PĀVELS SEĻIVANOVS ir unikāls cilvēks Latvijas sportā. 17 gadus (1970-1987) spēlējis Rīgas "Radiotehniķa" volejbola komandā, 13 no tiem studējot Rīgas Politehniskajā institūtā, desmit no tiem - spēlējot PSRS izlasē. PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars. 1980. gada olimpisko spēļu čempions, 1976. g. - vicečempions, divkārtējs pasaules čempions (1978, 1982) un vicečempions (1986), četrkārtējs Eiropas čempions (1975, 1977, 1979, 1983), trīskārtējs Eiropas kausu ieguvēju kausas izcīņas uzvarētājs (1974, 1975, 1977), PSRS Tautu spartakiādes čempions (1983), kā arī vicečempions (1979) un 3. vietas ieguvējs (1975). PSRS čempions (1984), seškārtējs PSRS vicečempions (1973, 1974, 1975, 1983, 1986, 1987), bronza (1982).Četrus gadus (1975.-1978.) atzīts par Latvijas populārāko sportistu.Apbalvots ar divām medaļām "Par darba varonību".Intervējot sportistus, bijušos un esošos, ir gadījumi, kad žurnālistam atbilde no atlēta mutes jāvelk ārā gandrīz ar knīpstangām. Seļivanovs ir pretējais gadījums. Gatavs jebkurā situācijā pasmieties, šīs rakstura īpašības dēļ bijušais PSRS izlases galvenais treneris Vjačeslavs Platonovs savā grāmatā esot viņu saucis par "hohmaču", kas latviski laikam būtu - jokdaris. "Man jau sieva pārmet, ka agrāk par maniem jokiem visi esot smējušies, bet tagad ne visi tos saprotot," atzīst pats jubilārs. Kurš uz dzīvi raugās ar ironisku optimismu. "Uzvārdu nesaukšu, jo cilvēks var apvainoties, bet man institūtā bija kāds pasniedzējs, kurš teica: "Visi sportisti ir stulbi! Jūs neko nevarat zināt. Dekāns lūdza, lai jums ieliek pozitīvu atzīmi. Vai četrinieks jūs apmierina?" Bet savā specialitātē - radiotehnikā - gan neesmu nostrādājis ne dienu. Ja par tādu neskaita laiku, kad spēlējot volejbolu, Rīgas Radiorūpnīcā skaitījos 4. kategorijas krāsotājs."Pāvels nesmej tikai, kad mēģinu sākt runāt par bīčvolejbolu un Latvijas Volejbola federāciju.23. jūlijā Pāvelam 65. Lai Tev, Pāvel, laba veselība un lai Tavas volejbola meitenes iet Tavās pēdās.