Reinis Pekmans Francijā atceras gremdservi
Pēc vairākiem Beļģijā pavadītiem gadiem Latvijas volejbola izlases diagonālais spēlētājs Reinis Pekmans pārcēlies uz Francijas dienvidiem. 23. septembrī viņš aizvadīs pirmo čempionāta spēli, tiesa, ne tajā līgā, uz kuru bija braucis.
Jau otro nedēļu Francijas Martigues Volley-Ball sezonai gatavojas Latvijas izlases spēlētājs Reinis Pekmans. Tiesa, gatavojies viņš bija spēlēt pēc spēka otrajā Francijas līgā Pro B, bet sanāca līga zemāk.
„Kad parakstīju līgumu, tā bija Pro B līga,” no Francijas stāsta Reinis. „Kamēr gaidīju izbraukšanas datumu uz Franciju, apmēram 20. augustā man pazvanīja menedžeris un paziņoja: „Mums ir problēma”.
Katrai profesionālai komandai Francijā apakšā jābūt piramīdai. Komandas vadība apsolīja, ka Martiga ir maza pilsētiņa, tomēr viņi vienu vai divas jauniešu komandas uztaisīšot. Tomēr komandas vadītājs ir kungs gados, kurš līdz jauniešu komandām tomēr ticis nebija. Tāpēc Francijas volejbola federācijas sapulcē tika nolemts klubu nosūtīt uz pēc spēka trešo līgu.
Gan man, gan citiem volejbolistiem tas bija trieciens. Biju aizvadījis labu sezonu Beļģijā un gribēju spert nākamo soli, bet te nācās domāt, vai braukt uz klubu, vai nebraukt. Bija variants arī atteikties no kontrakta, taču ne es, ne kāds cits no komandas biedriem šo iespēju neizmantoja. Bija man piedāvājums arī no Libānas, bet aģents pateica, ka par spīti labam piedāvājumam Libānā nav tādas stabilitātes – visu var arī neizmaksāt, un daudz tur var būt atkarīgs no cilvēkiem, kas maz saprot no volejbola. Vienreiz atnāks uz treniņu, tu viņam neiepatiksies, un nākamajā dienā komandā vairs nebūsi.”
Protams, Reinis bija vīlies, ka spēlēs ne gluži tajā līgā, uz kuru bija mērķējis, taču pēc pusotras nedēļas Francijā treniņi viņu apmierina. Tie norit profesionāli un ir daudzpusīgāki par treniņiem Beļģijā, kur tie bija diezgan vienveidīgi. „Izaugsme būs!” pārliecināts ir volejbolists. „Tikai spēļu prakse varētu būt augstākas kvalitātes. Tomēr esam jau paspējuši aizvadīt vienu pārbaudes spēli ar līgas vidusmēra komandu, ko vinnējām ar 3:1, un tā neizskatījās slikti. Beļģijā tā būtu augstākās līgas vidusmēra komanda. Tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc pārcēlos uz Franciju, jo te katrā spēlē ir jācīnās par uzvaru. Domājam par pirmo vietu līgā, pakāpšanos vienu līgu augstāk, un arī kontrakts tāpēc ir noslēgts uz diviem gadiem ar manu opciju to pagarināt.
Pekmans it kā otrreiz šovasar nokļuvis vasarā: „Martiga ir pašos Francijas dienvidos. Ir ļoti karsti, kas man ne visai patīk. Ir grūti treniņos un sadzīvē, jo ārā temperatūra sasniedz 30-35 grādus.” Jāmācās franču valoda, jo klubā angliski runā trīs – četri volejbolisti, treniņi notiek franču valodā, bet nepilnus 50 tūkstošus lielajā pilsētiņā svešvalodas pratēju arī nav daudz.
Turklāt atšķirībā no Beļģijas, kur uzsvars likts uz drošu servēšanu un planējošajām servēm, te Reinis ir atgriezies pie gremdservēm. Par spīti riskam. Treneris saka, lai Latvijas volejbolists riskē, un nepārmet kļūdas, ja tādas gadās. „Pārbaudes spēlē arī sākumā bija pāris kļūdiņas, bet pēc tam padevās labas servju sērijas. Radās pārliecība, un serves sanāk krietni labākas nekā Beļģijā.”