Facebook
GooglePasaules čempionātā slēpošanā medaļas izcīnījušas 11 valstis
Pirms divām dienām Obertsdorfā noslēdzās pasaules čempionāts slēpošanā, sadalot medaļu komplektu distanču slēpošanā, tramplīnlēkšanā un ziemeļu divcīņā. Medaļu ieskaitē vairāk nekā pārliecinoši uzvarēja Norvēģija, bet otro un trešo vietu ieguva Austrija un Zviedrija, kopumā medaļas nopelnot 11 valstu pārstāvjiem.
Jau pēc pāris pirmajām pasaules čempionāta dienām bija skaidrs, ka pārliecinošu uzvaru izcīnīs Norvēģija, kurai visos trijos sporta veidos abiem dzimumiem bija reāli medaļu pretendenti. Savā ziņā tas “nokāva” intrigu un interesi par uzvaru, taču bija ļoti līdzvērtīga un interesanta cīņa starp vairākām valstīm par otro vietu. Austriešiem un vāciešiem ir spēcīgi tramplīnlēcēji un ziemeļu divcīņnieki, bet švaki ar reāliem medaļu pretendentiem distanču slēpošanā, kur var iegūt visvairāk medaļas. Zviedrijai ir ļoti labas slēpotājas un Krievijai Aleksandrs Boļšunovs vīriešu konkurencē, taču absolūta bezcerība šīm valstīm ir pārējos divos sporta veidos.
No 24medaļu komplektiem jeb 72 medaļām Norvēģija izcīnīja gandrīz pusi – 31 medaļu, taču zelta medaļu ziņā norvēģi pat pārsniedza pusi – trīspadsmit. Lielāko vairumu no tām (deviņas) tika iegūtas distanču slēpošanā, pateicoties galvenokārt Terēzai Juhaugai un Johannesam Klēbo. Visgrūtāk norvēģiem gāja tramplīnlēkšanā vīriešiem, kur, neskatoties uz to, ka viņu sastāvā sākumā bija pārliecinošais pasaules kausa līderis Halvors Grānerūds, norvēģi palika bez zelta, iegūstot vienu medaļu. Šāda dominance sagādā prieku norvēģu līdzjutējiem, taču nomāc interesi citu valstu pārstāvju vidū.
Pēdējās dienās Austrijas divcīņnieki un tramplīnlēcējs Štefans Krafts sarūpēja nepieciešamās zelta medaļas, lai Austrija (4,1,2) ar septiņām medaļām (4 zelta) iegūtu otro vietu. Tikpat medaļas bija arī Zviedrijai (2,2,3), taču augstākā kaluma tikai divas. Zviedrietēm vēl bija iespēja nopelnīt trešo uzvaru stafetē slēpošanā, taču tur kļūdījās smērētāji, bet ar to tāpat nepietiktu Austrijas apsteigšanai. Tieši aiz trijnieka ceturtajā vietā ierindojās mājinieki vācieši, kuriem vienīgā atšķirība ar zviedriem – par vienu bronzas medaļu mazāk. Un te viņi atcerēsies ziemeļu divcīņnieku Ēriku Frencelu ar divām 4.vietām. Piecas un visa kaluma nopelnīja Krievija, kur 80% ir Boļšunova nopelns.
Pasaules čempionāts slēpošanā, medaļas izcīnījušās valstis pēc visām 24 disciplīnām trijos sporta veidos
| V. | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Norvēģija | 13 | 11 | 7 | 31 |
| 2. | Austrija | 4 | 1 | 2 | 7 |
| 3. | Zviedrija | 2 | 2 | 3 | 7 |
| 4. | Vācija | 2 | 2 | 2 | 6 |
| 5. | Krievija | 1 | 3 | 1 | 5 |
| 6. | Slovēnija | 1 | 1 | 4 | 6 |
| 7. | Polija | 1 | 0 | 1 | 2 |
| 8. | Somija | 0 | 2 | 1 | 3 |
| 9. | Japāna | 0 | 1 | 2 | 3 |
| 10. | Šveice | 0 | 1 | 0 | 1 |
| 11. | Francija | 0 | 0 | 1 | 1 |
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]