Facebook
GoogleTitulētu treneru viedoklis: "Slikti ir gan kauties, gan pēc tam mazgāt veļu publiski"
@JanisCelmins
Lielāko daļu Latvijas sporta draugu pārsteiguši šīs nedēļas sākuma notikumu Latvijas biatlona virtuvē. Latvijas vadošais biatlonists Andrejs Rastorgujevs pēc atgriešanās no pasaules čempionāta pavēstīja, ka izlases viens no treneriem Ilmārs Bricis viņu esot piekāvis. Bijušais sportists, šobrīd treneris Bricis to par kaušanos dēvēt nevēlējās, taču atzina, ka domstarpības abi risinājuši, lietā liekot fizisku spēku. Pirmajā brīdī varētu šķist – “Ārprāts, ārprāts! Tas taču nav normāli un nav pieļaujams”. Labi tas noteikti nav, un roku palaišana Latvijas izlasē nepārprotami jānosoda, bet - ko par to saka citi Latvijas titulētie sporta treneri? Uzrunājām Sandi Prūsi un Ivo Lakuču.
Pavisam nesen trenera roku smagumu izjuta latviešu futbolists Raimonds Krollis, kuru pēc noraidījuma Itālijas C sērijas spēlē turpat laukuma malā fiziski iespaidoja viņa toreizējais treneris. Līdzīgu publisku gadījumu Latvijas sportā atminēties grūti, ja neskaita atsevišķus asumus treniņos komandu sporta veidos, kur šādas un tādas saķeršanās nebūt nav pasaules brīnums. Pārsvarā gan šādi gadījumi ir starp komandas biedriem, ne treneri un audzēkni.
Konkrētais biatlona gadījums bija kā zibens sprādziens no gaišām debesīm - it kā pilnīgi no nekurienes. Taču profesionālā sporta dzīve nav nekāds rožu dārzs, abām iesaistītajām personām aiz muguras gara sezona, braukājot pa sacensībām un esot prom no mājām, uz pleciem spiediens par labāku rezultātu sasniegšanu, turklāt viens otram blakus izlasē dienu no dienas, ik pa laikam uzkāpjot otram uz varžacīm. Raksturi smagi, personības lielas. Ja vēl ceļam pa vidu izskrien melnais kaķis (šoreiz slēpju pāra veidolā), tad cilvēciski principā saprotams, ka dzirksteles var aizšķilties.
Vai tā ir unikāla situācija Latvijas sportā? Šo rindu autors uzrunāja divus Latvijas sportā labi zināmus trenerus, kuri savus audzēkņus pratuši aizvest līdz pat olimpiskajām zelta godalgām. Bijušais bobslejists, šobrīd izlases treneris Sandis Prūsis un riteņbraukšanas “eXis”, divkārtējā olimpiskā čempiona Māra Štromberga treneris Ivo Lakučs ir vienisprātis, ka šādas ainas un situācijas var rasties, taču tāpat vienprātība valda citā argumentā – šādām lietām jāpaliek aiz kadra un netīro veļu mazgāt publiski nevajadzētu.
“Kaušanās nav attaisnojama! Pat ja nebija kaušanās, bet tikai pagrūstīšanās, arī tas nav attaisnojami, taču ne sportista, ne trenera, ne federācijas, ne sporta veida interesēs nav šādas lietas nest uz āru. Kāpēc ir jāsūdzas? Dabūji pa purnu, neko darīt, izrunā lietas un dzīvo tālāk. Es viņus abus labi zinu, ne vienam, ne otram nav vienkārši raksturi, bet sūdzēšanos es nesaprotu un neatbalstu. Tas nav veča cienīgi,” stingri nosaka Prūsis, savā atbildē tomēr nespējot distancēties no konkrētā gadījuma.
“Nedomāju, ka lietu kārtošana publiskajā telpā dod sporta veidam ko labu,“ līdzīgi norādīja Lakučs. “Izkāvāties, izrunājāties, paspiedāt rokas un pēc dažiem gadiem pasmiesieties par to. Es uz to skatos tā. Vai tevis piedāvātā aina ir nereāla? Nebūt ne. Tā var notikt un skaidrs, ka arī notiek, taču iekšējām lietām jāpaliek iekšā. Tās nav jānes uz āru. Darba procesā gadās nesaskaņas, nereti treneri tās rada mākslīgi. Manā sporta veidā mēs nereti attiecības kārtojam ar spēku, bet trasē.”
“Kāvies ar saviem audzēkņiem gluži neesmu, bet tā stingrāk kādu paņēmis gan. Nekad neesmu varējis izturēt nenopietnu attieksmi pret treniņprocesu – zirgošanos, neklausīšanos… Tas mani spēj nokaitināt ļoti,” atzīst Lakučs.
Prūsis tikmēr neslēpj, ka pirms daudziem gadiem arī pats bijis par mata tiesu, lai vicinātu dūres ar kādu savu audzēkni. “Sportā sastopas smagi raksturi, citādi te neko neizdarīsi un nesasniegsi. Te nav jānodala – treneris vai sportists. Ja sportists vēlas kļūt par treneri, tad viņam sevī jānogalina sportists. Te nevar būt citu variantu. Man bijušas situācijas pirms gadiem desmit, kad jau esmu atvilcis roku, lai mauktu, taču saprotu, ka to nedrīkstu. Vienkārši nedrīkst, lai gan man ir taisnība par visiem 200 procentiem,” atzīstas bobsleja treneris.
Abu starpā valda vienprātība, ka visbiežāk par šādiem gadījumiem informācija neaiziet pat līdz sporta veidu federāciju kabinetiem, nemaz nerunājot par mediju slejām.
Treneru un audzēkņu fiziskas nesaskaņas pēc valsts neatkarības atjaunošanas Latvijas sportā neatminas pieredzējušais sporta apskatnieks Jānis Matulis, neslēpjot ka aizvadītā gadsimta septiņdesmitajos gados redzēts, kā nopelniem bagātais hokeja treneris Viktors Tihonovs uz soliņa spēles laikā meties žņaugt savu padoto Vladimiru Durdinu, bet kāda spēles pārtraukumā “Sporta pils” gaiteņos medījis pašu Helmutu Balderi.
-1 [+] [-]
Vienalga kā bija, kā vīri, nevis kā bābas, visu izrunā iekšēji un mauc tālāk.
-3 [+] [-]
[+] [-]
"Serviss" iesaldēts uz nopratināšanas/izmeklēšanas laiku, par slēpju tirdzniecību, nereģistrētiem ienākumiem vai personīga labuma gūšanu pildot darba pienākumus ar federāciju pārkāpjot personīgo interesu deklerācijā norādīto informāciju.
-1 [+] [-]
Patiesībā šis nav stāsts par vīriem vai bābām, bet gan par mikroklimatu komandas iekšienē. Vai tas ir izlases sniegumu veicinošs, vai tomēr nē?
Ja Andrejs redzēja, ka ar Brici nevarēs sastrādāties vienā izlasē, un nav cita varianta kā no Briča tikt vaļā, tad viņš visu pareizi izdarīja.
-1 [+] [-]
-4 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
tā nav netīrās veļas mazgāšana, par šiem konfliktiem ir jārunā atklāti un uzreiz ...
a šitie treneri tik par to lai visi klusētu par nekārtībām, korupcijām un citām problēmām
+1 [+] [-]
Ja būtu kāds vārdisks konflikts, kas būtu atrisināts, tad varētu arī neko nevienam neteikt.
Tāda postpadomju urļiku domāšana tam Lakučam - ka tik kāds neuzzina, kādi sūdi sastrādāti.
-3 [+] [-]
+3 [+] [-]
Biatlona virtuvē Rastorgujevam nav vajadzīgs Bricis un Bricim nav nekāda interese par Rastorgujevu. Ja ir konflikts, tad nav kopīga mērķa šo konfliktu atrisināt, jo sadarbība jau līdz šim bijusi nekāda. Publiski konflikti paliek komandas iekšienē, ja ir "komanda". Ja nav šīs komandas sajūtas tad arī dažādi neglītumi viegli iet uz āru. Īpaši viena vai abas puses jūtas ļoti cietušas konflikta rezultātā.
+7 [+] [-]
[+] [-]
Tas, ka kāds pa kreiso piepelnās ir noziegums, par to var pa muti nesist, to var vienkārši nodot tālāk info lai federācija vai sponsori paši spriež. Šādas lietas parasti izlien uz āru, tad, kad kāds tiek apbižots, aizmirsts, izlēgts no shēmas
Tas, ka ir raksturu nesaskaņas un dažādi skatījumi par līdzīgām situācijām, tas robežojas ar balss pacelšanu, pasūitīšanu utt. Tur nav jāsit, jālie purnā un jāgrūstas...
te kāds bija apvainojies, aizvainots, jutās apbižots, Bricis varbūt čiepu aizstāvēja, varbūt problēma un saspīlējumu rada dažādie dzīves apstākļi komandā, kurš par to maksā, kā noraksta utt...
Par klusēšanu
Tipisks pie naudas katla parazitējoša orgāna teksts. Ka tikai nepiesaista uzmanību pārāk daudz, nesakustina augstākas instances.
Runā vai nerunā skaļi - visi to tāpat zinās.
Šeit jautājums gan ir trenerim kā trenerim, kurš uz tādu personību skatīsies kā uz mentoru pēc tam? Īpaši ja vēl runa ir par pusaudžiem, piemēram, tiem tada attieksme vispār visam uzliek bloku, un nebūs nekad tur nekāds rezultāts..
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Šeit protams vispārinu un ši situācija noteikti varēja tikt atrisināta smukāk, bet kaut kādā formā tam gaismā jāiznāk.
Vairs līdz galam neatceros, bet bobosleju arī ar lielu blīkšķi pameta daudzi perspektīvie/līderi. Tur arī noteikti daudz, kas palika nepatikts, kas Prūsim noteikti patika.
+4 [+] [-]
Šajā gadījumā vispār - sportists ir satraumēts un sezona beigusies.
Kas tad būtu "veča cienīgi" ?
Izdomāt kādu citu pasaciņu par to kā ir gūta trauma un kāpēc sezona ir beigusies? Jebkurā gadījumā, iejūtoties Andreja ādā - tā būtu ņirgāšanās.
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-4 [+] [-]
-2 [+] [-]
+3 [+] [-]
Bricis neko nav īsti sasniedzis kā treneris ar sieviešu izlasi, kā sportists viņš bija labs, bet kā trenerim rezultāti nav neko spoži. Steidzami jāmaina kaut kas mūsu biatlona sistēmā kamēr neesam sabojājuši jaunos sportistus, kuriem tā jau tur neko viegli neiet. Un visiem sen jau bija skaidrs, ka biatlona virtuvē ir baigais bardaks, varbūt tagad beidzot kaut kas mainīsies.
[+] [-]
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Bet veču un bābu lieta tā ir krogā pie viena galda, čomu barā, uz ielas vai sadzīves situācijās, bet ne profesionālajā sportā.
Neviens jau nesūdzējās par kādu skarbāku vārdu, bet reālu miesas bojājumu nodarīšanu.
+1 [+] [-]
[+] [-]
Vēl nekad nēesmu dzirdēji par valsts auditu jebkurā sporta federācijā. Ir skaidrs, ka kaut kas tur nav kārtībā !
[+] [-]
[+] [-]
Tie ir pilnīgi atšķirīgi gadījumi, it īpaši, ja augstas klases individualizēts Fisher slēpju pāris var maksāt krietni pāri 1000 eiro, bet tas ir mazsvarīgākais fakts visā šajā epopejā.
[+] [-]
[+] [-]
Ja tā, tad "īstais", kam prasīt viedokli par problēmu risinājumiem un atklātību