Latvija pret Igauniju – pirmā sērija cīņā par EČ finālturnīru

Jau vēstīts, ka kvalifikācijas turnīra 2. kārtu Latvijas izlase noslēdza D apakšgrupas otrajā vietā, atpaliekot vien no Slovākijas kamēr igauņi F grupā finišēja aiz čehiem. Kvalifikācijas turnīrs pagaidām sekmīgāks bijis Latvijas izlasei, kas sešās spēlēs pratusi izcīnīt piecas uzvaras un 15 punktus, kamēr igauņiem vien trīs panākumi un astoņi punkti. Maz bija to, kas pirms kvalifikācijas turnīra ticēja, ka Latvijas izlase līdz pēdējam cīnīsies par pirmo vietu grupā, kas uzreiz garantētu dalību EČ finālturnīrā. To, kuri cerēja, ka Latvija var būt otrā D grupā bija nedaudz vairāk, taču arī ne daudzi.

Rezultātu veido sīkumi…

Raimonds Vilde šajā izlases sasaukumā neatrada vietu vairākiem spēlētājiem, kuri pirms trim gadiem 2013. gadā stājās pretī Turcijai, lai cīnītos par ceļazīmi uz 2015. gada finālturnīru. Šobrīd izskatās, ka treneris izvilcis pilno lozi, uzsvaru liekot uz jauno maiņu. No 2013. gada izlases modeļa sākumsastāva šovakar redzēsim tikai divus – Denisu Petrovu un Ingaru Ivanovu. Var to saukt par paaudžu maiņu, vai kā citādi, bet tā nu tas ir – Latvijai šajā kvalifikācijas turnīrā ir jauna komanda. Gan mūsu izlases treneri, gan spēlētāji uzsver, ka mikroklimats komandā esot tik labs kā vēl nekad. Tāpat kā vieni tā otri uzsver paveikto treniņos.

“Tas noteikti ir ieguldītais darbs treniņos, nopietni gatavojāmies divus mēnešus. Noteikti jāpateicas federācijai, kas šajā ciklā ir atrisinājusi dažādus sīkumus. Mums tagad ir statistiķis, krietni vairāk nodarbojamies ar video analīzi, arī Borisa Kolčina iesaistīšanās ir liels ieguvums. Tāpat tikuši atrisināti visādi sīki sadzīviski sīkumi. Tas viss šobrīd mums ļauj domāt tikai par treniņiem un spēlēm. Ir patīkami strādāt šādos apstākļos. Šajā līmenī, kad komandas ir spēkos ļoti līdzvērtīgas, sīkumiem ir milzu nozīme,” teic mūsu izlases galvenais punktu guvējs Hermans Egleskalns. Viņam piebalso arī treneris Vilde, uzsverot, ka visam pamatā ir cīņas spars, kā arī viss Egleskalna pieminētais. Grūti pateikt, cik daudzi apzinās Borisa Kolčina lielo lomu komandas spēles veidošanā, taču nav jābūt milzu ekspertam, lai teiktu, ka šī loma ir ļoti ievērojama. Kopš Uģa Krastiņa pazušanas no mūsu izlases soliņa Vildem īsta padomnieka nav bijis, lielākoties lēmumus nācies pieņemt pašam, tāpēc diez vai Raimonda uzslavas, kas vērstas Kolčina virzienā ir tikai laipnība. Pavērojot, kā laukuma malā šajā kvalifikācijas ciklā izturas Vilde, var secināt, ka viņam tiešām ir būtiski, ko domā viņa asistents.

Igauņu problēmas un problēmiņas…

Skaidrs, ka treneri nebūs tie, kuri dosies laukumā. Tas būs jādara spēlētājiem, kuri līdzšinējā kvalifikācijas turnīrā apliecinājuši, ka var spēlēt ļoti labi. Otrā sabraukuma cīņa pret D grupas favorīti Slovākijas izlasi (Latvija uzvarēja ar 3:1) bija labākā mūsu izlases izpildījumā, kuru pēdējos gados nācies redzēt ne tikai šo rindu autoram vien. Diezgan droši, ka ar tādu pašu sniegumu pietiks, lai apspēlētu arī igauņus, kuru nometnē nevalda labākā atmosfēra. Izlases spēlētāji jau kopš 15. augusta atrodas treniņnometnē Polijā, un mājās nav bijuši arī pēc kvalifikācijas turnīra 2. kārtas spēlēm. Dzirdamas runas, ka dažs spēlētājs ir neapmierināts ar ilgo prombūtni, kas tagad tiek minēts par iemeslu vairākām pēdējām neveiksmēm. Vēl vairāk, klīst runas, ka arī pēc cīņas Jelgavā igauņi nedosies mājup, bet gan atgriezīsies Polijā (!), lai uz Tallinu, kur risināsies otrā abu komandu cīņa, dotos tikai trešdien… Iemesls ilgajai prombūtnei ir tas, ka George Krecu trenē vienu no Polijas klubiem. Pēdējo pusotru mēnesi treneris rāvies pa divām darbavietām, līdz ar to ciest nācies Igaunijas izlases spēlētājiem.

Favorīti – igauņi?

Uz papīra igauņi ir šī pāra favorīti, taču izskatās, ka šobrīd viņi nebūt nav neuzvarami, par ko liecina arī bukmeikeru prognozes (tās ir par labu Latvijas izlasei). Izlašu līmenī mūsu ziemeļu kaimiņi gan pēdējos gados bijuši krietni veiksmīgāki. Kamēr Latvijas izlase vienīgo reizi EČ finālturnīrā spēlējusi 1995. gadā, igauņiem tas pa spēkam bijis trīs reizes – 2009., 2011. un 2015. gadā. Ja jāmin Igaunijas izlases stiprās puses, tad viena no izteiktākajām ir regulāra spēļu prakse, ko garantē dalības Eiropas līgā. Latvijas izlase vienīgo un pēdējo reizi šajā līgā startēja nu jau tālajā 2007. gadā, kamēr igauņi šovasar tajā triumfēja. Nākamajā gadā Igaunijas izlase spers vēl vienu soli uz priekšu, un startēs Pasaules līgā. Ja Latvijas izlases sastāvā notikušas ievērojamas izmaiņas, tad igauņiem ir sabalansēts un, kas galvenais, saspēlēts sastāvs. Plecu pie pleca spēlētāji spēlē jau vismaz trīs sezonas, un volejbolā tas ir ne mazāk svarīgi kā citos sporta veidos.

Latvijas izlases sākumsastāvā pārsteigumiem šovakar nevajadzētu būt. Ruslans Sorokins, Romāns Saušs, Deniss Petrovs, Hermans Egleskalns, Andis Cimoška, Toms Švāns un Ingars Ivanovs (pēdējais - libero) – tādam vajadzētu izskatīties mūsu valstsvienības starta septītniekam. George Krecu tikmēr neskaidrs ir jautājums par diagonāles pozīcijas spēlētāju – Olivers Venno vai Renē Tepans? Uz šo jautājumu pagaidām Igaunijas izlases treneris neatbild.

Paredzams, ka īstena cīņa notiks ne tikai laukumā, bet arī tribīnēs. Jau piektdienas vakarā Jelgavā bija ieradies bariņš igauņu volejbola karsēju, bet paredzams, ka pirms cīņas uz Zemgales pusi tiks stūrēti vairāki igauņu līdzjutēju autobusi un automašīnas. Igaunijas Volejbola federācijas pārstāvji vakar vēlu vakarā minēja, ka Jelgavā varētu ierasties pat ap 700 viņējo. Spēku šovakar nāksies rādīt ne tikai laukumā, bet arī tribīnēs!

Par EČ finālturnīru:

EČ finālturnīrā kopskaitā piedalīsies vien 16 valstu izlases. Ceļazīmes uz Poliju sev jau garantējušās izlases (13) ir: Polija, Francija, Slovēnija, Itālija, Bulgārija, Krievija, Serbija, Vācija, Somija, Beļģija, Slovākija, Nīderlande un Čehija. Trijos kvalifikācijas turnīra 3.kārtas izslēgšanas spēļu pāros noskaidrosies atlikušās trīs čempionāta dalībnieces, kuras turpinās cīņu par titulu. Bez Latvijas un Igaunijas izlasēm “play-off” cīņās spēkus samēros arī Turcija un Portugāle, kā arī Spānija un Grieķija.

Uzvarētājs divu maču summā tiks noskaidrots, ņemot vērā komandu izcīnītos punktus. Par uzvaru ar 3:0 un 3:1 tāpat kā grupu turnīrā komanda saņem trīs punktus, par 3:2 uzvaru – divus, par 2:3 zaudējumu – vienu punktu, bet par 0:3 un 1:3 zaudējumu – nulli punktus. Ja divu maču summā abām komandām būs vienāds punktu skaits, tiks izspēlēts tā sauktais zelta sets.