Vensbergs gatavs Vācijas līgai
Piedāvājam interviju ar pagājušās sezonas Volejbola kluba Ventspils kapteini Māri Vensbergu, kurš jaunajā sezonā spēlēs Vācijas 1. Bundeslīgas komandā VC Gotha. Intervijā Māris stāsta par to kā nonācis jaunajā klubā, kāda atmosfēra ir komandā un par to, kāda ir viņa ikdiena Vācijā.
Kā esi iejuties komandā? VC Gotha sastāvā esi viens no pieredzējušākajiem spēlētājiem. Vai to var manīt arī no treneru un komandas biedru puses?
– Gotā esmu jau no 1. augusta un ar komandu esmu aizvadījis pilnu sagatavošanās programmu. Pateicoties skolotājas Māras Kraules pūlēm, man Vācijā nav nekādu problēmu ar valodu, tāpat izpalika arī iedzīvošanās jeb aklimatizēšanās problēmas. Runājot par komandu, tā pilnībā tika nokomplektēta tikai septembra sākumā, kad ieradās pēdējais spēlētājs no Brazīlijas. Tagad jau pusotra mēneša trenējamies pilnā sastāvā. Par mani gados vecāks ir tikai diagonāles spēlētājs no Serbijas Bojans Gluvajics, taču tas nebūt nenozīmē, ka esam pieredzējušākie. Komandā ir spēlētāji, kas spēlējuši savu valstu nacionālajās izlasēs, kā arī Eiropas čempionātā un Pasaules līgā. Tā kā esam pavisam jauna komanda (no vecā sastāva palikuši tikai 5 spēlētāji), visi respektējam cits cita viedokli un padomus; tāds ir arī trenera uzstādījums.
Kā nonāci VC Gotha sastāvā? Vai bija arī citi varianti?
– Gotā nonācu pavisam nejauši. Iepriekšējā sezonā man nebija veiksmīga sadarbība ar bijušo aģentu no Beļģijas, un pēc līguma beigšanās aprunājos ar dažiem treneriem par iespēju spēlēt ārzemēs. Bijušais vienīgā Lietuvas Schenker līgas kluba treneris Manfrēds Šteinbeisers piedāvāja man atrādīties VC Gotha treniņos, un jau maijā devos uz turieni. Treneri apmierināja mans sniegums, tāpēc jau pēc pirmā treniņa mutiski vienojāmies par spēlēšanu VC Gotha sastāvā. Citu piedāvājumu tajā brīdī nebija, un esmu ļoti apmierināts ar šo izvēli, jo komanda ir pavisam jauna, ļoti internacionāla un sezona solās būt spraiga un interesanta. Protams, arī spēlēšana Vācijas 1. Bundeslīgā gan sportiskajā, gan pieredzes ziņā ir ļoti vērtīga, jo līgas līmenis ir augsts. Mācoties no bēdīgajiem notikumiem Latvijā, ne mazāk svarīga bija finansiālā drošība, ar ko Vācijā spēlētāji tiek nodrošināti.
Esat aizvadījuši arī vairākas pirmssezonas pārbaudes spēles. Kā jums tajās veicās, un kādi ir rezultāti?
– Esam aizvadījuši jau vairāk nekā 12 pārbaudes un treniņspēles. Tikai pēdējās astoņās esam spēlējuši pilnā sastāvā, un spēles kvalitāte aug ar katru spēli. Līdz šim esam spēlējuši ar vairākām Vācijas 2. Bundeslīgas komandām, Čehijas čempionvienību un trīs komandām no Vācijas 1. Bundeslīgas. Vēl šonedēļ aizvadīsim pēdējo pārbaudes spēli pret Berlīnes VCO, kas ir Vācijas junioru izlase un piedalās Vācijas 1. Bundeslīgā ārpus konkurences. Pēc spēles dosimies vērot sezonas pirmo maču, kurā savā starpā tiksies latviešu Viktora Koržeņeviča un Jāņa Šmēdiņa pārstāvētās komandas. Par mūsu līmeni uz pārējo komandu fona vēl pāragri runāt, jo esmu redzējis tikai četras vienības. Gotas mērķis ir noturēties 1. Bundeslīgā; tas nozīmē – ieņemt vietu pirmajā desmitniekā. Tāpēc katrai spēlei var būt izšķiroša nozīme un katrā mačā jāspēlē ar 100% atdevi. Protams, ārpus konkurences ir VfB Friedrichshafen, kas uzvarēja 2007. gada Čempionlīgā un ir vairākkārtējie un pašreizējie Vācijas čempioni.
Komandā esat divi cēlāji. Kā sadalāt spēles laiku? Kuram no jums treneri vairāk uzticas?
– Komandas otrs saspēles vadītājs ir soms Joni Makkula. Joni ir ļoti labs saspēles vadītājs ar pieredzi savas valsts izlasē, spēlējis arī Pasaules līgā, un dotajā brīdī treneris arī vairāk uzticas viņam. Bet es esmu apmierināts ar konkurenci, jo nav noslēpums, ka tikai tā dzen uz priekšu. Man tas ir papildu stimuls treniņos un spēles laikā censties spēlēt bez kļūdām. Man ir dota iespēja un laiks sevi pierādīt, un to es ar lielu apņēmību un gribasspēku cenšos izmantot.
Kādi ir sadzīves un treniņu apstākļi Vācijā?
– Dzīvoju palielā divistabu dzīvoklī pilsētas centrā. No 1. septembra mēs, visa ģimene, dzīvojam kopā. Mums kaimiņos dzīvo lietuviešu spēlētājs, arī pārējie komandas spēlētāji dzīvo pilsētas centrā pāris minūšu gājiena attālumā. Trenējamies mēs divreiz dienā, kā arī sagatavošanās periodā katru rītu stundu strādājam svaru zālē un stundu – ar bumbām. Treniņus aizvadām lielākoties ārpus Gotas, Ordrufā, kas atrodas 25 kilometru attālumā. Tas tādēļ, ka Gotas zāles augstums un skatītāju vietu skaits neatbilst 1. Bundeslīgas standartiem. Visi kopā ar autobusu dodamies uz Ordrufu un atpakaļ. Ordrufā trenējamies sešas līdz septiņas reizes nedēļā, bet Gotā – trīs.
Kāds ir tavs dienas režīms, un ko dari brīvajā laikā?
– Man dienā ir divi treniņi pa divām stundām, kā arī ceļš līdz treniņu vietām, tā ka mājās esmu pavisam maz… Ar komandas biedriem šad tad aizejam līdz vietējam bāram vai ciemos cits pie cita. Izbraukumos izmantojam iespēju apskatīt pilsētas, protams, režīma un disciplīnas ietvaros. Taču lielākoties brīvo laiku izmantoju mierīgai atpūtai mājās, jo izbraukumi uz spēlēm (400–600 km uz vienu galu ar autobusu) ir nogurdinoši.
Vai esi saticis vēl kādu Vācijā spēlējošo Latvijas volejbolistu? Tavs labs draugs Armands Celitāns šogad arī spēlē netālu – Beļģijā.
– Viktors Koržeņevičs mani uzaicināja kopīgi noskatīties vieglatlētikas sacensības Dimanta līgā, kas notika Berlīnē. Diemžēl treniņu dēļ tās nācās atlikt. Bet viņu un Jāni Šmēdiņu noteikti satikšu šonedēļ pēc spēles, tad arī aprunāsimies. Līdz šim ar lielāko daļu spēlētāju kontaktējāmies ar skype. Ar Armandu šad tad aprunājamies skype, un pēc dzirdētā varu teikt, ka arī viņš ir apmierināts ar visu.
Izmantotie resursi:
VK Ventspils
+2 [+] [-]
Ceru, ka būs vairāk šādas, kaut vai rakstiskas intervijas ar mūsu spēlētājiem ārzemēs
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]