Egleskalns pirms spēlēm ar Igauniju: "Galvenais - izturēt fiziski"

Pastāsti nedaudz par gatavošanos spēlēm ar Igauniju. Kāds bijis treniņu plāns? Ko esat paveikuši? Pie kā strādāts?
No Čehijas atgriezāmies svētdien vēlu vakarā. Pirmdien bija brīvdiena, bet jau vakar (otrdien) atsākām gatavošanos. Vienīgajā brīvdienā gribējās nedaudz atslēgties no volejbola, nedomāt par to.

Kāds ir tavs vērtējums par līdzšinējām sešām kvalifikācijas turnīra spēlēm?
Nospēlējām ļoti labi. Patiesībā pat negaidīju, ka varam demonstrēt tik stabilu sniegumu. Mūsu lielākais ierocis bija serve, pretinieki tam nebija gatavi, arī paši neservēja pietiekami agresīvi, kas atviegloja dzīvi mums. Jā, bija brīži, kad serve nebija tik spēcīga, bet uzsvars tika likts tieši uz šo elementu. Rezervisti vajadzīgajos brīžos spēlē ienāca ļoti labi, arī pusītes (otrā tempa uzbrucēji) spēlēja stabili. To, cik labs bijis mūsu sniegums parāda turnīra tabula, līdz pirmajai vietai grupā mums pietrūka ļoti maz.

Kas ir panākumu atslēga?
Tas noteikti ir ieguldītais darbs treniņos, nopietni gatavojāmies divus mēnešus. Noteikti jāpateicas federācijai, kas šajā ciklā ir atrisinājusi dažādus sīkumus. Mums tagad ir statistiķis, krietni vairāk nodarbojamies ar video analīzi, arī Borisa Kolčina iesaistīšanās ir liels ieguvums. Tāpat tikuši atrisināti visādi sīki sadzīviski sīkumi. Tas viss šobrīd mums ļauj domāt tikai par treniņiem un spēlēm. Ir patīkami strādāt šādos apstākļos. Šajā līmenī, kad komandas ir spēkos ļoti līdzvērtīgas, sīkumiem ir milzu nozīme.

Pastāsti vairāk par video analīzi. Zinu, ka video skatījāties arī iepriekš, bet, vai pareizi saprotu, ka šobrīd statistiķis nodrošina tikai vajadzīgo, laiks un enerģijas patēriņš šīm lietām ir krietni mazāks. Vai tā?
Jā, šim statistiķim ir pieejama nopietnāka programmatūra, kas ļauj spēlētājiem nodot tikai katram nepieciešamo informāciju. Īsi un kodolīgi šajos materiālos redzami visi pretinieku uzbrukuma un serves virzieni. Spēlētāji tiek izanalizēti sīki un smalki. Mums tiek parādīts, kur pretinieki sit ātrās bumbas, kur augstās, kur pamatā lido viņa serves, kur visbiežāk māna, tāpat, kas ir katra pretinieka iecienītākie uzbrukuma virzieni setu galotnēs. Pēdējos gados ļoti daudz runāts par mūsu nesekmīgo servju uzņemšanu. Šobrīd šis spēles elements ir uzlabojies, jo servju uzņēmēji zina, kur lidos katra konkrētā bumba.

Ko devusi Kolčina piesaistīšana?
Treniņprocesā ir daudz jaunu vingrinājumu. Rīta treniņos daudz vairāk strādājam uz precizitāti. Atstrādājam it kā vienkāršas, bet ļoti vajadzīgas lietas – sīkumus, kas beigās veido kopējo spēli. Tāpat jūtams, ka viņa pieredze un padomi noder arī Raimondam Vildem.

Ko teiksi par igauņiem? Viņi ir mums parocīgi pretinieki?
Domāju, ka jā. Šajā kvalifikācijas turnīrā viņi nebūt nerāda savu labāko sniegumu. Esmu dzirdējis, ka igauņiem bijusi ļoti ilga un nogurdinoša treniņnometne Polijā (Igaunijas izlase Polijā trenējās kopš augusta vidus), ar ko daudzi spēlētāji ir neapmierināti. Psiholoģiski ir ļoti grūti atrasties prom no mājām, ja zini, ka tikpat labi varētu trenēties mājās, būt kopā ar ģimenēm… Mikroklimats komandā šobrīd nebūt neesot labākais, kas mums jācenšas izmantot. Ticu, ka ar savu labāko spēli varam viņus apspēlēt.

Kāda ir galvenā atšķirība salīdzinājumā ar 2013. gadu, kad bijām līdzīgā situācijā pret Turciju?
Mikroklimats ir krietni labāks, spēlētāju ambīcijas ir lielākas, ikviens nākamvasar grib aizbraukt uz finālturnīru. Arī izlases debitanti vēlas sevi apliecināt, treniņos strādā atzīstami. Darbs kļuvis krietni profesionālāks. Jau minēju par statistiķa lielo lomu, Borisu Kolčinu, sadzīviskiem sīkumiem… Tie visi ir sīkumi, kas veido rezultātu. Šī trīs gadus senā un nepatīkamā pieredze mums tagad jācenšas izmantot savā labā. Atkal esam tuvu čempionāta finālturnīram, un otrreiz tāpat zaudēt ļoti negribētos.

Kas tevi šobrīd satrauc visvairāk?
Galvenais izturēt fiziski. Mums bija smagi turnīri Slovākijā un Čehijā. Vakar bija treniņš trenažieru zālē, likās, ka viegls, bet šodien treniņā jutu, ka pietrūka svaiguma. Ceturtdiena bez treniņiem mums noteikti nāks par labu. Katram pašam jāpasaudzē sevi, nevajag lieki tērēt enerģiju, pareizs uzturs, miegs un visam vajadzētu būt kārtībā.

Psiholoģiski izturēsiet?
Jāiztur! Skaidrs, ka savu skatītāju priekšā gribas nospēlēt labi, parādīt labāko sniegumu, taču galvenais nepārdegt. Mandrāža un nervozitāte noteikti būs, bet tāds ir sports, igauņiem savu skatītāju priekšā nebūs vieglāk.

Nākamajā sezonā spēlēsi Nicas klubā Francijā. Kā jaunā kluba vadība skatās uz tavu aizkavēšanos Latvijā?
Viss kārtībā, līgumā šīs lietas ir atrunātas. Skaidrs, ka gribēja redzēt Francijā mani ātrāk, bet tā nu ir sanācis. Šobrīd visu uzmanību veltu izlasei, par kluba lietām domāšu pēc spēlēm ar igauņiem. Apzinos, ka būs grūti, jo Francijā ieradīšos īsi pirms čempionāta sākuma, saspēlei ar jaunajiem komandas biedriem nebūs daudz laika.

Par EČ kvalifikācijas turnīrs 3. kārtas izspēles kārtību:

EČ finālturnīrā kopskaitā piedalīsies vien 16 valstu izlases. Ceļazīmes uz Poliju sev jau garantējušās izlases (13) ir: Polija, Francija, Slovēnija, Itālija, Bulgārija, Krievija, Serbija, Vācija, Somija, Beļģija, Slovākija, Nīderlande un Čehija. Trijos kvalifikācijas turnīra 3.kārtas izslēgšanas spēļu pāros noskaidrosies atlikušās trīs čempionāta dalībnieces, kuras turpinās cīņu par titulu. Bez Latvijas un Igaunijas izlasēm “play-off” cīņās spēkus samēros arī Turcija un Portugāle, kā arī Spānija un Grieķija.

Uzvarētājs divu maču summā tiks noskaidrots, ņemot vērā komandu izcīnītos punktus. Par uzvaru ar 3:0 un 3:1 tāpat kā grupu turnīrā komanda saņem trīs punktus, par 3:2 uzvaru – divus, par 2:3 zaudējumu – vienu punktu, bet par 0:3 un 1:3 zaudējumu – nulli punktus. Ja divu maču summā abām komandām būs vienāds punktu skaits, tiks izspēlēts tā sauktais zelta sets. Pirmā Latvijas un Igaunijas izlašu spēle jau sestdien, 1. oktobrī plkst. 17.00, atbildes mačs 9. oktobrī Tallinā.