Vanags Čehijā pabeidzis vēsā prāta misiju

Ar trim zaudējumiem Čehijā čempionātu beidza Toma Vanaga pārstāvētā “Odolena Voda”. Pēdējo spēli pamatturnīrā aizvadīt nebija lemts. “Divu triju dienu laikā viss strauji mainījās,” stāsta Toms. “No sākuma bija plānots, ka 14. martā savā laukumā pret “VK Ostrava” spēlēsim bez skatītājiem, bet pēc divām dienām jau lidoju mājās. Klubs visiem volejbolistiem nopirka biļetes, un visi brauca mājās.”

Kad pagājušās nedēļas vidū LVF runāja ar Vanagu, viņš pēc steidzamās aizbraukšanas tik vien zināja, ka čempionāts ir beidzies un jāspēlē nebūs. Visticamākajā variantā uzvarētāja nav, un spēlētāji paliek bez medaļām. Arī klubs papildu informāciju nebija sniedzis, jo “viss notika tik ātri, ka pat atvadīties īsti nebija laika. Svētdien bija jāpaspēj aizlidot, jo čehi pirmdien slēdza robežu.”

“Sezona beidzās nesākoties,” puspajokam, pusnopietni saka Latvijas volejbolists. “Sezonā kaut kādi mači ir aizvadīti, vietas nav... Dīvaina sajūta.”

Turnīra tabulā Odolena Vodas klubs ar 27 punktiem 21 spēlē spēli pirms pamatturnīra beigām ieņēma 8. vietu 12 komandu konkurencē. Tas deva tiesības piedalīties pirmajā izslēgšanas spēļu kārtā, kurā tikās komandas no septītās līdz desmitajai. Pēdējā spēle varēja mainīt pretiniekus, taču ne pašu iekļūšanu pirmās “play-off” kārtas dalībnieku vidū.

“Pēc pussezonas likās, ka varēsim izdarīt ko vairāk, bet pavasarī tā objektīvi bija mūsu vieta, un nez vai pusfinālos būtu tikuši,” sezonu izvērtē Toms. “Sezonas otrajā pusē komandā sākās traumas, un vairs nevarējām uzvarēt tos pretiniekus, ar ko bijām tikuši galā sezonas sākumā. No četrām pirmajām komandām šosezon neuzvarējām tikai vienu. No otras puses zaudējām vairākām turnīra tabulas lejasdaļas vienībām.”

Čempionāts bijis interesants, komandu spēki – diezgan līdzīgi. Klubi turnīra tabulā bija izkārtojušies tuvu viens otram, un katrs punkts bija svarīgs.

“Pašam pirms sezonas gribējās iekļūt labāko sešiniekā, lai nav jāspēlē pirmā izslēgšanas spēļu kārta. Tad būtu lielākas iespējas tikt pusfinālā,” atceras volejbolists. “Doma par pusfināliem bija arī sezonas vidū, taču pēc tam vienības spēlētājus sāka pievilt veselība.”

Arī Tomam gadījās pa savainojumam, ar ko tagad varētu tikt skaidrībā, bet, kā tiksi, ja arī medicīnas iestādēs plosās koronavīruss Covid-19?

Daudzos savainojumus, iespējams, sekmēja smagā pirmssezonas treniņnometne, un arī vēlāk treniņi notika uz maksimāliem apgriezieniem. “Par laimi neviens nesaplīsa pilnībā, bet vairākas spēles bija spiesti izlaist vairāki pamatsastāva spēlētāji,” stāsta Vanags.

Latvijas izlases otrā tempa spēlētājs sevi varēja saukt par vienu no komandas pieredzējušākajiem spēlētājiem. Tāpēc treneris uzticēja Tomam ne vien komandas kapteiņa palīga lomu, bet arī “vēsā prāta” misiju.

“Treneris gribēja, lai turu kopā komandu brīžos, kad laukumā sāka kļūt par daudz emociju,” skaidro spēlētājs. “Piemēram, brīžos, kad bija kādi mūsu komandai nelabvēlīgi vai strīdīgi tiesneša lēmumi, lai mēs nedabūtu nevajadzīgas dzeltenās un sarkanās kartītes. Bija reizes, kad kāds no mūsu spēlētājiem jau bija gatavs doties diskutēt ar tiesnesi, bet izdevās paraut atpakaļ un pašam kā kapteiņa palīgam aiziet noskaidrot situāciju. It kā trenera prasītais izdevās, jo daudz starpgadījumu sezonā nebija. Spēlēs vajadzēja vairāk klaigāt un uzmundrināt komandasbiedrus, bet treniņā darīju visu, kas tika likts – mazāk runāju, vairāk darīju.”

Tagad volejbolists Latvijā jau ir aizvadījis divas paškarantīnā nepieciešamās nedēļas. Šobrīd arī volejbola darba tirgū ir klusums. Atliek tikai gaidīt, lai uzzinātu, kur sportists aizvadīs nākamo sezonu.

Izmantotie resursi:
Toms Vanags Čehijā pabeidzis “vēsā prāta”...