Valdība paplašina iespējas organizēt sporta sacensības iekštelpās

Pieņemtie grozījumi paplašina iespēju organizētā un kontrolētā viedā iekštelpās organizēt sporta sacensības. Tādējādi, ja tiks ievēroti projektā noteiktie epidemioloģiskie drošības pasākumi, tajā skaitā, ja sacensībās piedalās un to norises vietā atrodas tikai personas ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai ar apliecinājumu (papīra vai digitālā formā) par negatīvu Covid-19 testa rezultātu, kā arī interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu izglītojamie, kuriem pēdējās nedēļas laikā veiktais Covid-19 tests ir negatīvs, tad šādas sporta sacensības, ja tās būs iekļautas attiecīgā sporta veida Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā, turpmāk drīkstēs notikt arī iekštelpās.

Grozījumi arī nosaka, ka gadījumā, ja sporta sacensībās piedalās un to norises vietā atrodas tikai personas ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tad šādas sporta sacensības drīkst noteikt bez papildus ierobežojumiem. Tiek samazināts sportistu minimālo vecumu dalībai starptautiskās sporta sacensībās, līdzšinējo 10 gadu vietā tagad ir 7 gadi, tas nodrošinās vienlīdzīgu pieeju, salīdzinot ar vispārējo iekštelpu sporta sacensību regulējumu. Ir saglabāti MK noteikumos minētie izņēmumi izlašu un citu augsta līmeņa sportistu dalībai sporta treniņos un sacensībās, kā arī epidemioloģiski drošu sporta norišu izmēģinājumprojektu (pilotprojektu) īstenošanai.

Grozījumos ir saglabāts MK noteikumos ietvertais iekštelpu un ārtelpu sporta treniņu, kā arī ārtelpu sporta sacensību regulējums un skatītāju līdzdalības nosacījumi, atsevišķās pozīcijās epidemioloģiskās drošības prasības arī paaugstinot, tai skaitā, (1) nosakot, ka ne tikai vienas komandas sportistus apkalpojošie sporta darbinieki, bet arī vienas komandas (arī individuālajos sporta veidos) sportisti fiziski nekontaktējas ar citu komandu sportistiem, izņemot sportistus sporta sacensību norises laikā; (2) regulējumu par to, ka sporta treniņā (nodarbībā) nepiedalās personas, kuras nav tieši iesaistītas tā organizēšanā un norisē, tai skaitā izglītojamo likumiskie pārstāvji, attiecinot ne tikai uz interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu sporta treniņiem, bet uz jebkuru personu treniņiem.

Tiesību normu piemērošanas nolūkā tiek skaidrots, ka gadījumā, ja vecāks un bērns kopā vispārējā treniņu regulējuma ietvaros apmeklē sporta klubu lai vienas mājsaimniecības ietvaros kopīgi iesaistītos sportiskās aktivitātēs un abi atbilst statusam, lai iekļūtu sporta klubā, tad šādā gadījumā treniņprocesā var iesaistītes kopā, tai skaitā gadījumā, ja vecāks peldētapmācības procesa ietvaros atrodas ūdenī kopā ar izglītojamo.

Lai veicinātu regulējuma uztveramību, pieņemtajos grozījumos ir mazināta tiesību normu sadrumstalotība, tai skaitā nosakot vienotu iekštelpu sporta treniņu (nodarbību) regulējumu, kā arī vienotus sporta treniņa (nodarbības) organizatora (arī sporta sacensību organizatora) pienākumus, kā arī atsevišķi nodalot specifiskas prasības interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu sporta treniņu organizēšanai.

Tiesību normu piemērošanas nolūkā tiek skaidrots, ka sporta treniņgrupas lieluma (izglītojamo skaits [20] vienā treniņgrupā) regulējums neattiecas un attiecīgi tas neierobežo pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības mācību saturā paredzētās sporta stundas (sporta un veselības stundas) norisi un šīs stundas gan ārtelpās, gan iekštelpās var notikt visiem vienas klases izglītojamiem neatkarīgi no to skaita.

Izmantotie resursi:
mk.gov.lv