējusies, tāpēc uz čempionātu nebrauks. Citiem bija jāmēģina sevi apliecināt sezonas pirmajā pusē. No pārējiem, kas reāli varētu izpildīt vai pietuvoties šai robežai, bija tikai divi – Žaks un Žanete Gedras. Līdzīgi kā Evelīna arī Žanete vēl nav pilnībā atguvusies no pagājušā sezonā gūtās traumas, tāpēc viņa šajā sezonā nav startējusi, kā rezultātā no sešsimtnieka noslīdējusi uz 755.vietu. Tikmēr Žaks pakāpeniski uzlaboja savus punktus, bet reitingā pa šo laiku viļņveidīgi kāpa uz augšu un nedaudz slīdēja lejā.

Pēdējā FIS listē pirms starta čempionāta viņš slalomā ar reitingu 33 FIS punkti ieņem 569.vietu no vairāk nekā pieciem ar pusi tūkstošiem kalnu slēpotāju, līdz piecsimtniekam pietrūkstot 1,8 FIS punktiem. Un tad rodas jautājums, ko darīt šajā gadījumā. Izlases galvenais treneris Dinārs Doršs izvēlējās iekļaut Žaku braucienam uz pasaules čempionātu. Šādu izvēli Dinārs pamato ar to, ka, lai arī Ž.Gedra formāli nav izpildījis kritēriju, t.i., iekļuvis top500, tomēr viņš ir ļoti tuvu šai robežai. Turklāt piecsimtnieks esot vairāk kā pieturas punkts līmeņa noteikšanai, nevis dzelžains kritērijs. Žaks ar savu braukšanu, līdzīgi cīnoties ar Miku Zvejnieku, ir apliecinājis, ka ir tādā līmenī, lai startētu pasaules čempionātā. Arī nākamie izlases dalībnieki – Dāvis Zvejnieks un Elvis Opmanis – atrodas ļoti tālu aiz Žaka gan reitingā (ap divtūkstošajām vietām), gan arī braukšanas ziņā, un viņiem nebūtu reālu izredžu pārvarēt kvalifikāciju.

Pilnīgi precīzi sacensību grafiku mūsu izlasei būs iespējams pateikt tikai pirms katras konkrētas disciplīnas, kad būs izlikti starta saraksti, jo pēc ranga 50 labākajiem nav jāstartē kvalifikācijas slēpojumā. Tas attiecas uz slalomu, jo milzu slalomā, uzsākot sacensības ar kvalifikāciju, piedalīsies tikai Kristaps Zvejnieks un Lelde Gasūna. Pagaidām izskatās, ka visiem mūsējiem būs jāstartē slaloma kvalifikācijā, jo starp labākajiem 50 Latvijas kalnu slēpotāju nav. Taču, lai arī Kristaps un Lelde atrodas astotā desmita beigās, tomēr ne visi no viņiem pasaules rangā slalomā priekšā esošajiem piedalīsies pasaules čempionātā.

Sistēma ir līdzīga kā iepriekšējos gadus, proti, pie 50 automātiski pamatsacensībās tikušajiem nāks klāt 25 labākie no kvalifikācijas, kā arī vēl 25 no tām valstīm, kas nav pārstāvētas šo 75 dalībnieku vidū un par ko nolems Starptautiskā Slēpošanas federācija. Tātad kopējais dalībnieku skaits pamatsacensībās būs simts. Ja arī sanāk neveiksmīgi nostartēt un neviens nepārvar kvalifikāciju, ko mēs ceram, ka nenotiks, tad visticamāk Latvijai pienāktos viena vieta pamatsacensībās, ņemot vērā mūsu līderu augsto reitingu.

Runājot par izredzēm, lielākas tās, protams, ir pasaules kausa posmā trīsdesmitniekā tikušajiem Kristapam un Leldei, kuri var pacīnīties ne tikai par trīsdesmitnieku, bet arī par nākamā desmitnieka slieksni, jo pasaules čempionātā atšķirībā no pasaules kausa posmiem kalnu slēpošanas lielvalstis pārstāv ne vairāk kā četri, turklāt slalomā vairāki vadošie bieži izstājas. Taču nevarētu teikt, ka mūsu līderiem pēdējās reizes būt klājies labi, jo Kristapam pēdējos divos čempionātos tieši slalomā nav izdevies sasniegt finišu, bet Leldi tāds pats liktenis piemeklēja 2015.gadā ASV, bet 2013.gadā viņa ierindojās 49.vietā. Toties ļoti veiksmīgs viņiem bija 2011.gads, kad Vācijā abi slalomā ieņēma 36.vietu, kas tolaik priekš viņu reitinga bija ļoti labs rezultāts. Pārējiem mūsējiem esot labas iespējas pārvarēt kvalifikāciju un tikt pamatsacensībās, skaidro D.Doršs, piebilstot, ka grūtāk klāsies Agnesei Āboltiņai, kura atlabusi no decembrī gūtās traumas, bet nav pilnvērtīgi trenējusies.

Finālsacensības sievietēm milzu slalomā būs ceturtdien, kad kvalifikācija ir paredzēta vīriešiem. Savukārt piektdien, 17.februārī, dāmām būs kvalifikācija slalomā, bet vīriešiem pamatsacensības milzu slalomā. Sestdien sievietes noskaidros labākās slalomā, kamēr vīriem notiks kvalifikācija, bet svētdien,19.februārī, čempionāts noslēgsies kā parasti ar vīriešu slalomu.