Nodevība un pasūtījums: Zubkovs kritizē Krieviju un kategoriski noliedz vainu

- Aizgājāt no federācijas un bobsleja, kas bija jūsu visa mūža darbs. Tā nav traģēdija?
- Kādēļ traģēdija? Mana mūža darbs ir attīstīt sportu, nevis piedalīties intrigās.

- Ar kādām sajūtām uzrakstījāt atlūgumu?
- Pirmkārt, es to uzrakstīju apzināti. Uz laiku aizgāju no amata, jo IBSF pieņēma lēmumu par manu diskvalifikāciju. Ja būtu palicis amatā, tas sodītu federāciju, sportistus un trenerus, kuriem šobrīd rit sezona. Vajadzēja saglabāt komandu, federāciju. Es taču neuzskatu, ka esmu tikai es. Pirmajā vietā ir komanda. Aizgāju, lai tai netiktu piespriestas sankcijas. Bet sajūtas – kādas gan var būt sajūtas, kad uz tevi spiedienu izdara sporta ministrs [Pavels Kolobkovs] un Krievijas Olimpiskā komiteja (OKR), kad ministrija federācijai atņēma visus sponsorus, bet OKR cenšas pīt intrigas. Kādēļ?

- Jūs runājāt par ministru. Tikāties ar viņu?
- Gan pirms [federācijas] vēlēšanām, gan tagad – janvārī. Katru reizi viņš tiešā tekstā teica, lai es aizeju no prezidenta amata. Vaicāju: "Kāds ir pamats? Kādēļ?" Atbildes nebija, tāpat arī par sponsoriem. Jūs taču redzat, ka federācijai to nav. Visus atņēma sporta ministrs.

- Kā tas notika?
- Vasarā notika federācijas prezidenta vēlēšanas. Pirms tām sponsoriem prezentēju savu programmu, mēs to apspriedām. Pretī man apsolīja atbalstu. Bet pēc tam cilvēki, kuri atbild par sponsoriem, tiešā tekstā sacīja, ka zvanījis sporta ministrs un lūdzis nefinansēt.

- Tas notika pēc vēlēšanām?
- Protams. Pirms tām visi bija gatavi nākt: "Transneft", "Gosloto". Ja nebūtu gatavi, es nemaz nebūtu balotējies, jo sapratu, ka federācijai vajag daudz naudas – algas, prēmijas. Bet šodien naudas nav: nulle. Viņi kaitē ne tikai man, bet arī sportistiem, cilvēkiem, kuri strādā šajā sporta veidā. Un parāda savu varenību, izmantojot dienesta stāvokli.

- Vēl vasarā "Sovsport" rakstīja, ka federācijas ienākumi ir nokrituši vairākas reizes, bet peļņa – 118 reižu.
- Pirmkārt, viņi salīdzināja ar tiem ienākumiem, kas bija pirms Soču olimpiskajām spēlēm. Tās ir divas dažādas lietas. Ienākumi kritās visās federācijās. Otrkārt, pašai federācijai nav tiesību pelnīt, tā nevar nodarboties ar komercdarbību. Palīdz sponsori. Tie mums bija, bet tagad Sporta ministrijas dēļ nav.

- Un kā federācija dzīvo?
- Mēs centāmies precīzi izskaitīt sponsoru naudu. Līdz manam atlūgumam tās pietika. Aizgāju laicīgi, vairs ar šo jautājumu nenodarbošos. Tagad pieaugs parādi. Tas jau ir sācies. Sporta ministrija vēlējās to? Lūdzu! Risiniet problēmu, man pietiek!

- Saprotat, kādēļ Krievijas Olimpiskā komiteja Maskavas tiesā nostājās pret jums?
- Tas ir jautājums viņiem, es viņu galvā ielīst nespēju. Esmu cilvēks, kurš iet uz savu mērķi. Mērķis ir rezultāts un organizācijas darbs. Bet ne intrigas un spēlītes, kurās viņi centās spēlēt. Sporta ministrija un OKR izdarīja spiedienu uz tiesu, tāds ir mans pieņēmums. Teikšu vēl vairāk: atcerieties Sergejevu [bobslejisti, kurai 2018. gada olimpiskajās spēlēs atklāja pozitīvu A provi, bet no B proves atvēršanas viņa atteicās]? Kur viņa tagad ir?

- Piedalās sacensībās, jo viņu diskvalificēja tikai uz astoņiem mēnešiem.
- Kurš to paveica, lai būtu tikai uz astoņiem mēnešiem? OKR vai Sporta ministrija? Ministrs man zvanīja un tiešā tekstā teica, lai viņa atzīstas, ka lietoja dopingu. "Jūs ko – esat pie pilna prāta?" atbildēju es. Ko teica Pozdņakovs, kurš atbildēja par Phjončhanas spēlēm? "Viņa ir vainīga, viņa ir jāsoda par to, ka mēs netikām pie sava karoga un himnas". Kaut viens no šiem vadītājiem – Pozdņakovs, Kolobkovs – pēc tam ir atvainojies sportistei par saviem vārdiem? Sportistei, kura nav vainīga, ko mēs arī pierādījām. Uzdodiet viņiem šo jautājumu un piezvaniet viņas advokātei, viņš izstāstīs sīki soli pa solim, kādas darbības mēs veicām. Viņa tiešām nebija vainīga. Viņa saņēma produktu, kuru deva FMBA (Federālā medicīniski bioloģiskā aģentūra). FMBA vajadzēja pārbaudīt šos preparātus. Viņa taču nelietoja savu preparātu. Pēc tam saslima un organisms kļuva vājš. Un pārbaudē atklājās minimāla koncentrācija. Bet jūs skaisti cenšaties uzburt ainu, ka viņa ir vainīga,- lai tikai jūs lasītu.

- Jūs teicāt, ka no prezidenta amata aizgājāt diskvalifikācijas dēļ. Tas, ka tāda tiks piespriesta, bija saprotams jau vasarā, par ko mēs arī rakstījām. Kādēļ tad vispār kandidējāts vēlēšanās?
- Kā gan jums bija skaidrs? Man, kas, atrada dopingu?

- Neatrada.
- Bet jūs rakstāt par dopingu.

- Nē, mēs rakstām par pierādījumu kopumu.
- Parādiet man to tūliņ un tagad. Lūk, pierādījumu kopums – kāds tieši?

- Anormāls sāls daudzums un divu tipa švīkas, kas liecina par to, ka jūsu prove tika atvērta.
- Un kas? Kam vēl bija švīkas? 30 cilvēkiem. Kurš tās uztaisīja? Bet jūs apvainojat mani, sportistu.

- Neapvainoju es, bet gan Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) Lozannā.
- Tiesa uzrakstīja, ka bijusi manipulācija ar provēm un sāli. Bet pierādījumu daļai pretī rakstīts burts N – nav pierādīts.

- Taču Ļegkovu un vēl 27 cilvēkus attaisnoja, taču jūs ne.
- Tas nav jautājums man. Un kas, vai tad Ļegkovam nebija švīkas?

- Viņa gadījumā pierādījumu bija mazāk.
- Un kādi ir pierādījumi par mani? Sāls – tas ir dopings? Kādas manipulācijas?

- Nevēlos strīdēties, vai jūs lietojāt vai nelietojāt dopingu, mainījāt vai nemainījāt provi. Jautājums ir cits. CAS jūs neattaisnoja un lēmuma motivāciju iesniedza starptautiskajā federācijā. Tobrīd kļuva skaidrs, ka jūsu diskvalifikācija ir tikai laika jautājums. Kādēļ tādā situācijā kļūt par prezidentu, ja pēc dažiem mēnešiem radīsies problēmas un nāksies aiziet? Jūs to nesapratāt?
- Es to nesapratu. Kas gan man bija jāsaprot, ja esmu nevainīgs? Tagad Maskavas tiesa pierādīja, ka esmu nevainīgs pēc Krievijas Federācijas likumiem. Kas man ir jāsaprot? Turklāt Ivo Ferriāni [IBSF prezidents] vasarā atsūtīja man garantijas vēstuli, ka viņš mani atbalstīs. Kāds te sakars ar CAS? CAS, OKR un SOK – tās visas ir sabiedriskas organizācijas. Kam man būtu jātic – tām vai Ferriāni? Bet par 28 attaisnotajiem un 11 neattaisnotajiem – mūs vienkārši nodeva. Kaut vienā pasaules valstī notiktu kas tāds? Bez dopinga, pamatojot ar kaut kādu sāli… Sportistiem ar to nebija nekāda sakara. Mums nebija tiesību ieiet laboratorijā. Es vispār pirmoreiz dzirdu par tādu Rodčenkovu, nepazīstu viņu.

- Jūs nodeva – kurus tieši domājat?
- Tos, kuriem atrada sāli. Par to joprojām neviens nav atbildējis – ne sporta ministrs, ne OKR vadītājs.

- Ko gan vēl viņiem vajadzēja darīt? Aizgāja uz CAS, bet tur jūs neattaisnoja. Augstāk iet vairs nav iespējams.
- Aizgāja, malači! Bet viņi pat nesarūpēja ekspertus sāls jautājumā. Kaut gan ir raksts, ka sportistiem var būt paaugstināts sāls daudzums tādā laikā. To pierādīja japāņi. Neviens par to tiesā nepateica. CAS vispār katra sportista lietu vajadzēja izskatīt atsevišķi, bet tas nenotika. Visi lēmumi ir identiski, mainās tikai uzvārdi. Tas ir normāli? Un mēs nedrīkstējām teikt visu – advokāti taču strādāja. Ne visi jautājumi, kurus gribēju vaicāt, tika uzdoti.

- Ja tiesas procesā bija pārkāpumi, varējāt iesniegt apelāciju Šveices Augstākajā tribunālā, bet to neizdarījāt.
- Un ko tas dos? Tas risina sporta problēmas? Nē. Atdot naudu šveiciešu advokātam? Es tik daudz nepelnu. Plus tribunāls izlemtu tikai to, vai procesa laikā bija kādi pārkāpumi. Manu lietu tas no jauna nepētītu.

- Jūs neatzīstat CAS lēmumu un uzskatāt, ka tiesa noritēja ar pārkāpumiem. Kādēļ tad 28 sportistus attaisnoja?
- Nezinu. Zinu tikai to, ka tie 11, kurus neattaisnoja, ir tikpat tīri kā pārējie. Un ka Krievijai vajadzēja aizstāvēt un atstāt dzīvu vismaz kādu, lai saglabātu pirmo vietu kopējā medaļu ieskaitē. Tas ir mans viedoklis.

- Nesaprotu – kādēļ nedrīkstēja aizstāvēt visus? Kas tā par dīvainu apmaiņu – 28 pret 11?
- Tas nav jāprasa man, bet gan sporta ministram. Es neesmu ministrs. Arī citi sportisti ir neizpratnē – kādēļ mēs? Sportista funkcija beidzas tajā brīdī, kad tas ir nodevis urīnu. Es parakstīju papīru, ka man nav pretenziju pret dopinga ņēmēju, bet viņam – pret mani. Tālāk mana funkcija beidzas. Kas tiek darīts tālāk un kā – par to skaidrībā ir jātiek advokātiem.

- Katrā atbildē jūs metaties virsū Kolobkovam [sporta ministram], bet nesniedzat argumentus. Kāds ir viņa labums neaizstāvēt visus?
- Man nav atbildes. Tagad pēc IBSF diskvalifikācijas sportisti atkal atnāca pie manis, lai palīdzētu. Es saku, ka nevaru.

- Tad vēlreiz vaicāšu par CAS. Kādēļ kādu krievu sportistu attaisnoja, kādēļ par viņu bija pārāk maz pierādījumu, bet jūs neattaisnoja?
- Nezinu.

- Jūs par pārkāpēju atzina SOK, CAS, IBSF, OKR. Kas vēl nepieciešams, lai jūs pats sevi atzītu par vainīgu?'
- Nekas nav vajadzīgs. Tās ir sabiedriskas organizācijas. Tās savā starpā pieņem lēmumus. Lūk, Sergejevas piemērs – arī runāja, ka viņai ir jāatzīstas. Bet mēs pierādījām pretējo. Un es sevi neatzīstu par vainīgu. Vienmēr biju un palikšu tīrs sportists.

- Teicāt, ka Šveices tribunāls nenodarbojas ar sporta jautājumiem. Vai tad Maskavas tiesa ar tiem nodarbojas?
- Maskavas tiesa nodarbojas ar Krievijas Federācijas likumdošanu.

- Kā ideja bija turp vērsties?
- Mana.

- Kamdēļ? Jūs teicāt – lai atjaunotu savu godīgo vārdu, bet advokāts – lai atgūtu prēmijas par olimpiskā čempiona statusu.
- Pats galvenais bija pierādīt, ka neesmu vainīgs. Tas ir tīra sportista vārda jautājums, kuru cenšas apvainot, kaut gan viņš neko nav darījis. Visi raksta – dopings, dopings. Kāds vēl dopings? Prēmijas – tās jau ir nākamā lieta, bet galvenais ir vārds.

- Bez Krievijas tiesas lēmuma jūs nesapratāt, ka esat tīrs?
- Nē. Jūs taču rakstāt, cik viņš ir tīrs. Es jums to pierādīju. Jūs – visus korespondentus – kaut uz vienu treniņu pasaukt. Vairākums zina, ka esmu tīrs un vienmēr tāds biju.

- Tātad pilnā nopietnībā uzskatāt, ka, uzvarot Maskavas tiesā, kritiķiem pierādījāt, ka esat tīrs sportists?
- Jā, par 200%. Pierādīju saviem līdzjutējiem.

- Redzējāt reakciju medijos, komentāros, sociālajos tīklos?
- Tas viss ir uztaisīts. Es viņus saucu par dīvāna ekspertiem. Tie ir cilvēki, kuri vispār neko nezina par sportu. Komentāros var uzrakstīt jebko. Tūliņ apsēdīšos un tādus komentārus uzrakstīšu par jebkuru.

- Ja viss ir uztaisīts, kādēļ jums pierādīt, ka esat tīrs?
- Es taču jau teicu.

- No vienas puses, jums ir nospļauties par sabiedrības viedokli, bet no otras…
- Ne par sabiedrības viedokli, bet gan par tiem, kuri raksta. Nejauciet viņus!

- Raksta taču parasti cilvēki no sabiedrības.
- Kādi cilvēki? Varbūt kaut vienu uzaicināsim šurp?

- Stop, komentētāji nav cilvēki?
- Beidziet taču, par ko jūs mani padarāt? Nezinu, kā tas tiek rakstīts un kā tiek pasūtīts?

- Pastāstiet!
- Kādēļ? Jūs to vēl nezināt?

- Es, piemēram, nē.
- Ko gan jūs gribat no manis uzzināt?

- Kādēļ gājāt uz tiesu? Kāda jēga?
- Rīkojos pilnībā pareizi.

- Jums pēc lēmuma kļuva vieglāk?
- Man vienmēr ir viegli, jo esmu un palieku tīrs sportists. Jūsu un citi masu mediji raksta, bet ārzemju presē neko tādu nepieļauj – ka šādi izrīkotos ar saviem čempioniem. Ko par mani rakstījāt līdz tam? Vadonis, sēdēja blakus valsts prezidentam. Un ko rakstāt tagad? Kāda sistēma, kāds dopings?

- Par pārkāpēju jūs uzskata ne tikai mediji, bet arī OKR, kas pret jums uzstājās Maskavas tiesā.
- Tad lai pasaka, ko un kā es izdarīju. Es nodevu provi, un ar to viss arī beidzās.

- Raksta, ka tiesā izskanēja arī tādi jūsu juristu argumenti, ka Zubkovs ir pilots un ka tādēļ viņam nebija nepieciešamas labākas fiziskās spējas. Tādēļ viņam nav bijis tiesību un vajadzības riskēt un lietot dopingu. Tā ir tiesa?
- Bet jūs atceraties, par ko mani apsūdzēja Rodčenkovs un Maklarens? Ka esmu lietojis dopingu ar spirtu. Veiksim eksperimentu: es jūs visus iesēdināšu kamanās un pamēģināsim nobraukt ar četrinieku ar ātrumu 150 km/h.

- Tātad arguments par mazāku fizisko atdevi ir adekvāts?
- Lielāka slodze ir stūmējiem. Man tā ir maksimums 15 soļus. Es stūrēju. Man ir nepieciešama rūpīga koncentrēšanās boba vadīšanai.

- Un dopings jums varētu palīdzēt.
- Kādā veidā?

- Ieskrējienā.
- Bez dopinga skriet nav iespējams? Es 30 gadu nelietoju dopingu, bet te pēkšņi izlēmu lietot? Esmu muļķis, vai? Aiz muguras ir piecas olimpiskās spēles. Piecas! Kam gan man to?

- Ar CAS lēmumu jūs zaudējāt čempiona nosaukumu, bet Maskavas tiesa jums to atjaunoja. Tātad jūs apstrīdējāt CAS lēmumu [pirms tam Zubkovs sacīja, ka to nedarīja].
- Ne gluži tā. CAS lēmums ir palicis iepriekšējais. Mēs apstrīdējām manu vainu. Manai vainai nav pierādījumu, CAS lēmumā nav pierādījumu bāzes. Kur ir fakti? Tikai Rodčenkova vārdi? Lūk, to es apstrīdēju – ka neesmu vainīgs un ka ar provēm neko neesmu darījis. Maskavas tiesa neizskatīja medaļu vai olimpiskā čempiona nosaukuma jautājumu. Tiesa tikai ieraudzīja, ka manipulāciju no manas puses nav un ka neko neesmu darījis ar provēm. Nevis to, ka esmu olimpiskais čempions. Un mēs taču nelūdzām tiesu, lai tā mūs attaisnotu. Tā pati pieņēma šo lēmumu, kaut gan tiesā nevienu nepazīstam.

- Tātad pēc uzvaras tiesā jūs Krievijas teritorijā neesat kļuvis par olimpisko čempionu?
- Vai tad lēmumā tā ir rakstīts? Nē. Tajā nav ne rindiņas par olimpiskā čempiona nosaukumu. Tajā nav CAS lēmuma apstrīdēšanas. Vēlaties, lai es nolasītu tiesas lēmumu? "Krievijas Federācijas teritorijā atsaukt par atzītu CAS 2018. gada 23. aprīļa lēmuma to daļu, kurā sacīts, ka sportists ir atzīts par vainīgu antidopinga noteikumu pārkāpšanā.

- Mūsu tiesas reizēm pieņem dīvainus lēmumus.
- Bet CAS lēmums jums nešķiet dīvains? Kanādieši un amerikāņi dopinga lietās saka, ka viņi ēduši vistu, un viņus nediskvalificē. Man CAS vaicā, kādēļ manā urīnā ir sāls. Es saku: "Puiši, tieši jums tas ir jāpasaka. Uzprasīsim WADA, RUSADA, tam pašam Rodčenkovam. Paskaidrojiet, kādēļ. Es nevienam neesmu devis tiesības līst manās provēs."

- Ja tiesa nav objektīva, tad Sergejevas gadījumā viss bija likumīgi. Kādēļ?
- Tādēļ, ka strādāja cits advokāts. Bet mūsu Sporta ministrija teica, lai viņa atzīstas. Jācīnās ir par katru sportistu, viņš valstij dod slavu.

- Decembra sākumā SOK uzrakstīja vēstuli OKR ar prasību atņemt jums medaļas. Jūs tās esat atdevis?
- Pagaidām pieņemu lēmumu. Vija vēstule no OKR, es to atdevu advokātam. Viņš nodarbojas ar šo jautājumu – vai viss atbilst tam, kā būtu jābūt. Šajā vēstulē ir visi – vieglatlēti, citi sportisti, bet es esmu tikai pašās beigās. Bet OKR saka, ka, ja neatdošu medaļas, tad nebrauksim uz olimpiskajām spēlēm. Viss tikai manis dēļ. Skaists stāsts.

- Bet esat gatavs atdot medaļas?
- Runāsim. Bet kādēļ gan atdot? Vai Vojevoda atdeva? Viņš vispār teica, ka ies uz CAS. Aizgāja? Nē. Bet kādēļ jūs par to nerakstāt? Baidāties, jo viņš ir Domes deputāts?

- Viņš vienkārši nepiedalījās izrādē, tādēļ pret viņu tagad izturas labāk nekā pret jums.
- Kā jūs zināt, ka labāk?

- Lasu atsauksmes un komentārus.
- Pfff, viņš vienkārši baidās iet. Bet medaļas – es uz tām tiecos 30 gadus. Kāda būtu jūsu reakcija, ja jūs izmestu pēc 30 gadu darba? Vai jūs būtu ar to mierā?

- Labi, Krievijā jūs savu nevainību pierādījāt. Bet kā jūs uzņems pārējā pasaulē?
- Ļoti labi. Kad aizbraucu uz Eiropu, man saka: "Jūsu prese ļoti ilgu laiku uzjautrina, bet mēs zinām, kas jūs esat un kā to panācāt." Krievijā visa prese tagad ir pērkama. Ne tā?

- Neesmu lietas kursā.
- Bet es zinu.

- Tātad ir raksti un ziņas par jums, kas tiek pasūtītas?
- Dažas – jā.

- Kurš tās apmaksā?
- Tas, kuram es traucēju. Tagad ir ieslēgta pazemojuma programma.

- Kurš to ieslēdza?
- Ko jūs cenšaties panākt, lai es pateiktu? Uzprasiet paši – Sporta ministrijai, OKR, sabiedrībai. Jūs pirmoreiz runājat ar mani un tik daudz samazgu esat nolējis. Kam jums tas vajadzīgs? Pacelt savu atpazīstamību? Kad es atvedu medaļas, sabiedrība priekā aplaudēja. Bet tad cilvēki pārgāja otrā pusē. Neviens nav parādījis, kā es pārtaisu urīnu un to kaut kur nesu. Tas cilvēks nodeva tālāk. Tā arī ir visa pierādījumu bāze. Bet tas Rodčenkovs saka, ka atceras, kā Zubkovs kaut ko [darījis]. Bet vai viņš to kādreiz ir redzējis savām acīm – nē! Tā no viņa ir normāla atbilde?

- Ja pret jums tiek izvērsta kampaņa, vērsieties pie cilvēkiem augšā, kuri jūs zina.
- Es jau vērsos pie ministra. Runāju. Kur tālāk? Pie [vicepremjeres] Golodecas?

- Piemēram.
- Nelaiž. Nepieņem.

- Atklāta vēstule Putinam.
- Reiz jau rakstīju. Un toreiz mani aplēja dubļiem, ka esmu tāds un šitāds. Es aizgāju. Bet pēc tam, kad kļuvu par Irkutskas apgabala ministru, lūdza atgriezties. Un kurš uzvarēja 2011. gada pasaules čempionātā? Es uzvarēju visu. Iepriekšējo 15 gadu laikā biju starp trim vadošajiem pilotiem pasaulē. Kam gan man to visu – to dopingu?

Izmantotie resursi:
https://www.sports.ru/tribuna/blogs...