SOK lēmums Latvijai un Zviedrijai bijis negaidīts. "Pārsteigums, un ne tas labākais"
Starptautiskā olimpiskā komiteja vakar pavēstīja, ka 2030. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanai uz padziļinātu dialogu aicina Francijas Olimpisko komiteju, principā izvirzot to kā vienīgo kandidāti OS rīkošanai. Sarunā ar portālu Sportacentrs.com LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks norādīja, ka SOK lēmums bijis pārsteigums gan viņam, gan Zviedrijas kolēģiem.
"Pārsteigums. Vienā vārdā varu sasummēt notikušo no mūsu pozīcijām," sacīja Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks. "Turklāt noteikti ne tas pozitīvākais. Taču mūsu vilšanos jau grūti salīdzināt ar to, ko šobrīd izjūt zviedru kolēģi. No rīta bijām komunikācijā, un skaidrs, ka Zviedrijas Olimpiskajā komitejā ir liela vilšanās."
SOK veidotā sistēma olimpisko spēļu mājvietas izvēlei paredz, ka pēc kandidātu iesniegtajiem pieteikumiem tos izskata SOK komisija, kas attiecīgi rekomendē SOK valdi sākt padziļinātu dialogu par spēļu rīkošanu ar izvēlētajām kandidātēm. Kā minēts SOK vakardienas paziņojumā, par 2030. gada ziemas spēļu rīkošanu padziļināts dialogs tiks veikts ar Francijas Olimpisko komiteju, kas vēlas OS rīkot Alpos.
Lai arī plānots, ka 2030. gada OS mājvieta tiks oficiāli apstiprināta 2024. gada vasarā, līdz ar SOK paziņojumu tā principā kļuvusi skaidra, jo izvirzīta kā vienīgā kandidāte. "Protams, ka Francijai vēl būs jāpaveic sagatavošanās darbi un viss pārējais, taču būtībā OS rīkotāja jau ir izvēlēta - turpmākais būs formalitātes," sacīja Lejnieks.
"Teikšu godīgi, arī es biju sapratis SOK procedūras reglamentu tā, ka pēc pieteikumu saņemšanas un izvērtēšanas SOK atlasīs, piemēram, trīs kandidātes, ar kurām veiks padziļinātu dialogu, varbūt atsijās vēl vienu un tad veiks galīgo balsojumu par OS rīkošanu," norādīja Lejnieks. "Tagad izvirzīta tikai viena kandidāte, un Zviedrijas-Latvijas pieteikumam līdz ar to viss ir beidzies, turklāt ļoti negaidītā veidā. Vārdu "negaidīti" es šeit atļaušos uzsvērt."
Zviedrijas Olimpiskās komitejas prezidents Hanss von Utmans citēts tās mājaslapā, arī paužot rūgtuma sajūtu: "Esmu ļoti vīlies. Izveidojām lielisku konceptu, lai izveidotu spēles, kas pašas sevi uzturētu, taču tagad nemaz nesaņēmām iespēju šo vīziju parādīt pasaulei. Esmu ļoti pārsteigts. Diemžēl SOK jaunais process nebija piemērots kandidatūrai, kas vēlējās būt demokrātiska, efektīva un ekonomiska. Nedomāju, ka mēs varējām kaut ko veikt būtiski citādi. Taču vēlos pateikties visiem, kuri piedalījās mūsu kandidatūras izvirzīšanā."
SOK paziņojumā norādīts, ka sāktais padziļinātā dialoga process ar Franciju (par OS2030) un ASV (par OS2034 Soltleiksitijā un Jūtā), kā arī priviliģētā dialoga process ar Šveici (par OS2038) nozīmē, ka SOK apņemas šo procesu laikā neveikt pārrunas ar citām OS potenciālajām rīkotājām.
SOK kā argumentus par sliktu Stokholmas kandidatūrai min savas šaubas par plānotajiem ienākumiem no biļešu pārdošanas, kas Stokholmas pieteikumā norādīti divreiz lielāki nekā OS2026 mērķētie, attiecīgi pastāvot risks, ka aprēķinātais OS budžets netiks izpildīts. Tāpat SOK norāda, ka Zviedrijas valdības un Stokholmas pilsētas publiski paustais atbalsts nav garantēts, proti, ir atkarīgs no citu pušu apņemšanās. SOK norāda, ka šāda stratēģija nav bijusi pietiekama, lai pārliecinātu SOK komisiju par to, ka šīs Zviedrijas valsts garantijas tiktu sniegtas padziļinātā dialoga procesā.
Par šiem iebildumiem Zviedrijas Olimpiskā komiteja savā paziņojumā šorīt norādījusi, ka konkrētu finansiālo garantiju sniegšana ir bijusi plānota nākamajā kandidatūras fāzē. "Mēs nekādā gadījumā nemērķējām uz to, ka OS rīkošanu sponsorēs Zviedrijas nodokļu maksātāji," komentēja von Utmans. "Mēs to SOK un Zviedrijas valdībai norādījām jau pašā sākumā."
SOK paziņojumā atzīmēts, ka renes sporta veida sacensību rīkošanai plānotajā Siguldas trasē būtu nepieciešami nozīmīgi pārbūves darbi, taču nav norādīts, vai tas bijis būtisks mīnuss Stokholmas OS pieteikumam. Arī LOK ģenerālsekretārs nezināja par to izteikties, norādot, ka šo nianšu izpētei kopš SOK lēmuma publiskošanas bijis maz laika.
Lejnieks atzina, ka SOK argumentācija par labu Francijai, kurā jau norisināsies 2024. gada vasaras spēles, ir loģiska: "Francijai patiešām ir jau gatavas iestrādnes olimpisko spēļu rīkošanai." Tas gan mazina OS rotācijas principu, jo vakardienas lēmums nozīmē, ka gan Francijai, gan ASV būs jārīko divas olimpiskās spēles nieka sešu gadu periodā (Parīzes OS2024 un ziemas OS2030, kā arī Losandželosas OS 2028 un Soltleiksitijas-Jūtas OS 2034).
"Latvijas Olimpiskā komiteja pateicas visiem, kuri iedziļinājās jautājumā par olimpisko spēļu organizēšanu Latvijā un veltīja tam savu laiku – gan tiem kas atbalstīja ideju, gan tiem, kuri izteica konstruktīvu kritiku," norādīts šorīt izplatītajā LOK paziņojumā, pieliekot punktu OS2030 tēmai.
[+] [-]
[+] [-]
Kas attiecās uz sociālo funkciju. Šeit vietā ir tas, ko atkārtoju entās reizes. Tērēt kaudzi naudas, lai forši būtu nelielai saujai cilvēku ir absurds, ja ir problēmas krietni lielākai cilvēku kopai. Ņemsim ļoti primitīvi. Renes saime, potenciālie fanāti ir cik? Pāris 1000? ok. Iesim tālāk. Siguldas novads.Aptuveni 18000 iedzīvotāju. Tātad tiešā veidā iegūs 18000. Nu precīzāk teritorija, kurā dzīvo 18000
Tātad valsts, lai iepriecinātu šo sauju iztērēs kaudzi naudas. To, ka tās divas nedēļas būs baigais prieks lielākai daļai es nereķinu, jo OS var salīdzināt ar svētku salūtu - īsa mirkļa prieks, izšaujam gaisā, aizmirstam. Ilgtermiņā iegūs tie, kas ir trases tuvumā.
Tu teici, ka iegūst visa valsts, ja viss ir ok ar Siguldu. Tā kā šeit vairs nav runa par privāto biznesu tik daudz kā nodokļu naudu, šeit ir vajadzīgs tiešs ieguvums. Tātad, lai iegūtu visiem, peļņai, ko rada OS, Sigulda utt ir jāpārsniedz dotācijas, jāpārsniedz OS izmaksas. ļoti šaubos, ka tas ir reāli. Ja OS nestu tik lielu peļņu, rīkotājiem, tad šobrīd nebūtu tikai 1 kandidāte.
Un atgriežoties pie tēmas par labuma nešanu. Tātad iztērē kaudzi naudas, labi paliek proporcionāli nelielai daļai sabiedrības. Un tajā pašā laikā ir problēmas ar kaut vai tiem pašiem policistiem, ugunsdzēsējiem. - valsts iekšējās drošības orgāni, kuros iztrūkst ap 40% darbinieku. Tas tiešā veidā ietekmē gan pašus drošības orgānus, gan lielu daļu valsts. Vai šādu Siguldas naudu nav vērtīgāk ieguldīt šādā jomā, kas rada labumu sabiedrības vairākumam nevis mazākumam, kurš turklāt arī pēc tam turpinās nest zaudējumus?
-2 [+] [-]
Piedod, nu jau slinkums rakstīt, bet es redzu daudz pret argumentus, ar kuriem varētu apgāzt visus tavus argumentus.
Vienīgi man lūgums-nevajag visu OS rīkošanu mest vienā maisā ar renes sportu sadaļas organizēšanu Siguldas renē. Kaut vai tāpēc, ka zviedri pat neprasīja Latvijai būvēt savu OS ciematu, jo saskatīja iespēju iztikt ar jau līdz šim esošo dzīvošanai (viesnīcas, viesu mājas) uzbūvēto infrastruktūru Siguldā, tās novadā un Rīgā. Tas ir ļoti būtiski.
-1 [+] [-]
https://www.delfi.lv/mvp/51890985/k...
+1 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
Ja tos nepieciešamos rangus ņemtu vērā VISMAZ pēc nākamgada PČ, tad pastāvētu reāla iespēja, ka mēs tiktu priekšā Slovākiem un dotos uz OS pa taisno bez jebkādiem kvaļiem Savādāk, teorētiski sanāk, mēs varam uztaisīt kārtējo pārsteigumu PČ, vēl kādu medāļi paķert, varbūt par Zeltu, apsteigtu rangā Slovākus, atkārtotos Brīvības piemineķļa stāsts ar Smiltēnu priekšgalā, karoče, atkal izlase- Varoņi, bet Vasaras beigās nervozajā mačā pret Frankiem, pie rezultāta 0:0 galotnē ielaist mēsliņu un palikt bez kārotās olimpiādes
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Varenā Kanāda paliek bez olimpiādes, ibio, rio!
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]