Zirne: "Mans lielais mērķis šosezon ir olimpiskais sešinieks"

"Sadarbību ar privāto fiziskās sagatavotības treneri Krišjāni Eikenu uzsāku jau pagājušajā sezonā. Uzlabojumi bija ievērojami, tādēļ nebija nekāda pamata neturpināt šo sadarbību," stāsta Ulla. "Iepriekš trenējos kopā ar visiem pēc izlases trenera Kaspara Dumpja programmas, taču sapratu, ka tieši man uzlabojumus tas nedod. Stāvēju uz vietas. Aprunājāmies ar Kasparu un sapratām, ka kaut kas ir jāmaina."

"Jau pagājušajā sezonā uzlabojums startā bija acīmredzams. Man vienkārši bija vajadzīga citāda treniņu metodika. Tā ir lieliska iespēja trenēt fizisko sagatavotību pie trenera, kurš tev nemitīgi seko līdzi tavām kustībām un pievērš nedalītu uzmanību. Darbs norit daudz produktīvāk. Protams, bija mazliet jāpielāgojas arī izlases kopīgajiem treniņiem. Taču ar to izdevās tikt galā, biju uz visiem specifiskajiem treniņiem - gan starta, gan braukšanas. Ziemā pielāgojām fiziskos treniņus trases treniņiem."

Ja reiz Zirne pēdējā gada laikā pastiprināti strādājusi pie fiziskās sagatavotības, tad droši vien arī mērķus viņa sev nospraudusi augstākus. "Jā, nenoliegšu, ka mērķi ir lieli. Manuprāt, tā arī jābūt. Es nebaidos sev uzstādīt augstus mērķus, lai censtos tos sasniegt. Vienlaikus es nedomāju par to, ka kaut kas varētu neizdoties. Uz mērķi eju ar pārliecību, ka to sasniegšu. Kā būs patiesībā, to redzēsim. Kāds ir mans lielais mērķis? Olimpiskais sešinieks."

"Pagājušajā sezonā Pasaules kausa posmā olimpiskajā Phjončhanas trasē man ļoti labi veicās (Ulla ieguva septīto vietu - J.F.)," atceras sportiste. "Tas tikai apstiprināja manas iekšējās sajūtas, ka - jā, es to varu. Protams, es nedomāju, ka tikai tādēļ man veiksies labi arī Olimpiādē. Trase noteikti būs mazliet citāda."

Lai gan tieši kamaniņu sportistiem bija vislielākās pretenzijas pret Phjončhanas trasi, Ulla norāda, ka ir starp tām retajām sportistēm, kurām trase patika. "Protams, trase bija pārāk bīstama, to vajadzētu novērt, lai sportisti iztiek bez traumām, jo kritienu bija daudz. Vienlaikus tās bija vienas no pēdējā laika interesantākajām sacensībām. Esmu par to, lai tiktu saglabāts āķis, kas ir devītajā virāžā."

Mārtiņš Rubenis jau pagājušās sezonas izskaņā vairāk pieslēdzies arī darbam ar pieaugušo izlases kamanām. Zirne stāsta, ka arī viņai uz olimpisko sezonu ir tapusi jaunas kamanas. "Tagad testējam jaunās kamanas, liekam kopā dažādas kombinācijas ar vecajām kamanām, meklēju sev piemēroto variantu. Es vienmēr esmu atvērta eksperimentiem un ātri varu pielāgoties. Protams, negribētu uz olimpiskajām spēlēm doties ar neskaitāmiem variantiem, nezinot, kas tad derēs vislabāk, tomēr ar diviem trim variantiem varētu tikt galā."

Iespējams, ka jau 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā kamaniņu sporta sacensības varētu papildināt sieviešu divnieka ekipāžas. Ulla gan atzīst, ka pagaidām pret šādu ideju izturas visai skeptiski. "Vienmēr ir bijušas meitenes, kas ir kaut ko tādu mēģinājušas, taču nav tā, ka kamaniņu sportistes rautos uz iespēju startēt divniekā."

"Pēc olimpiskajām spēlēm es noteikti palikšu kamaniņu sportā, bet par tik dramatiskām pārmaiņām karjerā kā pāreju uz startu divnieka ekipāžā es nedomāju," smejoties saka Zirne. "Tas drīzāk attiecas uz jaunajām meitenēm. Ja sāc braukt divniekā jau no agra vecuma, tad ir citādi. Es šobrīd šādai iespējamībai teiktu nē. Bet - nekad nesaki nekad."