M.Dukurs par skeletona lejupslīdi Latvijā: ''Tas bija skaidrs, kad paši vēl braucām''

Titulētais skeletonists Martins Dukurs, kurš otro sezonu trenē Lielbritānijas izlasi, plašākā intervijā ''MVP'' skaidroja renes sportu popularitātes kritumu un to, vai Latvijā skeletonam ir nākotne.

''Līkne slīd uz leju. Skeletonam slīd, bobslejam - krīt.. Dārdzība bobslejā ir prātam neaptverama. Cilvēki sāk izvērtēt, vai tas vispār ir vajadzīgs. Lejupslīdi nevar noliegt un tas renes sporta veidus biedē,'' viņš saka. Martins pauž, ka skeletonam, kuram allaž Pasaules kausa posmos jāstartē ceturtdienās un piektdienās, prātīgāk būtu atdalīties no bobsleja, taču tas nav vienkārši izdarāms. ''Esmu pieņēmis, ka tas ir vāciešu sporta veids. Viņi tur visu diriģē. Neredzu, ka tur nākotnē varētu būt kādas izmaiņas. Ja godīgi, pat brīnos, cik ilgi bobslejā citi sēdēs un piecietīs to visu, kas tur notiek - tas viss citus ir nostādījis pazemojošā līmenī.''

''Viņam ir taisnība, tur nav ko slēpt,'' uz jautājumu, vai viņa tēva, Daiņa Dukura, teiktais, ka skeletons Latvijā ir uz skuju takas, atbildēja Martins. ''Tas bija skaidrs jau tad, kad paši vēl braucām. Tobrīd vajadzēja būt jaunajiem, kas kaut kādā veidā spētu ar mums konkurēt, bet bija redzams, ka nav spēcīgu talantu. Jā, cilvēki gaidīja, ka tēvs to attīstīs, bet jāsaprot, ka, pirmkārt, viņš šo visu darīja savu dēlu dēļ. Otrkārt, lai to visu attīstītu, jāiegulda nenormāls darbs. Ja jādomā, kā ar diviem dēliem startēt augstākajā līmenī, un vēl paralēli jāvelk jauniešu programma - tas nav ceļams.''

Martins ir pietiekami skarbs vērtējumā par to, vai Latvijā tuvākajā laikā (nākamajās divās olimpiskajās spēlēs) būs kāds augsta līmeņa skeletonists. ''Ja man prasa šodien - domāju, ka nebūs. Nebūs neviena, kas brauc. Pat nerunāšu par to, ka ir jākvalificējas. Vienkārši nebūs, kas strādā.'' Optimismu īpaši nav viesusi ar jaunatnes olimpiskās spēles, kurās uzvarēja Emīls Indriksons, bet meitenes izcīnīja sudrabu un bronzu. ''Ne velti mēs tās saucam par mikimaušu spēlēm. Protams, tas ir forši, ir sacensības, bet lēciens līdz pieaugušo līmenim ir milzīgs. Jaunatnes olimpisko spēļu čempions Pasaules kausā nevarētu iebraukt pat ''top20'', tie ir absolūti dažādi līmeņi. Neapšaubāmi, tur ir talantīgi cilvēki un nākotnē var kas izveidoties, bet, ka mikimauši tagad ielēktu Pasaules kausā un būtu pirmajā sešiniekā - tā nebūs.''

Pēc karjeras beigām Martinam bijis piedāvājums no Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas darboties organizācijas valdē, taču Dukurs no tā atteicies, jo nav bijuši zināmi spēles noteikumi. ''Galvenais, kas atgrūda - nav zināmi spēles noteikumi. Nezinu, kas tuvāko gadu laikā ar viņiem notiks. Neprasu jau daudz vai maz. Konkrēti - cik varat atvēlēt skeletonam? Un tad es sapratīšu, vai ir jēga to darīt. Laikam iekšēji arī biju piekusis no tās visas ņemšanās ar federāciju, attiecību nebūšanas... Ja tēvs ar to visu plēšas, tu tajā jebkurā gadījumā esi iejaukts.'' Dukuram palīdzēt bijuši gatavi arī viņa sponsori, tomēr viņš lēmis par labu strādāšanai Lielbritānijas izlasē. ''Ilggadējie sponsori pat piedāvāja palīdzēt, ja pēc sportista karjeras beigām paliktu Latvijas skeletonā. Nāc, runā, darīsim, mēģināsim - viss ir izdarāms. Bet es biju tā piekusis, ka vienkārši gribēju izkāpt ārā un iekāpt pavisam citā vietā. Un šobrīd to galīgi nenožēloju.''

Izmantotie resursi:
https://www.delfi.lv/mvp/51890975/s...