Apvērsums LOK: stāsts nav par krekliem, bet par sirdsapziņām

LTV kolēģi īsi pirms Lieldienu brīvdienām guva apstiprinājumu informācijai par pieciem uzņēmumiem - SIA "SC Kafe", SIA "Ice Ring", SIA "Plus Fitness", SIA "Express Travel" un SIA "Rumba koģenerācija" -, kuros līdzīpašnieces kādā brīdī bijušas vai joprojām ir LOK prezidenta Žorža Tikmera bijusī sieva Gita Ducmane un tagadējā dzīvesbiedre Inese Celmiņa. Trīs uzņēmumos Celmiņa kļuvusi par līdzīpašnieci Ducmanes vietā, kad Tikmers no Ducmanes šķīries. Šo uzņēmumu darbības nozares ir ēdināšana, trenažieru īre, slidotavas piegāde, koģenerācija un ceļošanas pakalpojumi, un tie snieguši pakalpojumus Tikmera vadītajai organizācijai. Vai tādējādi LOK prezidents ir pārkāpis likumu? Nē! Vai pārkāptas ētikas normas? Bez šaubām. Tas ir sirdsapziņas jautājums.

Šoreiz ar personīgajām pārdomām pārlieku nemētāšos, bet dalīšos tajā, ko sanācis saklausīt no sporta dzīves veidotājiem aizvadītās nedēļas laikā. Iespējams, tikai sakritība, taču esošās LOK vadības aizstāvju nav nemaz tik daudz. Sporta federāciju neapmierinātība ar LOK darbu gan brieda jau ilgāku laiku, un liktenīgā LTV kolēģu intervija ar Tikmeru (un tajā izskanējusī informācija) bija tikai punkti uz “i”, jo daudzas pieturzīmes teikumā jau bija saliktas iepriekš. Neapmierināto federāciju pārstāvju pirmās tikšanās par tēmu notika vēl pirms gadu mijas. Lai gan šobrīd par opozīcijas līderiem publiskajā telpā uzzīmēti basketbolisti, uz kuriem pirkstu preses relīzē rādīja Tikmers pats, viņi nebūt nav bijuši izteikti līderi šajās tikšanās reizēs. Minētā kopā sanākšana, kas notikusi LBS telpās, ir tikai viena no tādām pēdējā pusgada laikā, un līdzīgas (dažādos sastāvos) notikušas arī citu federāciju telpās. Ja ne basketbolisti, kurš tad? Viss veidojies salīdzinoši dabīgi, un izteikts viens līderis šajā visā nemaz nav bijis vajadzīgs. Viss noticis dabīgi…

Aizvadītajā nedēļā “no skapja” iznāca iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kuras draudzību (gan pašas, gan viņas iepriekš pārstāvētās partijas) ar basketbolistiem grūti nesaskatīt. Viņa neslēpj, ka ir uzrunāta kļūt par LOK prezidenti un neizslēdz šādu iespēju. “Liels priekšnosacījums, protams, ir tas, lai sporta sabiedrība manī saskatītu, ka esmu atbilstoša kandidāte," teic Muižniece. Varētu šķist, ka viņu virza LBS, taču nē. Varbūtības formā par šādu iespēju pie viņas vērsies Latvijas Volejbola federācijas ģenerālsekretārs Arnis Tunte, un ne LBS vadītāji.

To neslēpj arī pats Tunte. “Jā, taču vēlos uzreiz kliedēt runas, ka bija runa par konkrētiem amatiem. Mēs vairāk diskutējām par to, ka Latvijas sportā kaut kas būtu jāmaina. Ar šo gan es nevēlos ņemt savus vārdus un izskanējušo informāciju atpakaļ par to, ka viņa varētu būt atbilstoša kandidatūra LOK prezidenta krēslam. Viņas tēls ir pateicīgs, bijusi arī otrā upes pusē, viņa zina drēbi, jauna, enerģiska… Manuprāt, viss atbilst. Reizē ceru, ka būs arī citi kandidāti, kuri vēlētos nākt un strādāt Latvijas sporta labā,” īsi situāciju komentē LVF ģenerālsekretārs.

Vai volejbolisti bijuši galvenie ar LOK neapmierināto darbu kopā pulcinātāji? Jā un nē… Tas drīzāk noticis dabīgi, un pirmajās tikšanās reizēs piedalījušās lielākoties komandu sporta spēļu pārstāvji. Tālākais jau bijis sniega bumbas efekts. Dažādās oficiālās un mazāk oficiālās tikšanās reizēs neapmierināto federāciju pārstāvju skaits tikai audzis, un šobrīd tas jau tiek dēvēts par nopietnu spēku. Federācijas nav mierā ar pieņemtajiem LOK lēmumiem finanšu sadalē, cilvēciskajām attiecībām, kā arī visai diktatorisko un necaurspīdīgo vadīšanas stilu, kāds valdījis jau ilgāku laiku. Tāpat sporta dzīves veidotāji nejūt atbalstu no LOK brīžos, kad tas tām nepieciešams, un te pat nav stāsts par finansiālo vai materiālo atbalstu, bet gan par ruporu.

Šis laiks iezīmē zināmu paaudžu maiņu sporta federāciju vadītāju amatos. Nekādā gadījumā nepadarīsim jaunos funkcionārus par baltiem un pūkainiem (viņiem sevi vēl jāapliecina), taču viņi nav mierā ar padomju stila vadīšanas veidu, kāds nereti tiek piedēvēts Tikmeram.

Interesanti, ka publiskajā telpā līdz šim mazāk zināmais un ne tuvu ne skaļākais federāciju vadītājs Tunte un viņa uzņēmums “O - sands” jau kopš 2014. gada Rimi Olimpiskajā centrā īrē telpas un tajās izveidojies pludmales volejbola laukumus. Tas nav bijis par iemeslu iet pret pastāvošo iekārtu, lai kaut ko mainītu Latvijas sportā, un, iespējams, pabojāt attiecības ar Rimi OC, kura valdē ir esošais LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks.

Lejnieks ir viens no apspriestākajiem personāžiem opozicionāru vidū gan aizvadītajā nedēļā, gan sarunās iepriekš. LOK oponentiem nav šaubu, ka jāmaina organizācijas galva (Tikmers), taču ko darīt ar kaklu - Lejnieku? Vieni kliedz “ņemam nost”, citi aizstāv un saka, ka viņš savu vietu varētu saglabāt, jo ir gados jauns un līdz šim apliecinājis sevi labā līmenī. Aizstāvju vidū lielākoties ir to federāciju pārstāvji, kuru vadībā ir cilvēki, kuri pazīst un bijuši saistīti ar LOK ģenerālsekretāra tēvu, uzņēmēju Valdi Lejnieku. Viņš un viņa uzņēmumi Latvijas sportu atbalstījuši (to dara arī šobrīd) jūtami, un daudzu federāciju vadītāji to patiesi novērtē.

Otrs jautājums, par kuru lemj un domā opozīcijas gaiteņos: cik cilvēcīgiem būt attiecībā uz Tikmeru? Šobrīd opozīcijas pārstāvji vāc parakstus, lai ierosinātu LOK ārkārtas kongresu, kurā varētu tikt balsots par neuzticības izteikšanu esošajam LOK vadītājam, un pilsētā mēļo, ka parakstu vākšana uz dokumenta norit visai raiti. Reizē gan jāpiemin, ka ir arī pārbēdzēji, kuri no opozīcijas laivas kāpj atpakaļ esošās vadības vadītajā kuģi. Daļa opozīcijas uzskata, ka vēl jāiepauzē ar iesnieguma laišanu tautās, noliekot to uz LOK prezidenta galda un dodot iespēju Tikmera kungam atkāpties pašam, daļa saka “gāzi grīdā, ejam uz ārkārtas kongresu!” Svarīgai atkāpei jāpiemin, ka esošajam LOK vadonim šajā laikā (aizvadītajā nedēļā) veikta jau iepriekš plānota medicīniska operācija un viņš šobrīd atlabst pēc tās. Atkal stāsts par sirdsapziņām… šoreiz LOK opozicionāru.

Jau ilgāku laiku fonā dzirdama federāciju vēlme pēc vienas Latvijas sporta jumta organizācijas, ko savā pēdējā publiskajā uznācienā atgādina arī Muižniece, un izskatās, ka pavisam drīz pie tā nonāksim. Te nopietns spēlētājs var būt tieši Muižnieces iepriekš vadītā Izglītības un zinātnes ministrija, kurā, starp citu, šobrīd vakants ir sporta departamenta vadītāja amats. Uz ilggadējā nodaļas vadītāja Edgars Severa atstāto krēslu daudz gribētāju nav, un tuvākajā laikā uz to tikšot rīkots konkurss. Te gan rodas papildjautājums: kāpēc atstāt kaut vai šo vienu “kabatas organizāciju” (tā, visticamāk būs LOK), bet valsts naudu sportam nedalīt ministrijas ietvaros, stiprinot un paplašinot to pašu sporta departamentu? Federāciju bažas te ir saprotamas – politika.

Vēl par nedaudz par Mužnieci… Viņa šobrīd ir vienīgā, kura paudusi gatavību kandidēt uz nebūt vēl ne brīvo krēslu Grostonas ielas namā, bet jau šobrīd izskan runas, ka viņa nebūs vienīgā. Muižnieces viens no lielākajiem mīnusiem esot viņas partijas piederība. Lai gan partiju “Konservatīvie” (arī tās valdi) aizvadītā gada nogalē viņa atstāja, no esošās valdības koalīcijas esot saņemts skaidrs signāls, ka Muižniece nebūtu labākais variants Latvijas sportam. LOK opozicionāru vidū viena izteikta favorīta pagaidām nav, esot vēlme uz vismaz četriem, pieciem, kuri nāktu ar savu redzējumu, piedāvājumu un Latvijas sporta tuvākā laika attīstības skici. Jaunais prezidents varētu atrasties kādas lielākas vai mazākas federācijas valdēs, padomēs vai valsts vadošo uzņēmēju vidū. Daudz konkrētu kandidātu uzvārdu pagaidām neizskan, tie, kas izskan šķiet šajā brīdī ne pārāk nopietni. Ne mazāk būtiski, ka kuluāros cirkulē ideja ka jau tuvākajā laikā LOK prezidentam, ģenerālsekretāram un Izpildkomitejas locekļiem tiks noteikts valsts amatpersonu statuss.

Aizvadītajā nedēļā sabiedrībā uzvirmoja vēl viens skandāls, kurā ierauta Latvijas Basketbola savienība. Viens no jauniešu basketbola treneriem Andris Steļmahs tiek vainots nepilngadīgas meitenes pavedināšanā. Lai gan treneris no Latvijas U18 izlases galvenā trenera amata jau atkāpies, sporta vidē daudzi tagad pieprasa arī esošo LBS vadītāju atkāpšanos, un sazvērestības teoriju cienītājiem izskan jautājums, vai šī LBS kritika gadījumā nav LOK pasūtījums. Ir reizes, kad ne visur nepieciešams meklēt sazvērestības teorijas, bet gan elpot dziļi un saprast, ka dzīvē mēdz gadīties arī pavisam vienkāršas sakritības.

Ja četri balti krekli ir jaunam cilvēkam,
Tas iziet var caur dzīvi bez lielām pārdomām,
Un tikai reiz pa reizei kāds atgādina viņam,
Ka dziesma nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām…

Imants Kalniņš, Māris Čaklais, “Menuets”