Par Latvijas Kērlinga asociācijas prezidentu kļūst Mārtiņš Trukšāns

Kopš 2015.gada septembra LKA prezidentes statusā atradās Ieva Palma, kura no 2019.gada 16.augusta savus pienākumus nodod jaunā asociācijas prezidenta – Mārtiņa Trukšāna rokās. Trukšāns šī gada 8.martā tika ievēlēts valdes locekļa amatā, kuru tajā pašā dienā nolēma atstāt Ieva Krusta, līdz ar to Trukšāna pilnvaru termiņš noslēgsies pēc četriem gadiem 2023.gada 8.martā.

Mārtiņš jau 15 gadus spēlē kērlingu un kā pats atzina, tad ir šīs spēles “fanāts”. Pirms dažiem mēnešiem viņš nolēma, ka šis ir īstais brīdis, lai tā aktīvāk iesaistītos LKA darbībā. “Redzēju, ka zināmā mērā mēs sākam stagnēt. Sajūta ir tāda, ka kērlings Latvijā ir tāds kā nedaudz “noguris” – trūkst svaigu viedokļu,” komentē Trukšāns.

“Jā, pēdējā laikā Latvijai ir ļoti labi panākumi starptautiskajā arēnā, ko primāri kaldina mūsu sieviešu valstsvienība – 5.vieta Eiropas čempionātā komandu sporta veidā olimpiskajā disciplīnā, atstājot aiz sevis kērlinga dzimtenes Skotijas valstsvienību! Šis 2018./2019.gada sezonas panākums ir Latvijas kērlingā līdz šim brīdim augstākais sasniegums. Es pat teiktu vairāk – neesmu skatījies vēstures grāmatās, bet sajūtu līmenī 5.vieta Eiropas čempionātā komandu sporta veidā olimpiskajā disciplīnā sievietēm noteikti ir starp Top 5 kopumā labākajiem sasniegumiem Latvijas sieviešu komandu sporta vēsturē vispār!”

“Kērlinga sabiedrība Latvijā paliek gados vecāka. Ir liels prieks par mūsu junioru meiteņu un puišu komandu attīstību. Tomēr, lai Latvijas kērlings ilgtermiņā parādītu konkurētspējīgus rezultātus, jauniešu komandu skaits ir jāpalielina,” tā par esošo situāciju izsakās Trukšāns, piebilstot, “mums ir pieredzējuši treneri, mums ir finansiālā atbalsta programmas jauniešiem. Viss ir nodrošināts – nāc un sporto, un kļūsti par nākamo olimpieti!”

Turklāt Trukšāns akcentē, ka kērlings attīsta ne tikai vispārēju fizisko sagatavotību, bet arī matemātisku domāšanu un mentālu noturību. “Esmu dzirdējis viedokli, ka kērlings neesot nekāds sports. Šī viedokļa uzturētājiem es vēlos pateikt – atnāciet uzspēlēt vienu pilnu 10 endu kērlinga spēli – garantēju, ka nākamajā rītā būs grūtības izkāpt no gultas,” par kērlinga ietekmi uz fizisko izturību norāda Trukšāns.

Pēc Trukšāna domām šobrīd Latvijas kērlings ir sasniedzis tādu attīstības punktu, ka spēki ir jākoncentrē pamatā divos virzienos – jauniešu kērlinga attīstība un valstsvienību rezultātu progresa veicināšana, pie kā viņš primāri rosinās darboties LKA. Protams, nedrīkst aizmirst arī par kērlinga masveidību, cik nu mums šobrīd ļauj infrastruktūra.

“Ja šīs rindas lasa entuziasma pilni jaunieši, kuri jūt, ka nav vēl atraduši sporta veidu, ko varētu saukt par savu, tad droši atnāciet un pamēģiniet kērlingu! Informāciju meklējiet curling.lv, kerlingahalle.lv vai Latvijas Kērlinga asociācijas Facebook lapā. Jūs tiksiet laipni sagaidīti un apmācīti kērlinga spēles pamatiem pieredzējušu instruktoru pavadībā. Un tas viss pilnībā bez maksas.”

“Atnākot vairākas reizes noteikti satiksiet mūsu jauniešu komandu spēlētājus, kuri padalīsies, cik “foršs tusiņš” ir kērlings,” ar entuziasmu noslēdz Trukšāns.

Tā pat pirms 2019./2020.gada sezonas 16.augusta biedru sapulces laikā valdes locekļa amatam tika izvirzīts un ievēlēts Aivars Avotiņš, kura pilnvaru termiņš turpināsies līdz pat 2023.gada 15.augustam.

“Tagad, kad pašam sanāk mazāk laika veltīt kērlinga spēlēšanai, vēlos turpināt veltīt laiku kērlinga attīstībai Latvijā. Kērlinga sabiedrībai ir daudz un lieli izaicinājumi kā virzīties uz priekšu un augšu. Domāju, ka ar sava kērlinga pieredzi un analītisko pieeju lietām varēšu palīdzēt,” tā par savu iesaistīšanos LKA valdē komentē Avotiņš.

Izmaiņas skārušas ne tikai LKA valdi, bet arī nacionālo izlašu atlases sistēmu un izlašu finansēšanas kārtību. Šogad būs trešais un pēdējais gads pēc kārtas, kad Latvijas vīriešu, sieviešu un jaukto pāru izlases tiks noskaidrotas Latvijas kvalifikācijas turnīros. Turpmāk sezonas otrajā pusē norisināsies Latvijas čempionāti sievietēm un vīriešiem, kā arī jauktajiem pāriem, kuru uzvarētāji nodrošinās tiesības kļūt par Latvijas izlasi visā nākamajā sezonā.

Vēl šogad kvalifikācijas turnīru (sieviešu, vīriešu un jauktajām komandām) trīs labākās komandas nodrošinās finansējumu visai 2019./2020.gada sezonai. Tieši tādā pat apmērā finansējumu nākamajai sezonai nodrošinās Latvijas čempionāta trīs labākās komandas.

Savukārt jau no šīs sezonas kvalifikācijas turnīra vai Latvijas čempionāta trīs labākajām komandām būs pieejama arī īpaša atbalsta programma. Iesniedzot detalizētu sagatavošanās plānu un izpildot minimālās izvirzītās prasības (sezonā vismaz 80 stundas ledus treniņi, 20 treniņspēles pret atbilstoša līmeņa komandām, neskaitot dalību Latvijas čempionātā, Pasaules kērlinga federācijas (PKF) sacensībās utt.), komanda varēs pretendēt uz pilnu finansējumu. Komandai gan jārēķinās, ka katru mēnesi būs jāatskaitās par paveikto un saistību nepildīšanas gadījumā būs arī finansiālas sankcijas.

Šādas izmaiņas bija nepieciešamas, jo pēc 2018.gada olimpiskajām un paralimpiskajām spēlēm ir notikušas vairākas būtiskas izmaiņas PKF rīkoto sacensību kalendārā.

Vīriešiem un sievietēm papildus Eiropas un pasaules čempionātam ir parādījies starpposms – pasaules čempionāta kvalifikācija. Jauktajiem pāriem pasaules čempionātā startē tikai pasaules 20 labākās komandas un Latvijai būs jāpiedalās jaunizveidotajā pasaules čempionāta kvalifikācijā. 2021./2022.gada sezonā olimpiskajām spēlēm būs iespējams kvalificēties ikvienai valstij caur jaunizveidoto olimpisko pirmskvalifikācijas turnīru. Līdz ar to aug sacensību skaits, kurās Latvijas sportistiem ir jābūt gataviem spēlēt.

Ieskatoties sacensību kalendārā kļuva skaidrs, ka ir jāmainās izlašu atlases un finansēšanas principiem Latvijā. Tieši tāpēc LKA valdē vairāk nekā gada garumā ir diskutēts par nepieciešamajām izmaiņām, lai palīdzētu mūsu sportistiem gūt panākumus arī turpmāk.