Cik vērtīgs ir Rastorgujeva Eiropas čempionātā izcīnītais zelts?

Rastorgujevam tas Eiropas čempionātos bija jau trešais zelts karjerā un sestā medaļa kopumā. Tas viņu padara par vienu no titulētākajiem šo sacensību sportistiem, bet pasaules čempionātos viņa augstākā vieta ir sestā. Tā ir vienīgā reize, kad viņš šajās meistarsacīkstēs spējis iekļūt labāko desmitniekā. Savukārt Latvija visu Eiropas čempionātu medaļu vērtējumā ir priekšā tādām biatlona nācijām kā Zviedrija, Slovēnija, Austrija, Čehija, Itālija un Somija.

Laiks radīt citu sistēmu?

Diemžēl biatlonā Eiropas čempionāta prestižs ir zems, televīzijas kanālos to bieži nepārraida un līdzjutējiem var nākties nopūlēties, lai atrastu rezultātus. Kā nesen norādīja Latvijas Biatlona federācijas viceprezidents Gundars Upenieks, šīs sacensības nopietnāk uztver postpadomju valstis, kamēr tādas lielās biatlona nācijas kā Norvēģija un Francija uz tām nesūta savus spicākos sportistus. Tā, protams, nav Andreja vaina, ka viņš izvēlas piedalīties Eiropas čempionātā, kas uzreiz nozīmē būt starp pretendentiem uz medaļām un gūt iespēju uzspodrināt tēlu savu līdzjutēju acīs. Tas šobrīd ir īpaši svarīgi, jo cīņā par augstām vietām Pasaules kausā viņš šosezon iesaistījies tikai reizi. Papildināt kausu un medaļu buķeti sportistam vienmēr ir patīkami, tomēr Rastorgujeva gadījumā tā kaut kādā mērā ir arī spiesta lieta. Tā vietā, lai gatavotos sezonas svarīgākajam startam – pasaules čempionātam, kā to dara lielākā daļa elites biatlonistu, ir jādodas uz Poliju, kur ar pozīciju uz goda pjedestāla tiks izkarota vieta arī nākamās sezonas Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sastāvā. Šajā jautājumā pat var paspekulēt – vai mūsu spēcīgākie biatlonisti dotos uz Eiropas čempionātu, ja no tā nebūtu atkarīga būtiska nākamās sezonas finansējuma daļa? Sarunā ar Sportacentrs.com portālu Andrejs norādīja, ka šosezon vismaz vienas sacensības šajās meistarsacīkstēs būtu plānā, pat ja tās neskaitītos kā LOV kritērijs.

Rastorgujevs uzsvēra, ka ir jādzīvo pēc tādiem kritērijiem, kādi ir izstrādāti. Vai tie ir optimāli, tas ir labs jautājums, un savu viedokli šajā sakarā mums nekautrējās izteikt Latvijas vadošais ātrslidotājs Haralds Silovs, kurš pirms trim gadiem Phjončhanas olimpiskajās spēlēs bija viens no mūsu vadošajiem sportistiem. "Man šis formāts ne vienmēr patīk, jo tas uzliek lielu spiedienu. Lai tiktu LOV, man šosezon reāli ir tikai viena iespēja (Silovs nepiedalījās Eiropas čempionātā daudzcīņā, jo tās nav viņam parocīgākās sacensības – aut.). Nezinu, vai tas pat ir īsti godīgi: "Ā, nu tev nesanāca. Nu tad čau!" Uzskatu, ka sportā tā tam nevajadzētu būt – uzlikt atbildību uz vienu vai diviem startiem. Sportistam nebūtu jādomā par spiedienu. Taču noteikumi visiem ir vienādi. Es gan nezinu, vai pēc šīs sezonas, ja kaut kas neizdodas, sportistu tiešām izmetīs no LOV." Covid-19 ietekmes dēļ Silovam šosezon ir tikai trīs augstākā līmeņa sacensības – divi Pasaules kausa posmi un pasaules čempionāts.

"Uzskatu, ka sporta veidus ir pilnīgi bezjēdzīgi salīdzināt un mērīties, kuram ir vieglāk vai grūtāk. Varbūt ir jāizstrādā citādāka sistēma, kurā tā atbildība nav tikai uz konkrētu sezonas dienu un startu. Varbūt jāņem vērā citi faktori, jāskatās kopbilde, kāds ir potenciāls, kādi ir fiziskie testi un kā tas korelē ar iespēju izcīnīt augstas vietas," norādīja Silovs.

Demonstrēja čempiona cienīgu sniegumu

Trešdien Rastorgujeva gūtā Eiropas čempionāta zelta medaļa nav nekādā mērā noniecināma, jo viņš 20 kilometru distancē demonstrēja tiešām lielisku sniegumu – šaušanā tikai viena soda minūte un pārliecinoši ātrākais solis trasē. Tempa ziņā tuvākais konkurents tika apsteigts par teju 20 sekundēm! Cepuri nost šādam Andreja veikumam un būtu tikai interesanti pavērot, kā tas izskatītos uz Pasaules kausa fona, kur startē biatlona elite. Iespējams, planētas meistarsacīkstēs tas būtu pat pirmā sešinieka vērts sniegums, taču jāņem vērā, ka arī psiholoģiskā spriedze šādā līmenī būtu pavisam cita un varētu izrādīties klupšanas akmens šaušanā. Latvijas sportista gūtais zelts ir absolūti pelnīts panākums. Par to viņam no Starptautiskās Biatlona savienības (IBU) un Latvijas valdības pienāksies prēmijas, kuru kopsumma varētu būt pat ap 20 000 eiro. Kopā ar vietas garantēšanu LOV sastāvā Andrejs finansiāli ir nošāvis trīs zaķus ar vienu šāvienu.

Šis Eiropas čempionāts tomēr pielīdzināms IBU kausam, jo uz starta lielākoties dodas šo sacensību regulāri dalībnieki un arī daudz jauno sportistu, kuri pasaules eliti varētu iekarot vien nākamajos gados. Trešdienas sacensībās no šīs sezonas Pasaules kausa kopvērtējuma pirmā divdesmitnieka nebija neviena atlēta, bet visaugstāk – 22. vietā – tajā atrodas uzreiz aiz Andreja klasikā palikušais norvēģis Erlens Bjentegors. Viņš šosezon gan nav startējis visās elites sacensībās. Savukārt bronzu trešdien ieguva cits Norvēģijas biatlonists Endrē Stremšeims. 23 gadus vecais sportists nav top līmeņa biatlonists un lielākoties sacenšas IBU kausā, turklāt Pasaules kausā viņš startējis tikai vienu reizi – 2018./19. gada sezonā dzimtenē notikušajā posmā, kad sprintā palika 82. vietā. Diemžēl arī pasaules junioru čempionātos ar ievērojamiem panākumiem Stremšeims nav izcēlies.

Tiesa, īpaši jāizceļ ceturtajā vietā palikušais Krievijas biatlonists Saids Halili. Vien 22 gadus vecais sportists regulāri ir starp vadošajiem IBU kausa posmos, turklāt pēdējos trīs gadus viņš individuāli vienmēr ticis pie medaļām pasaules junioru čempionātos. Līdz ar to varam gaidīt, ka drīzumā viņš sevi varētu nopietni pieteikt arī uz pasaules elites skatuves. Šosezon krievs Pasaules kausā piedalījies divreiz, taču palicis krietni ārpus sešdesmitnieka. Viņa karjeras labākais sniegums šajā līmenī ir 25. vieta pagājušās sezonas iedzīšanas sacensībās Kontiolahti.

No Top50 startēja vien septiņi biatlonisti

Individuālās distances pirmajā desmitniekā bija vēl vairāki daudzsološi jaunie biatlonisti, kā arī 33 gadus vecais ukrainis Artjoms Prima. Savulaik viņš sev kaklā kāra četrus Eiropas čempionāta zeltus, no kuriem individuāli pēdējais bija jau pirms sešiem gadiem, un šosezon Pasaules kausa kopvērtējumā sportists ir aiz Rastorgujeva. Trešdien Top10 bija tikai trīs biatlonisti, kuri pārsnieguši pat 24 gadu vecumu. Polijā nav pulcējusies šī sporta veida elite, un individuālajā distancē no Pasaules kausa pirmā piecdesmitnieka bija tikai septiņi biatlonisti - Bjentegors (22. vieta kopvērtējumā), Jevgeņijs Garaničevs (30.), Rastorgujevs (34.), Prima (37.), Johaness Kūns (39.), Filips Horns (42.) un Ramans Jaļotnajs (46.).

"No Vācijas izlases pamatsastāva Eiropas čempionātā ir divi sportisti. Nav tā, ka visi vadošie nav atbraukuši – kāds jau šeit ir. No vāciešiem, norvēģiem, ukraiņiem, somiem. Jā, liela daļa nav, bet nopietni konkurenti tik un tā ir," Rastorgujevs neuzskata, ka Eiropas čempionātu vajadzētu pelt, jo tās joprojām ir augsta līmeņa sacensības. "Ja kāds nav atbraucis un kādam ir citi plāni, tas ir pavisam cits stāsts. Individuālajā distancē bija aptuveni 150 dalībnieki, un šis ir atklātais Eiropas čempionāts, ne slēgtais – šeit ierodas kanādieši, amerikāņi, brazīlieši. Kas tik te nebrauc! Nevar teikt, ka šis čempionāts nekotējas. Konkurence pēc dalībnieku skaita ir ļoti augsta. Kamēr trešdien beidzās sacensības, vajadzēja gaidīt ļoti ilgi! Ja jau Eiropas čempionāts nekotējas, kāpēc uz to sabrauc tik daudz nāciju? Šeit to ir vairāk nekā Pasaules kausā."

"Būdams šeit un skatīdamies starta sarakstu, redzu cilvēkus, kas skrien Pasaules kausā. Šeit ir nopietna konkurence. Palūkojaties uz sastāviem! Puse no Krievijas izlases ir šeit. Ja atbrauktu visi spēcīgie norvēģi, vācieši, zviedri, tas būtu nedaudz cits stāsts. Bet pa kādam jau viņi uz šejieni atved. Eiropas čempionātu, Pasaules kausu un pasaules čempionātu nevar salīdzināt. Pasaules čempionātam mēs ļoti gatavojamies, tas mums ir svarīgākais starts sezonā. Pasaules kauss ir tikpat svarīgs, jo ilgst visu sezonu. Eiropas čempionāts ir sagatavošanās posms pasaules čempionātam. Tas arī ir ļoti svarīgs starts. Tāpat atbraukt un šeit uzvarēt nav iespējams. Tas nav tik vienkārši. Mēs jau varam analizēt, skatīties, kā mums pietrūkst un ko gribētu redzēt, bet, ja paskatāmies no sportista puses, konkurence ir nopietna. Sacensības ir ļoti augsta līmeņa, tas jau nav Latvijas čempionāts!" uzsvēra Rastorgujevs. "Šeit brauc sportisti no lielām komandām, lai atlasītos pasaules čempionātam. Tas liecina par to, ka sacensības ir diezgan nopietnas. Lai tiktu izlasē un uz pasaules čempionātu, viņiem uz šejieni tomēr ir jāatbrauc labā formā."

Zelts arī Bendikai

Piektdienas pusdienlaikā par patīkamu pārsteigumu parūpējās Baiba Bendika, kura guva zelta medaļu Eiropas čempionāta sprinta sacensībās. Tiesa, arī dāmām šajās meistarsacīkstēs konkurence nav tik nopietna kā Pasaules kausā - no šīs sezonas Top30 nepiedalījās neviena sportiste. No piektdienas dalībniecēm visaugstāk šobrīd atrodas ceturto vietu izcīnījusī krieviete Larisa Kuklina, kura Pasaules kausa kopvērtējumā ieņem 35. vietu. Viņa bija vienīgā sportiste no pasaules Top40, bet no pirmā piecdesmitnieka bija francūziete Karolīna Kolombo (41.) un Bendika (50.)